KOMENTĀRI: apstiprinātas Valsts valodas politikas pamatnostādnes

2021. gada 3. septembris 00:00

KOMENTĀRI: apstiprinātas Valsts valodas politikas pamatnostādnes

Kā ikdienā kopt un saglabāt latviešu valodu?

Māris Blušs, skolēns

Valodas dzīvotspēja atkarīga no tās lietotājiem
– Kad mācījos pamatskolā, tad katru gadu piedalījos vispasaules diktātā, taču tagad gan pieturzīmes ir aizmirsušās. Tas varētu būt saistīts ar skolas maiņu, mācos par automehāniķi, un latviešu valoda tur gan nav prioritāte.

Latviešu valodu izmantoju ikdienā. Tieši šis ir galvenais iemesls savas valodas nepazaudēšanai – cilvēkiem tā ir jāizmanto, jālieto pareizi, jākopj. Nebūs cilvēku, kam latviešu valoda ir vajadzīga, nebūs pašas valodas. Līdzīgi ir ar lībiešiem. Tagad ļoti maz cilvēku prot lībiešu valodu, bet daži entuziasti iestājas par tās saglabāšanu.

Apmeklēju jauniešu aktivitātes. Jā, lai gan jaunieši izmanto daudz anglicismu, rusicismu un slengu, ik pa laikam piedomāju pie tā, vai tas, ko saku, ir arī latviski pareizi. Domāju, ka ļoti daudz literāro pasākumu palīdz kopt valodu. Lai kā man uz tiem negribas iet, vienmēr tur nonāku. Iepazīstu gan dzejniekus, rakstniekus, gan valodas «sargātājus». Tad, klausoties dzejas rindas, kāda rindiņa paliek galvā.

Anitra Taurene, Iecavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja

Saglabā identitāti ārzemēs

– Valodas ilgtspējas norma aktuāla bijusi arī iepriekšējās nostādnēs. Katrā ziņā ar ļoti līdzīgiem vārdiem. Kā pedagoģei ikdienā sanāk izteikti kopt latviešu valodu – tās ir stundas, pasākumi. Valoda jebkurā gadījumā ir dzīva un mainīga. Nevar gribēt, lai mūsdienu bērni runā tā, kā es runāju skolā. Vienīgi mēs varam uzturēt to līmeni, bagātinot vārdu krājumu. Kopā ar skolēniem strādājam ar vārdnīcām jau no mazajām klasītēm.

Valoda ir mūsu identitāte. Vienmēr esmu domājusi, ka Latvijā uz vietas to ir vieglāk saglabāt, bet priecājos arī par tiem, kas to dara ārpus valsts robežas. Manā draugu lokā ir cilvēki, kas gadiem ilgi dzīvo ārzemēs, bet ģimenē tāpat sarunājas latviski. Ir vērtīgi šo identitāti saglabāt, arī dzīvojot svešumā. Par laimi, mūsu valoda nav apdraudēto valodu sarakstā. Es ar baudu klausos, kā skolēni savā starpā runā par valodas aplamībām, par to, kas ir un kas nav pareizi. Svarīgi, ka viņi to apzinās un par to uztraucas.

Iecavas vidusskolā latviešu valodas skolotāju netrūkst. Mēs tiekam galā ar stundu sadali. Tomēr jāņem vērā, ka paaudžu maiņa ir neizbēgama, jo ir pedagogi, kas tuvojas pensijas vecumam, tāpēc nākotnē vajadzēs domāt par jauniem speciālistiem.

Aelita Ramane, Bauskas novada Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja

Jāmeklē jaunas metodes
– Mūsu bibliotēkā ir reģistrēti 250 lietotāji – bērni un pieaugušie. Lai cik pareizas būtu valsts valodas politikas pamatnostādnes, runāsim atklātu valodu – skolēni grāmatas nelasa. Protams, ir nedaudzi izņēmumi. Interesi un mīlestību pret dzimto valodu var radīt tikai ģimenē. Vienīgā dzīvotspējīgā shēma ir šāda: ģimene – skola – bibliotēka.

Ja ģimenē jau vairākās paaudzēs nav bijis lasīšanas tradīciju, skolotājiem un bibliotekāriem ir grūti kaut ko mainīt. Tāpēc nopietni jādomā par citām valodas attīstību veicinošām metodēm. Ir nepieciešams vairāk popularizēt audiogrāmatas. Jāattīsta arī stāstīšanas medode. Mūsdienu bērni ir vizuālās informācijas pārslogoti, klausīšanās varētu radīt kādu līdzsvaru. No visiem bērnu lasīšanas veicināšanas pasākumiem visaugstāk vērtēju Skaļās lasīšanas konkursu, ko ik gadu rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar skolām.
Šovasar Rundāles skolēni tikpat kā nelasīja pedagogu ieteikto literatūru, lai gan grāmatu nebija daudz. Esmu novērojusi, ka pat latviešu tautas pasaku lasīšana jaunākā skolas vecuma bērniem sagādā grūtības.

No latviešu valodā izdotās literatūras piedāvājumu pusaudžiem rodas iespaids, ka dzīvojam matriarhātā, jo gandrīz visu grāmatu varones ir meitenes. Bet kur paliek zēni?

BauskasDzive.lv ARHĪVS

KOMENTĀRI: apstiprinātas Valsts valodas politikas pamatnostādnes

Kategorijas