BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavnieki tiekas ar grāmatu autori un politiķi Daci Rukšāni

Indra Vētra

2021. gada 31. augusts 00:00

213
Iecavnieki tiekas ar grāmatu autori un politiķi Daci Rukšāni

Vietējie iedzīvotāji ceturtdien, 26. augustā, pulcējās Iecavas mūzikas un mākslas skolas zālē, lai satiktos ar rakstnieci Daci Rukšāni.

«Šodien pie mums ciemos, manuprāt, ir ļoti kolorīta personība, rakstniece, publiciste, Saeimas deputāte – plaša profila cilvēks. Viņas sarakstītie romāni ir par sievietes iekšējo pasauli un attiecību veidošanu. Dacei Rukšānei ir īpašs rokraksts latviešu literatūrā,» publiku ievadā uzrunāja Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas vadītāja Aiva Avota-Zalstere.

Viss sākās ar piezīmēm
Dace Rukšāne atklāja, ka ar rak-stīšanu nodarbojusies jau skolas laikā. Skolotājai patikuši visi viņas sacerējumi. Nopietni grāmatas veidošanai pievērsusies aptuveni 32 gadu vecumā. Līdz tam veikusi piezīmes uz salvetēm, blociņos un kladītēs.

«Redzot, cik daudz skricelēju uz lapiņām, bijušais vīrs Dž. Dž. Džilindžers teica, lai to pārtraucu un beidzot sāku nopietni pievērsties grāmatas rakstīšanai. Var teikt, ka viņš bija tieši tas, kurš mani motivēja to darīt. Un tā arī tapa pirmais darbs «Romāniņš» (2002). Tajā laikā man bija trīs mazi bērni un pastāvīgs darbs. Rakstīju tikai pa naktīm, līdz vienā brīdī jutos ļoti pārgurusi, tādēļ nācās aiziet no darba,» atklāj rakstniece. «Romāniņa» manuskripts sākumā tika iesniegts konkursā, un to par labu atzina literatūrkritiķis Guntis Berelis, kura viedokli Dace ļoti cienīja. Bet ar to literatūras pasaulē viss nebeidzās. Drīz pēc tam tapa arī otrais romāns «Beatrises gultas stāsti». Trešais darbs – romāns «Kāpēc tu raudāji?» – «aizgāja» starptautiski, tas tulkots vairākās valodās.

Pašlaik politiķes vispopulārākais romāns ir «Krieva āda» (2020): «Tas stāsta par 50. – 70. gadiem Latvijā. Tajā tiek risināta tēma, kas man pašai ir svarīga, daudz kas ņemts no manas personīgās pieredzes. Romānā stāstīts par aizliegto mīlestību pret krievu tautības vīrieti. Tajā laikā lielākā daļa vietējo cilvēku neatbalstīja šādas attiecības. Nosaukums radies no manām mīļākajām smaržām «Krievijas āda», kas, starp citu, Latvijā nopērkamas tikai vienā veikalā Rīgā.» Šim darbam kopā ar informācijas vākšanu veltīti septiņi gadi. Lai uzzinātu kaut ko vairāk par pagājušā gadsimta 50. – 70. gadiem un iepazītu tā laika gaisotni, intervēti vairāki cilvēki, kā arī izlasītas kaudzēm grāmatu. Gandrīz visi D. Rukšānes romāni tapuši ārpus mājām. Visīpašākā ir nomaļa vieta – maza mājiņa jūras krastā starp Tūju un Saulkrastiem.

Kolekcionē smaržas
Pēdējos trīs gadus Dace Rukšāne iemēģina spēkus politikā. Tā kā ikdienā Dace nespēj savienot juridiskās valodas tekstu ar literāro valodu, romāni top atvaļinājuma laikā vasaras vidū. Pašlaik raksta turpinājumu romānam «Krieva āda» mazliet citādākā ampluā. Reizi nedēļā politiķe raksta sleju žurnālam «Sestdiena» – pārdomas par kādu izlasītu grāmatu. Pašai patīkot lasīt jaunāko latviešu dzeju. Atmiņā vislabāk palicis Andra Kalnozola romāns «Kalendārs mani sauc», Ingas Gailes romāns «Skaistās», Ingas Ābeles «Baltā kleita».
Viens no lielākajiem D. Rukšānes hobijiem ir interese par smaržām un to kolekcionēšana. Laimes koda atslēga ir arī sēņošana, ģimene un putnu vērošana.

«Man patīk visas tikšanās ar rakstniekiem, jo, tiekoties «dzīvajā», vairāk jūtu viņu cilvēcisko pusi. Lasu katru dienu, bet vairāk – zinātniskos darbus. Esmu izlasījusi divus D. Rukšānes romānus. Visspilgtāk atmiņā palika «Ķīpsalas putni». Lasot šo grāmatu, likās, ka pati staigāju pa Ķīpsalas ielām. Rakstniece stāsta, bet es vizualizēju pa savam,» iespaidos dalās iecavniece Santa Vītiņa.
Nākamā Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas rīkotā tikšanās būs septembrī ar dzejnieci un dramaturģi Māru Zālīti.