Cilvēka labākā drauga skolotājs

2021. gada 20. augusts 00:00

649

Gints Ozoliņš, Valsts policijas koledžas Kinoloģijas nodaļas vadītājs, sarunā atklāj: kinologa darbs ir 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā

Valsts policijas koledžas (VPK) Kinoloģijas nodaļas vadītāja Ginta Ozoliņa dzimtā vieta ir Vecsaule, bet no 1. klases apmeklējis Bauskas 1. vidusskolu. Sākot mācības 5. klasē, jau dzīvojuši Bauskā. Kinologs ir profesija, kas nav ikdienišķa, kam gan nav sakara ar kino, bet ir darīšana ar suņiem. Laikraksts sarunā ar G. Ozoliņu atklāj kinologa darba nianses.

Par bērnību un dzimto pusi – par ko skolas laikā sapņojāt kļūt? Vai jums mazotnē bija suns un vai to dresējāt?
– Nāku no četru bērnu ģimenes – divi brāļi, divas māsas. Trīs no mums pabeidza arī horeogrāfijas klasi – dejojām Bauskas 1. vidusskolas deju kolektīvā «Pērkonītis».

Joprojām braucu uz Bausku ciemos pie savas mammas Daigas. Nostalģiskas atmiņas ir par savu skolu, par lapu grābšanu pilskalnā un zalkšu «čupām», par stadionu. Nesen Bauskas pili izstaigāju, skaisti atjaunota.

Mazam man bija suns – haskijs Pipars, ko man uzdāvināja krustvecāki. Tajā laikā neko viņam nemācīju. Bērnībā man bija sapņi par jūru. Pabeidzu 10. klasi Bauskā, bet bija Rīgas vilinājums. Iestājos Jūrskolā, bet tur pēc tam pat neparādījos, jo izvēlējos Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu, kur apguvu mazās uzņēmējdarbības vadību. Nepilnus piecus gadus dzīvoju Lielbritānijā, studēju angļu valodu, strādāju fabrikā, konditorejā.

Kā nonācāt pie kinoloģijas?
– Netīšām. (smaida) Piecus gadus dienēju Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvā, tie mani «atveda» līdz kinoloģijai. Kādā militārās apmācības kursā iepazinos ar kādreizējo Valsts policijas koledžas Kinoloģijas nodaļas priekšnieku. Ņemot vērā manas iegūtās zināšanas militārajā jomā, tā laika priekšnieks vēlējās šīs zināšanas pārnest uz VPK, lai uzlabotu un sakārtotu jautājumus par bezvēsts pazudušu personu meklēšanu. Uztvēru to kā izaicinājumu.

Pēc gada – 2018. gadā – jau bija jāpārņem nodaļa. Valsts robežsardzes koledžā saistībā ar kinoloģiju apguvu kursu. 2019. gada maijā tiku pie sava suņa – C-Arsa Oger Schloss, kuru saucu vienkārši par Arsu. Pašlaik viņai ir mazliet vairāk nekā divi gadi. Gribēju kucīti, tas ir mans pirmais dienesta suns, ar «meiteni» savā ziņā ir vieglāk, jo suņu puikām vairāk izteikta dominance. Suns savā ziņā ir vilks, bara dzīvnieks – līdzīgi ir arī ģimenē, kur viņš meklē savu vietu, grib dominēt vai vienkārši saprast savu vietu ģimenes hierarhijā. Sunim ir jāpalīdz saprast savu vietu ģimenē, nedrīkst pieļaut tā dominanci, lai nerastos problēmas, sunim jāmāca paklausība, jāsocializē, jārada piemēroti apstākļi. Arsa ir apmācības stadijā, bet pavisam drīz viņa būs bezvēsts pazudušu personu meklēšanas suns. Arsa ir darba līguma attiecībās ar VPK. (smaida) Ir divi varianti – vai nu Valsts policija nopērk suni, vai kinologs pats iegādājas, tad Valsts policija to nodarbina, balstoties uz patapinājuma līgumu. Valsts nodrošina barību, ekipējumu un veterināro palīdzību.

Kinologa darbs ir 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, jo suni parasti ņem uz mājām, var, protams, atstāt voljērā, bet
ar to rūpes par dzīvnieku nebeidzas – pastaigas, barošana, ikdienas aprūpe, apmācība – tā visa ir kinologa atbildība. Suns savā ziņā disciplinē, jo brīvdienās nevari izlaisties un gulēt, cik gribi. Jāskatās arī dzīvnieka veselība, arī mana Arsa bija slima, cīnījāmies par dzīvību – tas viss sagādā papildu rūpes arī ārpus darba laika.

Vai Arsa, maza būdama, sagrauza jūsu čības?
– Suns parasti grauž aiz garlaicības. Dzīvnieks jānodarbina, tā, lai viņam nebūtu vēlme kaut ko grauzt, vai attiecīgi jāierobežo iespēja tikt pie čībām. Arsa man nesagrauza čības. Arī ar kaķi viņa sadzīvo pietiekami labi.

Kinologs ir arī skolotājs, viņš māca suni. Ko, jūsuprāt, ir vieglāk audzināt – bērnu vai suni? Kādi ir policijas četrkājaino palīgu niķi un stiķi, vai kāds arī tiek «izmests» no skolas par sliktu uzvedību?
– Man ir divi dēli – Rainers (14 g.) un Gustavs (7 g.). Man ir paveicies ar bērniem, tomēr uzskatu, ka ar suni ir vieglāk, jo viņam nav cilvēcisku emociju, bet gan vairumā suņa uzvedība balstās uz instinktiem. Cilvēkiem nereti traucē emocijas. Piemēram, sunim nav atriebības vēlmes, viņš balstās uz negatīvu vai pozitīvu pieredzi, asociācijām.

Suns ir jāmāk «lasīt», jo viņi atšķiras. Ja nebūs sadarbības ar dzīvnieku, nekas nesanāks. Tālab kinologs pārsvarā strādā ar vienu suni, bet ir, kas darbojas arī ar diviem vai trim suņiem vienlaicīgi, – tas nav vienkārši.

Reizi 18 mēnešos testē suņa spējas – gan iedzimtās, gan apgūtās. Jā, reizēm nākas «izmest» par sliktu uzvedību, piemēram, pārāk augstu dzimumtieksmi, kas neļauj koncentrēties uzdevuma izpildei, par pārāk lielu agresivitāti vai bailīgumu. «Izbrāķētie» suņi gan parasti paliek pie kinologa. Retākos gadījumos suņi tiek izsolīti izsolēs. Tos pircēji parasti izvēlas «priekš mājas». Pērkot darba līnijas suni, ir jārēķinās, ka tie būs suņi, kas prasīs pietiekami lielu aktivitāti.

Vai tā ir, ka policijas darbā lielākoties izmanto vācu aitu suņus? Kāpēc tāda izvēle? Kādas ir šīs sugas priekšrocības?
– Par vācu aitu suni priekšstats laikam ir no vācu detektīvfilmas par Reksi. Mums pārsvarā ir beļģu aitu suņi un vācu aitu suņi, bet reizēm ir arī kāds citas šķirnes suns, piemēram, ir bijis rotveilers – personu meklēšanas suns. Ja sunim ir attiecīgi iedzimtās īpašības un tas ir spējīgs mācīties, pat bezšķirnes suns ir bijis iesaistīts dienestā. Parasti dzīvnieki tiek ņemti no audzētavām, lai atbilstu standartiem. Skatās ļoti daudz dažādas nianses. Savukārt izstāžu smukuļiem deguns nebūs tik spēcīgs. «Vācieši» ir mierīgāki, «beļģi» – ātrāki, katrai šķirnei būs sava priekšrocība un arī mīnusi. Arsa ir vācu aitu suns. Viņas tētis ir «policists» Vācijā, mamma – godalgota «sportiste» Latvijā.

Ja par to, cik šādi kucēni maksā, tad – dažādi… Labs kucēns Latvijā maksās tūkstoš eiro un uz augšu.

Kādas īpašības ir nepieciešamas, lai kļūtu par kinologu? Kur to var apgūt? Cik ilgi jāmācās?
– Jābūt stingrībai lēmumos. Cilvēkam spēcīgi jāsaprot, ka pēc tam nebūs iespējas kaut ko dikti mainīt, jo būsi saistīts ar suni. Vai līst, vai puteņo, būs vismaz četras reizes dienā viņš jāved pastaigā. Kaut kur dodoties, allaž būs jādomā, kur paliks suns.

Darbam jāpatīk. Apmācību laikā jābūt lielai pacietībai, jo procesā ir gan kāpumi, gan kritumi. Kādreiz mācīja ar spēku, bet arī kinoloģija mainās, pašlaik pēdējos gados mācīšana ir balstīta uz pozitīvu apmācību. Ir arī sodīšana, bet tā nebūs jebkāda veida vardarbība pret suni – sodi var būt dažādi, piemēram, radot vilšanos sunim, apmācības laikā pievienojot kādu elementu, kas sunim nav patīkams.
Jautājumus par to, kā kļūt par kinologu, saņemu teju ik dienu. Uzsveru – ja privātpersona grib kļūt par kinologu Valsts policijā, tad vispirms jāabsolvē VPK. Vēlāk jau, ja ir brīva vakance, var pretendēt uz kinologa amatu. Ja esi kļuvis par kinologu Valsts policijā, sākumā jāapgūst kinoloģijas pamati – teorētiskās zināšanas, veterinārija, suņa aprūpe un uzturēšana, apmācības pamati utt. Tas prasa ap pusotru mēnesi. Pēc tam jau apmācība notiek ar suni – ja kucēns, apmēram pusgadu, ja pieaudzis – trīs mēnešus. Ilgums, protams, ir individuāls atkarībā no sekmēm. Tad seko starpposms, kad kinologs darbojas pats, pēc diviem trim mēnešiem sāk specializācijas apmācību.

Koledžā suņu apmācībai viss ir pieejams, pēdējos divos gados sanācis straujš uzrāviens. Ir speciālas apmācību klases sešiem līdz astoņiem cilvēkiem. Spoguļu zāle, imitāciju zāle, dažādas specializētas trenažieru zāles, dažādi simulatori, kas ļauj sunim mācīties apstākļos, kas pietuvināti reālām situācijām. Plaši ir attīstītas dažādas iespējas suni socializēt pie dažādām virsmām, trokšņiem, vides.

Allaž esmu centusies uzminēt, kas ir kinologa rokā, ko pēc labi padarīta darba iedod sunim.
– Parasti jau tas pats, ko viņš ēd, sausā barība, var būt arī kāds kārums, protams.

Nereti cilvēki apgalvo, ka suņi ar melnu rīkli, mēli esot dusmīgāki. Vai tā ir taisnība?
– Melnās mēles neko nedod, tā gluži vienkārši ir pigmentācija.

Man, redzot policijas suņus, vienmēr gribējies viņus pabarot... Kāpēc viņi ir tik tievi?
– Viņiem nestāv bļoda priekšā kā kaķiem. Divas trīs reizes dienā tiek iedots noteikts barības daudzums. Apmācības laikā nopelna barību. Cilvēki nereti, gribot labu, pārbaro dzīvniekus, bet tādā veidā patiesībā dzīvniekiem darām pāri.

Kurās jomās policijas darbā vislabāk palīdz suņi? Kā izvēlas viņa specializāciju? Līdz kādam vecumam suns darbojas policijā?
– Viss atkarīgs no specializācijas un slodzes. Ir suņi, kas darbojas deviņus desmit gadus, ir citi, kas – sešus septiņus. 1,5 – 2 gadi sākumā aiziet apmācībai, tikai pēc tam seko ražīgākais laiks.

Ir suņi, kas tiek izmantoti kā patruļas suņi, un vielu suņi, kas meklē narkotiskas, psihotropas vielas, sprādzienbīstamus priekšmetus, līķus u. tml. Savukārt, piemēram, muitai ir suņi, kas meklē naudu, Vācijā ieslodzījumu vietās ir suņi, kas meklē mobilos telefonus.

Bieži cilvēki jautā: «Vai suni baro ar narkotikām?» Nebaro vis, viņš mācās smaržu. Labi apmācītam sunim grūti sajaukt smaržu.
Specializāciju izvēlas pēc vajadzības, kādu vajag noteiktajā brīdī attiecīgajai struktūrvienībai. Reizēm gadās, ka sunim specializāciju nomaina. Pārsvarā gan ir patruļsuņi. Tos savukārt var iedalīt tajos, kas kož un kas nekož. Viņus izmanto pēdu dzīšanai, pazudušu personu meklēšanai, lietisko pierādījumu meklēšanai. «Kodējus» aicina palīgā bīstamu personu aizturēšanā.

Vai Latvijā ir pietiekami daudz kinologu un suņu? Ja, piemēram, VP Bauskas iecirkņa likumsargiem vajag suņa palīdzību, turklāt lielākoties tas ir steidzami, cik ilgā laikā kinologs ar suni var ierasties?
– Robežsardzei ir savi suņi, NBS – savi, muitai – savi, cietumiem – savi. Valsts policijai ir apmēram 55 kinologi un ap 60 suņu. Uz Bausku, visdrīzāk, brauktu no Rīgas reģiona pārvaldes Kinoloģijas nodaļas Kleistu ielā. Katram Latvijas reģionam pēc štata paredzēti trīs kinologi, arī Zemgalei trīs, tomēr visas štata vietas nav aizpildītas.

Kāda ir kinologa un policijas suņa ikdiena un darba nedēļa?
– Viss atkarīgs, vai tā ir maiņa, kad gaida izsaukumu, vai mācību diena, kad uztur suni kondīcijā. Atkarībā no dzīvnieka specializācijas, viņam nodrošina mācību apstākļus. Valsts policijas koledžā uz vietas ir četri suņi – Arsa, Drago, Valter un Rigo. Viņiem nav pamatuzdevums doties uzdevumu izpildē, bet viņus var reāli pielietot, un izņēmuma kārtā to arī dara. Koledžas suņi vairāk ir paredzēti apmācību programmu izstrādes procesa nodrošināšanai.

Darbdienās suns dara to, ko liek kinologs. Kinologi cits citam taisa slēptuves, kurās sunim atkarībā no specializācijas jāmeklē noliktais. Savukārt atvaļinājumā – viss atkarīgs no kinologa. Es parasti atpūšos, dodos uz jūru – Arsa kopā ar mani, arī viņa atpūšas.

Vai jums ir kādas aizraušanās?
– Aizraušanos ir palicis arvien mazāk. (smaida) Pašlaik, kad iznāk laiks, paskatos televīziju, kaut kur aizbraucu. Joprojām arī studēju biznesa augstskolā «Turība». Augstskola paņem daudz laika. Man patīk daba, sēņot. Pašlaik klāt atvaļinājums, kopā ar Arsu nedēļu pavadīju bērnu nometnē «Drošsirdis», kur jau vairākus gadus sniedzu atbalstu nometnes organizēšanā.

Pērn tikāmies «Rožmalās» projekta «Latvijas un Lietuvas policiju K9 kapacitātes stiprināšana Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijās» noslēguma konferencē...
– Jā, šī projekta vispārējais mērķis bija policijas kinologu spēju stiprināšana sabiedrības drošībai Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijās. Sadarbība «Covid» dēļ diemžēl pašlaik neturpinās, bet tā noteikti turpināsies pēc pandēmijas, jo ir labas iestrādes.

SKAIDROJUMS

Kinoloģija (no sengrieķu: kynos – ‘suņu’ un logia – ‘mācība’) ir zinātne par suņiem, to sugām, kopšanu, to dresēšanu un jaunu šķirņu veidošanu. Speciālistus, kas dresē suņus, sauc par kinologiem.

UZZIŅAI

Policijas struktūrvienības, kurās izmanto dienesta suņus:
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kinoloģijas nodaļa Kleistu ielā Rīgā;
Valsts policijas koledžas Kinoloģijas nodaļa;
Kriminālistikas pārvaldes Odoroloģisko (odoroloģija – zinātne par smaržām, smakām) ekspertīžu nodaļa, kas darbojas ar lietiskajiem pierādījumiem;
Valsts policijas specvienība «Omega».
Valsts policijā ir 55 kinologi un ap 60 suņu.
Pēc Ievas Šmidres, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdzes, teiktā, Valsts policijas Bauskas iecirkņa likumsargi kinologu un suņu palīdzību izmanto aptuveni 5 – 6 reizes gadā.

Avots: Valsts policijas sniegta informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cilvēka labākā drauga skolotājs

Kategorijas