KOMENTĀRI: neatkarīgai Latvijai – 30

2021. gada 20. augusts 00:00

Pirms 30 gadiem 21. augustā, vēl pastāvot OMON kaujinieku uzbrukuma draudiem Augstākajai padomei, atjaunota Latvijas valsts.Kā tagad vērtējat šos 30 gadus?

Aija Krolle, iecavniece
Jāmeklē pozitīvais
– Manuprāt, viss pa šiem 30 gadiem attīstījies. Man kā kultūras cilvēkam vairāk interesē šī joma. Iecavas novadā tā pilnveidota, piemēram, skolās notiek celtniecība, telpu uzlabošana remontos. Manā uztverē Iecava ir ļoti sakopta, patīkami tādā vidē uzturēties. Daudzi cilvēki Iecavu un tās apkārtni izvēlas par savu dzīvesvietu, jo mums ir ļoti laba infrastruktūra.

Dzīvē vairāk vai mazāk viss grozās ap finansēm. Agrāk cilvēkiem bija nauda, bet neko diži daudz nevarēja nopirkt, toties tagad piedāvājumu klāsts ir plašs, bet nav tik lielas finanses. Aktuālā problēma, kas tautu uztrauc, – cenas ceļas. Vēl kā piemēru varu minēt, kur mums sociālā nevienlīdzība, – Padomju Savienībā jebkura izglītība bija bez maksas, tagad students gribēdams nevar studēt, jo ir pārāk dārgi jāmaksā.

Tomēr pašlaik vismazāk vēlos runāt par slikto, negribu nevienu nosodīt. Šajā laikā ir jārunā par to, kas ir labi, jo negatīvisms ir pietiekamā daudzumā «Covid-19» pandēmijas dēļ. Savi labumi un sliktumi bija laikā pirms 30 gadiem, to pašu varu teikt arī par mūsdienām.
Toreiz, padomju laikā, daudz kas bija aizliegts, bet tagad jebkurš cilvēks, kas grib kaut ko darīt, var izvēlēties sev atbilstošāko virzienu.

Raitis Ābelnieks, vēsturnieks, Atmodas laika aktīvists, Bauskas novada domes deputāts

Sakoptas ainavas
– Kopš 1991. gada 21. augusta aizritējis visai garš un ražens laika periods. 30 gados notikušas ievērojamas pārmaiņas visās dzīves jomās.

Tautsaimniecība izrāvusies no sociālisma žņaugiem un kļuvusi par modernu pasaules brīvajā tirgū organiski iekļaujošos ekonomiku. Mums joprojām dominējošā tautsaimniecības nozare ir lauksaimniecība, kas kļuvusi intensīva un nodrošina arvien pieaugošu eksporta apjomu, kā arī ar to saistītā pārtikas ražošana. Attīstījusies mazā uzņēmējdarbība.

Vizuāli lauksaimniecības zeme izskatās krietni sakoptāka nekā pirms 30 gadiem. To pašu var teikt par apdzīvotajām vietām, īpaši par Bausku. Pilsētas «sejā» jau no tālienes izceļas atjaunotā Bauskas pils un Rātsnams. Pievilcīgāk izskatās mūsu mācību iestādes un sporta infrastruktūra. Pie atbilstoši aprīkotām ēkām tikušas sporta, mūzikas un mākslas skolas, kā arī Bērnu un jauniešu centrs. Sporta zāles uzceltas pie Īslīces, Codes un Griķu skolas. Aktīva un sportiska dzīvesveida piekopēji ieguvuši ilgi gaidīto peldbaseinu un vairākus veloceliņus.

Diemžēl nav izdevies panākt Bauskas apvedceļa izbūvi. Arī Bauskas Centrālā bibliotēka joprojām gaida tai piemērotu telpu uzcelšanu.

SANDRA NELIUSA, Stelpes pagasta kultūras darba organizatore

Mums vēl jāmācās
– Mums ir valsts, kur lēnām mācāmies dzīvot pilsoniskā sabiedrībā. Drīkstam runāt, kritizēt, pulcēties, vēlēt. Mēs jūtamies droši – pagātnē bruņoti iebrukumi, lai apcietinātu, spīdzinātu, izsūtītu, nogalinātu. Pierasts, ka mieru un drošību palīdz uzturēt draudzīgu valstu karaspēks. Ja tas šķiet pašsaprotami, tad vajadzētu iztēloties, kā pašlaik jūtas baltkrievi vai afgāņi.

Mēs tikai mācāmies, un mums vēl tāls ceļš ejams. Mūs vārdzina nepārtrauktas reformas, jo vēl neapzināmies, ka stabilitāte ir svarīgāka par fondu līdzekļu apgūšanu. Vēl nesaprotam, ka ierēdņu hiperaktīva rosīšanās sava amata nozīmības demonstrēšanai ir bīstama valsts drošībai, jo raisa iedzīvotāju dusmas.

Ar laiku sapratīsim. Dziesmu svētkos, valsts jubilejas sarīkojumos redzam gara spēku, ilgas pēc vienotības. Tad atliek mazāk kritizēt un vairāk atbalstīt citam citu, vairāk ieklausīties un vairāk mācīties.

Kad kora dziesmā izskan lūgums saulei vienot mūsu tautu, daudziem acīs asaras. Tas nav saules, bet gan mūsu pašu uzdevums. Jāiemācās piekāpties, ziedot. Tas nekas, ka vēl īsti neprotam. Gan jau iemācīsimies, ja vien pietiekami dedzīgi vēlēsimies dzīvot drošā, labklājīgā, vienotā valstī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

KOMENTĀRI: neatkarīgai Latvijai – 30

Kategorijas