Nostiprina latviešu un poļu vēsturisko saikni

2021. gada 31. augusts 00:00

418

Nostiprina latviešu un poļu vēsturisko saikni

Kurmenē viesojas grāfu Komorovsku pēcteči, kuri novērtē muižas kompleksa atjaunošanu

Bauskas novada Kurmenes katoļu baznīcā svētdien, 29. augustā, notika svinīga un krāšņa Svētā mise, kurā piedalījās Polijas grāfu Komorovsku pēcteči.

Ieradušies bija Polijas eksprezidents Broņislavs Komorovskis un dzīvesbiedre Anna Komorovska, vairāki viņu plašās dzimtas pārstāvji, Polijas Republikas vēstniece Latvijā Monika Mihališina, Bauskas novada pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis un citi viesi.

Cienījama dzimta
Poļu grāfu Komorovsku dzimtas vēsture 300 gadus ir saistīta ar Latviju un Lietuvu. Dzimta piedalījusies reģiona saimnieciskajā un politiskajā dzīvē, ziedoja līdzekļus pagasta skolas, baznīcas, pagastnama celtniecībai. Pirmā pasaules kara laikā Komorovski no Kurmenes pārcēlās uz Rīgu, bet 1934. gadā senā īpašuma atliekas mantiniece Marija Matilde pārdeva privātpersonai.

Pagājušā gadsimta 90. gados Broņislavs Komorovskis pirmo reizi kopā ar bērniem klusiņām atbrauca privātā ceļojumā uz Kurmeni, lai apmeklētu dzimtas kapus, bet 2015. gadā kopā ar dēlu un citiem ģimenes locekļiem piedalījās Kurmenes katoļu baznīcas 145. jubilejas svinībās. Šoreiz Polijas ekspreziedents un viņa dzimtas pārstāvji trīs dienas pavadīja Bruknā, Kurmenē, Skaistkalnē un Bārbelē. Viņi apmeklēja arī Komorovsku dzimtas atdusas vietu Mūrmuižas kapos un iestādīja kokus.

Vieno ticība un brīvība
Svēto misi Kurmenes katoļu baznīcā poļu un latviešu valodā vadīja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins. Dievkalpojumā dziedāja Rīgas poļu kultūras kluba koris «Polonēze» un Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu baznīcas koris, izpildot baznīcas himnas, psalmus un korāļus latīņu, poļu un latviešu valodā. Komorovsku ģimene iesaistījās kopīgajās lūgšanās un Dieva slavēšanas dziedājumos.

Pēc liturģijas Broņislavs Komorovskis uzrunāja klātsesošos: «Sirsnīgi pateicos par ielūgumu un atvainojos, ka šī gada jūnijā pandēmijas ierobežojumu dēļ nevarēju ierasties Kurmenes Svētā Pētera un Pāvila baznīcas 150. jubilejā. Poliju un Latviju savulaik šķīra un sadalīja karš un sociālisms, bet tagad vieno ticība un brīvība. Esmu aizkustināts, ka liturģijā tik skaisti caurvijās latviešu un poļu valoda. Mūsu tautas vieno senas vēsturiskas saiknes un līdzīgi likteņi. Pateicos, ka atceraties manas dzimtas vēsturi.»

Dāvina senas kartes
Komorovsku ģimenes vārdā eksprezidents pasniedza neparastu piemiņas dāvanu – viņa radinieku 19. gadsimtā zīmētās Kurmenes kartes un plānus. Unikālos materiālus vairākas desmitgades glabāja Broņi-slava Komorovska tante, kura dzīvoja Viļnā. Nu šī velte ir kļuvusi par kultūras un paaudžu nepārtrauktības liecību. Dāvanu saņēma Kurmenes katoļu draudzes prāvests Andrejs Mediņš un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Emocionālu uzrunu latviešu un poļu valodā teica Polijas Republikas vēstniece Latvijā Monika Mihališina. Viņa atgādināja, ka šogad aprit 30 gadu kopš abu valstu diplomātisko sakaru atjaunošanas. Vēstniece ir filoloģijas zinātņu doktore. Pēc viņas iniciatīvas Varšavas Universitātē tika izveidots Polijas-Baltijas valstu kultūras kontaktu zinātniskais centrs. Polijas vēstniecība pirms dažiem gadiem izdeva ļoti vērtīgu vēstures materiālu apkopojumu «Ne tikai Kurmene – pa Komorovsku pēdām Latvijā». Faktus pētīja un publicēšanai piedāvāja Broņislavs Komorov-skis. Viņš ir diplomēts vēsturnieks.

Nostalģija un prieks
Neformālā gaisotnē svinības turpinājās Kurmenes parkā, kur uzstājās Daugavpils poļu kultūras centra jauniešu deju ansamblis «Kukuleč-ka» Žannas Stankevičas vadībā. Par brīvdabas koncerta norisi gādāja Kurmenes tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse. Viņa aizrautīgi piedalās visu kultūras pasākumu organizēšanā savā ciemā. Priesteris Andrejs Mediņš Sarmītei veltīja sirsnīgus pateicības vārdus.
Parkā notika arī preses brīfings. Uz «Bauskas Dzīves» un Aizkraukles novada laikraksta «Staburags» žurnālistu jautājumu par Kurmenē gūtajiem iespaidiem atbildēja Broņislavs un Anna Komorovski.

Eksprezidents sacīja: «Vienlaikus izjūtu nostalģiju, izbrīnu un lielu prieku. Kurmenes iepriekšējos apmeklējumos man šķita, ka te neko vairs nevar mainīt – pussadrupušas ēkas, baznīca, noskumuši cilvēki. Brīžiem pat domāju, ka manu priekšteču darbs Kurmenes infrastruktūras veidošanā ir kļuvis bezjēdzīgs.

Pārmaiņas ir neaptveramas – ne tikai baznīca brīnišķīgi atjaunota, bet arī parks un muižas ansambļa ēkas atdzimst. Mazajam pierobežas ciemam ir pavērusies acīmredzama nākotnes perspektīva, jo visas labvēlīgās pārmaiņas vispirms kalpo vietējai sabiedrībai. Priecājos ne tikai tāpēc, ka Kurmene ir manu radu dzimtene. Pats svarīgākais – šai vietai ir jauns, atbildīgs saimnieks priesteris Andrejs Mediņš un viņa domubiedri. Viņi ir tas ķēdes posms, kas vieno senatni un mūsdienas.»

Sapnis par tāliem ūdeņiem
Savukārt pane Anna Komorovska uzsvēra, ka pārmaiņas uzlabo kurmeniešu dzīves kvalitāti. Parks un baznīca kļūst par iecienītiem ģimeņu brīvdienu mērķiem arī cilvēkiem no citām Latvijas vietām. Kurmenes lokācija, viņasprāt, ir ļoti izdevīga tūrisma attīstībai – upe, gleznainā daba, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojums, ko nodrošina kafejnīca muižas pārvaldnieka namā. Pagasta infrastruktūrā dabas un kultūras tūrismam jau tuvā nākotnē varētu būt svarīga loma.

«Man ir viens sapnis,» atklāj Broņislavs Komorovskis un turpina, «lūkojoties uz Mēmeli, man šķiet, ka būtu lieliski attīstīt laivošanu no Lietuvas līdz pat Lielupei un varbūt arī Baltijas jūrai. Mūsu ģimene aizraujas ar ūdenstūrismu, kajakos esam laivojuši arī pa Gauju. Mans Lietuvā dzimušais tēvs atcerējās kādu bērnības epizodi. Viņš stāvējis uz Mēmeles tilta, kas savieno Lietuvu un Latviju, un domājis: pa šo upi laivā var aizirties līdz Mūsas un Mēmeles satekai, turpināt ceļu pa Lielupi, iebraukt Baltijas jūrā, un tad jau nav tālu līdz Atlantijas okeānam! Tagad šo epizodi uztveru kā filozofisku līdzību, jo mūsu dzimta no mazās Kurmenes ir nokļuvusi plašajā pasaulē, daudziem ir izdevies sasniegt iecerētos mērķus un īstenot lielus sapņus.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nostiprina latviešu un poļu vēsturisko saikni

Kategorijas