BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Kopbudžetā septiņos mēnešos izveidojies 0,87 miljardu eiro deficīts

Ziņu aģentūra LETA
Latvijā un pasaulē

2021. gada 29. augusts 09:24

199
Kopbudžetā septiņos mēnešos izveidojies 0,87 miljardu eiro deficīts

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2021.gada septiņos mēnešos veidoja 7,17 miljardus eiro, kamēr izdevumi sasniedza 8,05 miljardus eiro, tādējādi kopbudžetā veidojot 870 miljonu eiro deficītu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.

Tostarp valsts budžetā 2021.gada septiņos mēnešos bija 902,6 miljonu eiro deficīts, bet pašvaldību budžetā bija pārpalikums 29,7 miljonu eiro apmērā, ko noteica atbalsta izmaksa no valsts budžeta.

FM atzina, ka pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija neliels pārpalikums 6,2 miljonu eiro apmērā, bet bilances pasliktināšanos šogad ietekmēja izmaksātais atbalsts iedzīvotājiem un komersantiem Covid-19 seku mazināšanai.

Kopbudžeta ieņēmumi septiņos mēnešos par 510,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedza ieņēmumu apmēru salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.

FM skaidroja, ka, pēc ekonomikas krituma 2020.gadā, šogad otrajā ceturksnī vērojama strauja izaugsmes atjaunošanās, pozitīvi ietekmējot nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas šā gada septiņos mēnešos palielinājušies par 322,2 miljoniem eiro jeb 6,5%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Kopumā šajā periodā kopbudžetā ir iekasēti nodokļi 5,29 miljardu eiro apmērā, neieskaitot nesadalītos ieņēmumus vienotajā nodokļu kontā. Ieņēmumi vienotajā nodokļu kontā, kas netika sadalīti pa veidiem, jūlija beigās veidoja atlikumu 271,3 miljonu eiro apmērā, un tos pārsvarā veido maksājumi, kam vēl nav iestājušās saistības, tādēļ tie ir uzskatāmi par avansiem un nav atzīstami kā vispārējās valdības budžeta ieņēmumi.

Sadalītie ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) septiņos mēnešos šogad veido 1,594 miljardus eiro, kas bija par 246,1 miljonu eiro jeb 18,3% vairāk nekā saņemts pērn attiecīgajā periodā. FM piebilda, ka PVN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija tuvu pagājušā gada līmenim, tomēr, mazinoties noteiktajiem ierobežojumiem, kopš aprīļa uzrāda pieaugumu, tostarp salīdzinājumā ar 2019.gada līmeni, kad ekonomika funkcionēja bez jebkādiem ierobežojumiem.

Ministrijā atzina, ka joprojām no pirmskrīzes līmeņiem atpaliek PVN maksājumi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, kas gan kopumā veido relatīvi nelielu daļu kopējos nodokļu ieņēmumos. Savukārt tirdzniecības nozare, pēc ierobežojumu mazināšanas, ir strauji atguvusies un PVN ieņēmumi jau vairākus mēnešus pēc kārtas turpina pieaugt, krietni pārsniedzot arī kopējo ekonomikas pieauguma līmeni šā gada otrajā ceturksnī, kad IKP palielinājās par 10,3%. PVN ieņēmumi tirdzniecības nozarē no aprīļa līdz jūlijam vidēji palielinājās gandrīz par trešdaļu salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

"Pozitīvās tendences tirdzniecībā skaidro arī akcīzes nodokļu ieņēmumu palielināšanos. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa šogad janvārī-jūlijā bija 618,1 miljons eiro, kas bija par 30,5 miljoniem eiro jeb 5,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Galvenokārt pieauguši ieņēmumi no naftas produktu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības. Ieņēmumu pieaugumu no tabakas izstrādājumiem nodrošināja arī akcīzes likmju celšana visiem tabakas izstrādājumu veidiem, kamēr naftas produktiem pamatā palielinājies patēriņš," skaidroja FM.

Ar iedzīvotāju nodarbinātību un ienākumiem tieši saistītie nodokļi šogad uzrāda atšķirīgas tendences salīdzinājumā ar 2020.gadu, minēja FM, norādot, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) kopbudžetā veido 1,651 miljardu eiro un bija par 34,8 miljoniem eiro jeb 2,2% lielākas nekā pērn septiņos mēnešos.

Atbilstoši VID datiem no komersantu iesniegtajām deklarācijām, šā gada pirmajā pusgadā darba samaksas fonds nodarbinātajiem pieauga par nepilniem 9%, tomēr zemāku VSAOI ieņēmumu pieaugumu noteica gan VSAOI likmes samazināšana par vienu procentpunktu, gan arī nodokļu ieņēmumu uzskaites maiņa, kad veiktos maksājumus sadala pēc saistību iestāšanās.

Sadalītie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) šogad bija par 71,9 miljoniem eiro jeb 7,2% mazāki nekā attiecīgajā periodā pērn un veidoja 930,1 miljonu eiro. Valsts kases dati liecina, ka IIN atmaksas šogad veiktas par 40,2 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā pērn septiņos mēnešos, iedzīvotājiem aktīvi iesniedzot ikgadējās deklarācijas un pieprasot nodokļu pārmaksas atmaksāšanu. FM atzina, ka šogad arī turpinājusies neapliekamā minimuma palielināšana pensionāriem, kā arī celts maksimālais slieksnis, līdz kuram nodarbinātajiem var piemērot neapliekamo minimumu, kas atsaucas uz IIN neapliekamās ienākumu bāzes apmēru.

Kopbudžetā sadalītie nodokļu ieņēmumi septiņos mēnešos plānoto apmēru pārsniedza par 72 miljoniem eiro jeb 1,4%. Virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki nekā plānots PVN maksājumi, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Virsplāna ieņēmumi šogad bija arī nenodokļu ieņēmumos. Tie plānoto apmēru valsts pamatbudžetā pārsniedza par 104,8 miljoniem eiro jeb 30,6%.

Augstāku nekā plānots ieņēmumu līmeni noteica valsts kapitālsabiedrību maksājumi par dividendēm, tāpat arī iepriekš neplānoti Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumi un ieņēmumi no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Kopbudžetā saņemto nenodokļu ieņēmumu apmērs veidoja 534,7 miljonus eiro, kas bija par 55,3 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Mazāki nekā pērn kopbudžetā bija ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības, kas samazinājās par 144,9 miljoniem eiro jeb 14,3% un veidoja 867,5 miljonus eiro. "Zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi skaidrojami ar atmaksu samazināšanos no Eiropas Komisijas līdz ar zemāku izdevumi līmeni Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai pērn un šā gada pirmajā pusē," skaidroja FM.

Kopbudžeta izdevumi septiņos mēnešos palielinājušies par 1,389 miljardiem eiro jeb 20,9%. Ministrijā atzina, ka nozīmīgo izdevumu pieaugumu noteica valdības apstiprinātais atbalsts Covid-19 seku mazināšanai, kas atbilstoši Valsts kases datiem šogad līdz jūlija beigām izmaksāts 1,35 miljardu eiro apmērā.

FM norādīja, ka izdevumu pieaugumu kopbudžetā ietekmēja arī veselības nozares finansējuma palielinājums saistībā ar atlīdzības celšanu mediķiem un citām ārstniecības personām. Ņemot vērā šogad veiktās izmaksas saistībā ar Covid-19, veselības resora izdevumu apmērs septiņos mēnešos sasniedza miljardu eiro, kamēr pērn attiecīgajā periodā veikto izdevumu apmērs bija nepilni 700 miljoni eiro.

Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai veikti 1,667 miljardu eiro apmērā, kas ir par 134,9 miljoniem eiro jeb 8,8% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos. Izdevumi precēm un pakalpojumiem palielinājušies par 14,4 miljoniem eiro jeb 1,9% un veidoja 787 miljonus eiro. Subsīdijas un dotācijas kopbudžetā janvārī-jūlijā bija 1,528 miljardu eiro apmērā, kas ir par 190,9 miljoniem eiro jeb 14,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Pēc FM skaidrotā, to pieaugumu ietekmēja lielāks finansējums veselības nozarei.

Lielākais pieaugums kopbudžetā bijis sociāla rakstura izdevumos. Pensiju izdevumi pieauguši par 85,3 miljoniem eiro jeb 6,3%, veidojot 1,442 miljardus eiro un atbilst plānotajam apmēram, savukārt pārējo pabalstu izdevumi palielinājušies par 941,5 miljoniem eiro jeb 125,3% un veidoja 1,683 miljardus eiro.

"Nozīmīgais pieaugums saistīts ar atbalsta izmaksu iedzīvotājiem un komersantiem, 485,6 miljonus eiro izmaksājot uzņēmumiem grantu veidā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, 135,9 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem un 21 miljons eiro algu subsīdijām. Tāpat 187,8 miljoni eiro izmaksāti ģimenēm ar bērniem 500 eiro pabalstu veidā un 109,9 miljoni eiro pensionāriem un personām ar invaliditāti 200 eiro pabalstu veidā," atzina FM.

Valsts speciālajā budžetā izdevumu apmērs pārsniedzis ieņēmumus un veidojies 24,8 miljonu eiro deficīts. Ieņēmumi palielinājušies par 97,9 miljoniem eiro jeb 5,7%, bet izdevumi - par 122,5 miljoniem eiro jeb 7,1%, veidojot attiecīgi 1,817 miljardus eiro un 1,842 miljardus eiro.

FM piebilda, ka valsts speciālajā budžetā vērojams būtisks pieaugums izdevumiem slimības pabalstiem, kas veikti 189,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 45 miljoniem eiro jeb 31,2% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos.

"Pieaugums daļēji saistīts ar izmaiņām likumdošanā, kad Covid-19 saslimšanas gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veic pabalsta izmaksu jau no pirmās slimošanas dienas. Atbilstoši VSAA datiem attiecīgi par 32,4% pieaudzis pabalsta saņēmēju skaits, kamēr vidējā pabalsta apmērs uz vienu gadījumu pat nedaudz samazinājies," atzina ministrijā.

Šogad septiņos mēnešos vērojama arī izdevumu bezdarbnieka pabalstiem samazināšanās. Šogad septiņos mēnešos tie veikti 73,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1 miljonu eiro jeb 17,9% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos. FM skaidroja, ka, pieaugot ekonomiskai aktivitātei, samazinās bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits, tāpat samazinās arī pabalstu vidējais apmērs. VSAA dati uzrāda aptuveni 20% samazinājumu pabalsta saņēmēju skaitā, gan arī pabalsta vidējā apmēra samazinājumu no 357 līdz 307 eiro jeb par 14,2%.

Pašvaldību budžetā, atšķirībā no citiem budžeta līmeņiem, ieņēmumi pārsniedz izdevumus un septiņos mēnešos veidojies pārpalikums. Ieņēmumi saņemti 1,641 miljarda eiro apmērā, saglabājoties gandrīz 2020.gada līmenī, kamēr izdevumi veidoja 1,611 miljardus eiro, kas ir par 65,6 miljoniem eiro jeb 4,2% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos.

"Izdevumu pieaugumu noteica pamatā palielinājums atlīdzības izdevumos, kas bija par 66,1 miljonu eiro jeb 9% augstāki nekā pērn. Daļēji to ietekmēja atlīdzības līmeņa celšana pašvaldību izglītības iestāžu pedagogiem," skaidroja ministrijā.


Kategorijas

Kategorijas