BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Lai samazinātu zagšanu, uzņēmēji grib atjaunot darba grāmatiņas

Ziņu aģentūra LETA
Latvijā un pasaulē

2008. gada 27. augusts 17:30

1286
Lai samazinātu zagšanu, uzņēmēji grib atjaunot darba grāmatiņas

Ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, zagšana kļūs vēl izplatītāka, tāpēc valstij būtu jāatjauno darba grāmatiņas vai jāievieš elektroniska datu sistēma, uzskata uzņēmēji.Kā šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness", uzņēmēji norāda, ka darba devēji ir neaizsargāti pret zagšanu uzņēmumos un pie tā vainīga ir valsts sistēma.  Viņuprāt, gan darba devējiem, gan tiesu izpildītājiem ir jādod iespēja iepazīties ar darba ņēmēja darba vēsturi - valsts varētu atjaunot darba grāmatiņas vai arī ieviest elektronisku datu sistēmu. Būtu jārada arī tāda policijas un tiesu sistēma, kur darbinieki ir ieinteresēti savu pienākumu veikšanā, nevis to novilcināšanā, kā arī jāsamazina tiesvedību laiks - tās nevar vilkties gadu un ilgāk.  "Tagad darba devēji ir spiesti pildīt valsts funkcijas - paši rūpēties par nozagtās naudas atgūšanu, turklāt vēl maksāt valstij nodokļus. Runa ir par sistēmas trūkumu," sūdzas uzņēmēji.  Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis apstiprināja, ka kopumā mantiska rakstura noziegumu skaitam ir tendence pieaugt. Pērn gada laikā tika ierosināti aptuveni 52 000 krimināllietu, bet šogad pirmajā pusgadā - jau 29 256. Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps paskaidroja, ka asociācijai ir sava darbinieku datubāze, kurā var redzēt, ja apsardzes darbinieks no darba atbrīvots, piemēram, par dzeršanu. Turklāt pērnruden sešas dažādas asociācijas ar Iekšlietu ministriju parakstījušas memorandu, kurā vienojušās sakārtot drošības jautājumus.  "Normatīvi Latvijā neaizsargā darba devēju no darbinieka iespējamas darbības vai tieši otrādi - no apzinātas bezdarbības," uzver SIA "KMM Metāls" valdes priekšsēdētājs Māris Niedra. Viņš kā piemēru min situāciju, kad darbinieks mēģina no uzņēmuma iznest pāris kilogramu bronzas, kuras cena ir ap trim latiem kilogramā. Lai arī apsardze viņu noķērusi, policija krimināllietu atsakās ierosināt, jo nodarījuma summa esot par mazu.  "Tas parāda, ka var zagt katru dienu pa desmit latiem, tikai riskējot tikt pieķertam, un neko padarīt nevar, tikai atlaist likuma noteiktā kārtībā," situāciju raksturo Niedra.  Uzņēmējs, kas vēlējās palikt anonīms, elektropreču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības biznesu gan Rīgā, gan ārpus tās vada jau gadus 15, ir firmas vienīgais īpašnieks. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija virs sešiem miljoniem latu, bet valstij nomaksātie nodokļi - ap diviem miljoniem latu. Uzņēmējs uzsver, ka pēdējā laikā aizvien biežāk iznāk saskarties ar darba ņēmēju klaju un cinisku bezatbildību: šogad pirmajā pusgadā zagšanas dēļ uzņēmumam radīti tiešie zaudējumi 6000-7000 latu apmērā. Pērn visa gada laikā šī summa bijusi 2000-3000 latu.  "Ekonomiskā situācija iet uz leju, un problēmas tikai augs," uzskata uzņēmējs. "Gadus 5-7 būs krīze, un es neredzu nekādas pazīmes, ka kaut kas tuvākajā laikā mainīsies. Šobrīd uzņēmēji vairs nevar mētāties ar finanšu līdzekļiem, es nezinu nevienu, kas teiktu, ka iet ļoti labi."  Zagšana esot izplatīta, lai arī ar visiem darba ņēmējiem ir noslēgti darba līgumi par pilnu materiālo atbildību, amata instrukcijām, darba drošības tehnikas noteikumiem utt., stāsta uzņēmējs. Viņš uzsver, ka, iespējams, zagšanu varētu samazināt, ja, pieņemot darbā cilvēkus, būtu zināms, kur viņš strādājis iepriekš, vai nav sodīts, bet šobrīd likumdošana nosaka, ka darba devējs pat nevar uzdot jautājumus par veselības stāvokli, ģimeni u.c.  Summas, kuras darbinieki nozogot, svārstās 1000-2000 latu robežās. Iemesls visbiežāk esot azartspēles. Visvairāk tas esot raksturīgs veikalu darbiniekiem ārpus Rīgas.  Pēc uzņēmēju domām, darbiniekiem trūkstot atbildības sajūtas. Viņuprāt, sasniegums jau esot tas, ka vispār atnāk uz darbu.  Uzņēmējs apraksta standartsituāciju: pēc interneta veikala pasūtījuma darbinieks klientam piegādā preci, saņem naudu, pamet "busiņu" un ar naudu aizlaižas. Tipiski gadījumi esot arī naudas izņemšana no kases.  "Jūnija beigās viens Madonas veikala darbinieks no kases, kurā bija 100 lati, izņēma 80 latus un nospēlēja tos azartspēļu automātos. Atkal dokumentu iesniegšana policijā, gadiem ilga tiesvedība... Galarezultātā darba ņēmēji par šīm lietām reālu sodu nesaņem, cietumā par to neliek, no piedziņām viņi veiksmīgi izvairās, pat no algām par sazagto nedrīkst atvilkt pilnā apmērā. Ļoti populāri šādos gadījumos ir darba ņēmējam "notīties no valsts". Esmu interesējies pie apdrošinātājiem, vai darba devējs var apdrošināties pret darbinieku zagšanas gadījumiem. Man atbildēja: nē, tādu iespēju nav," stāsta uzņēmējs.  Ar darbinieku zagšanu ir saskārušies arī lielākie mazumtirgotāji. SIA "Rimi Latvia" Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Zane Eniņa apstiprināja, ka uzņēmumam gan darba ņēmēju, gan pircēju zagšana ir aktuāla problēma, bet sīkāk gan nozagtās summas, gan konkrētus gadījumus komentēt atteicās: "Ar zagšanu cīnāmies, kā nu varam, - mēģinām uzlabot drošības sistēmas, atbrīvojam darbiniekus no darba."  Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena uzsvēra, ka, izstrādājot normatīvos aktus vai citus lēmumus, EM vienmēr svarīgs ir bijis uzņēmēju viedoklis.  Ja uzņēmēji patlaban uzskata, ka zādzību skaita darba vietās samazināšanai nepieciešamas obligāti aizpildāmas darba grāmatiņas vai elektroniska sistēma, jānāk kopā visu iesaistīto un ieinteresēto pušu pārstāvjiem, jādiskutē par šo jautājumu un jārod kompromiss, norādīja Urpena.  Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers aģentūrai LETA norādīja, ka ir nevis jāatjauno darba grāmatiņas, bet gan jādomā par elektroniskās reģistrēšanas formas uzlabošanu, pievēršot uzmanību tam, kādu datu ievadīšana un kādā veidā ir nepieciešama.  Krīgers nedomā, ka ar darba grāmatiņām var cīnīties pret zagšanu, jo "tādā gadījumā būtu jāievieš arī darba devēju grāmatiņas, kurās tiktu sniegta informācija par viņu neizmaksātajām algām" un cita veida nelikumībām attiecībā pret darba ņēmējiem.

Kategorijas

Kategorijas