Sieviešu personvārdu tendences

2021. gada 20. augusts 00:00

234

Kā mainījusies jaundzimušo meiteņu vārdu mode gan pēdējo piecu gadu laikā, gan agrāk

Pēdējo piecu gadu laikā populārākie vārdi jaundzimušajām meitenēm bijuši Sofija, Emīlija, Alise, Marta un Anna, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No pēdējo gadu jaundzimušo meiteņu «topa» pirmā piecnieka vārds Anna ir īpašs ar to, ka tas nav pametis meiteņu vārdu «topu 100» kopš 1918. gada. Anna bija vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā līdz pat Otrā pasaules kara beigām (no 1918. gada līdz 1940. gadu vidum), un kopš 1990. gada Anna atkal ir «topa» piecniekā.

Veci vārdi meitenēm retāk nekā zēniem
Meitenēm daudz retāk nekā zēniem dod tādus vārdus, kas bijuši iecienīti iepriekšējā paaudzē, līdz ar to ir daudz mazāk vārdu, kas būtu bijuši populāri visus 100 gadus. Tādi ir tikai trīs – Marija, Anna un Viktorija. 100 gadu laikā «topa» pirmajā vietā ir bijuši desmit vārdi – Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija.

Meiteņu vārdu modē vērojama tendence, ka populārais vārds dažas paaudzes «atpūšas» un tad atgriežas ar jaunu sparu. No pašlaik 20 populārākajiem jaundzimušo meiteņu vārdiem astoņi bijuši iecienīti pirms vairākām paaudzēm: Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna, Elza, Dārta un Emma.

Visi minētie vārdi ir bijuši ļoti populāri vai salīdzinoši bieži izplatīti no 1918. līdz 1940. gadam, ap 1945. gadu izkrituši no «topa», lai tajā atgrieztos pēc 1990. gada, un kļuvuši ļoti populāri šajā gadsimtā.

Vecvecmāmiņu paaudzei (1920. gads) vispopulārākie no šiem vārdiem bija Elza (5. vieta), Marta (8. vieta) un Emīlija
(13. vieta).

Pašlaik mazām meitenēm populārais vārds Dārta ir bijis izplatīts Latvijā senāk – pirms pagājušā gadsimta 20. gadiem.
Savukārt interesantākais jaunpienācējs pašlaik populārāko vārdu vidū ir ar starptautisku skanējumu un rakstību – Mia. Tas pievienojies «topam» pēdējās piecgades laikā un tagad ir 17. vietā.

Latgalē visvairāk atšķiras populārākie vārdi, ja salīdzina Latgales «topu», Zemgales «topu» un Latvijas kopējo «topu».
Ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti vardi.csb.gov.lv 100 gados Latvijā un reģionos. Ja vārda «topā» nav, šis vārds 100 gadu laikā kopš 1918. gada nav bijis populārāko 100 vārdu skaitā nevienā no Latvijas reģioniem.

Ar dabu saistīti sieviešu personvārdi
Vārdadienu kalendārā iekļauti daudzi skanīgi sieviešu personvārdi, kuru izcelsme saistīta ar dabu vai tās parādībām, piemēram, Dzelme, Dzīle, Mētra, Meldra, Rasa, Sniedze u. c. Tomēr no šiem vārdiem populāri bijuši tikai Ausma, Ieva un Austra.

Vārds Ausma bija ļoti populārs no 20. gadsimta 20. gadu sākuma (4. populārākais no 1928. līdz 1937. gadam) līdz 40. gadu sākumam, bet kopš 60. gadiem vairs nav bijis jaundzimušo vārdu «topā».

Austra tik lielu popularitāti nesasniedza, tomēr ap 20. gadsimta 20. gadu vidu bija viens no populārākajiem (13. vieta 1925. gadā).Vārds Ieva Latvijā kopumā bija vispopulārākais 70., 80. un 90. gados, bet pirmās brīvvalsts laikā bija samērā populārs tieši Kurzemē. Vidzemes reģionā populārāko simtniekā ir iekļuvuši arī tādi ar dabu saistīti sieviešu personvārdi kā Selga, Venta, Pārsla, Liesma un Sarma. Daži no šiem vārdiem ir bijuši «topā» arī Kurzemē, Zemgalē un Latgalē.

Ar ziedošiem augiem saistīti vārdi, kas iekļuvuši vārdu «topā», ir Lilija, Gundega un Madara. Pēdējos gados vārdi Jasmīna un Melisa arī iekļuvuši «topa» lejasdaļā.

Populārākais Latvijā 1918. – 2020. gadā
Līdz pat Otrā pasaules kara beigām (no 1918. gada līdz 40. gadu sākumam) vispopulārākais sieviešu vārds Latvijā bija Anna.
Arī pēc 1950. gada Anna bija viens no populārākajiem vārdiem. 1960. un 1970. gados vārda popularitāte samazinājās (aptuveni 50. vieta) un tad atkal lēnām sā-ka atgūt popularitāti, un kopš 1990. gada Anna ir «topa» piecniekā.

Ap 1945. gadu Latvijā vispopulārākais sieviešu vārds bija Dzintra, taču šī vārda popularitāte bija žilbinoši īsa – tas «topā» parādās ap 1935. gadu, strauji kļuva vispopulārākais un gandrīz tikpat strauji sāka slīdēt uz leju un pameta «topu» ap 1970. gadu – pagaidām uz neatgriešanos.

Ap 1950. gadu Latvijā sieviešu personvārdu «topa» pirmajā vietā bija vārds Valentīna, kas lēnām kaldinājis savu popularitāti jau kopš 20. gadsimta 20. gadiem. Pēc pagozēšanās «topa» pirmajā vietā savu līdera pozīciju sāka zaudēt, izkrita no «topa» ap 1985. gadu un pagaidām tajā nav atgriezies.

1955. līdz 1975. gadā sieviešu vārdu «topa» pirmajā vietā secīgi bija Tatjana, Svetlana un Jeļena. Šo vārdu popularitāti lielā mērā noteica no citām PSRS republikām iebraukušie iedzīvotāji, jo Vidzemē, kur iebraucēju īpatsvars bija zemāks nekā citos reģionos, šajā periodā pirmajā vietā bija citi vārdi – Anita, Inese un Inga.

Turpmākajos desmit gados (no 1980. līdz 1990. gadam) vispopulārākais sieviešu vārds Latvijā bija Kristīne. Šis vārds «topā» ienāca 70. gadu sākumā, un varam tikai minēt, vai to ietekmēja aktrises Vijas Artmanes tēlotā skaistā Kristīne režisora L. Leimaņa filmā «Purva bridējs».

Kopš 1995. gada «topa» pirmajā vietā bija secīgi – Laura, Anastasija un Sofija.

FAKTI – MŪSPUSĒ

Populārākie 2020. gadā dzimušo meiteņu vārdi tagadējā Bauskas apvienotā novada teritorijā
Bauskas novadā: Alise – vispopulārākais vārds, dots 8 meitenēm; Sofija ir otrais populārākais vārds – 7 meitenēm; trešo un ceturto vietu dalījuši vārdi Evelīna un Marta.

Vecumnieku novadā nevar izcelt pašu populārāko vārdu, jo no 2020. gadā reģistrētajām meiteņu dzimšanām novada dzimtsarakstu nodaļā vecāki 2 reizes izvēlējušies vārdus – Alise, Patrīcija, Elizabete, Anna, Marta, Elīza, Ance.

Iecavas novadā vispopulārākie vārdi meitenēm – Elza, Olīvija, Luīze.

Avots: Bauskas novada pašvaldības iestāžu «Vecumnieku novada dome» un «Iecavas novada pašvaldības administrācija»
dzimtsarakstu nodaļu vadītāji, kā arī Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļa.

STĀSTI PAR VĀRDIEM

«Uznes mani kalnā!»
Lāsma – īstu popularitātes vilni šis vārds piedzīvoja pēc režisora Jāņa Streiča 1981. gada latviešu mākslas filmas «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» parādīšanās.

Jaukā Amēlija
Iespējams, filmas «Amēlija» (2001. g.) un šarmantās franču aktrises Odrijas Tatū iespaidā kopš 2010. gada arvien populārāks kļūst meiteņu vārds Amēlija, ko vēl vairāk nostiprināja Kalendārvārdu komisijas 2008. gada lēmums iekļaut šo personvārdu kalendārā. Pēdējā piecgadē Amēlija ir «topa» augstajā sestajā vietā.

Montai Latgalē maz izredžu iekļūt «topā»
Personvārdi, kas Latgalē nekad nav bijuši «topā» un, visticamāk, nekad arī nebūs, – Monta un Nadīna.

90. gados vārds Monta ir bijis samērā populārs Vidzemē un Kurzemē (16. vieta), mazāk populārs Zemgalē (27. vieta), taču Latgalē tam vismaz pagaidām maz izredžu, jo latgaliski šis vārds nozīmē ‘lieta’, turklāt neformālā leksikā tam ir arī pikantāka nozīme.

Vārdam Nadīna Latgalē kļūt populāram varētu būt vēl sarežģītāk, jo tas būtu tulkojams kā ‘nediena’. Šis vārds gan nav iekļuvis «topā» arī citos reģionos.

Vecvecmāmiņu un vecmāmiņu vārdi, kas pazuduši vēsturē
20. gadsimta 20. gadu populārie vārdi Milda, Vilma, Alma, Tekla, Zelma un Herta zaudēja savu popularitāti ap 1935. – 1940. gadu un pagaidām nav atgriezušies jaundzimušo meiteņu vārdu modē.

Savukārt vārdi, kas bija populārāko desmitniekā ap 1930. – 1935. gadu (Velta, Dzidra, Mirdza, Biruta, Ausma un Aina), izkrita no 100 populārāko vārdu «topa» no 1955. gada līdz 1965. gadam un arī pagaidām nav atgriezušies «topā».

Antoņina un Valentīna arī ir 1930. – 1935. gada «topa» desmit vārdu skaitā Latvijā, bet vispopulārākie šie vārdi bijuši Latgalē, kur vārdu modes tendences mainās lēnāk, līdz ar to šie vārdi ilgāk noturējušies populārāko vārdu simtniekā gan Latgalē, gan Latvijā kopumā, tomēr līdz mūsdienām savas pozīcijas gan nav noturējuši.

Anna un Marija – stabila vērtība Latgales modē
Latgalē vārdu mode mainās lēnāk nekā citur Latvijā. Sākot no 1918. gada, aptuveni 30 gadus populārākais vārds mazām meitenēm Latgalē bija Anna. Arī kopš neatkarības atgūšanas vārds Anna Latgalē ir bijis «topa» pirmajā desmitniekā. Šī vārda viszemākā popularitāte bija 1970. gados, kad tas bija noslīdējis teju līdz 30. vietai.

Vārds Marija pirmās neatkarības laikā Latgalē bija «topa» otrajā un trešajā vietā un līdzīgi kā Anna atguva popularitāti pēc neatkarības atjaunošanas. Vārda Marija viszemākā popularitāte Latgales sieviešu «topā» bija ap 1980. gadu – 54. vieta.
50. un 80. gadi Rīgā

Jau kopš 50. gadiem Rīgā jaundzimušām meitenēm krievvalodīgo ģimenēs ļoti populāri ir vārdi Tatjana, Svetlana, Jeļena, Nataļja, Marina un Irina. Šie vārdi ilgi turas popularitātes augšgalā, lēnām sākot krist uz leju «topā» 90. gadu sākumā.

Nataļja un Svetlana izkrita no «topa» ap 1995. gadu, Irina un Marina ap 2000. gadu, bet visilgāk – līdz 2005. gadam – «topā» noturējās Tatjana un Jeļena.

70. un 80. gadi latviešu ģimenēs
70. un 80. gados latviešu ģimenēs ļoti populāri vārdi jaundzimušajām meitenēm bija Inese, Inga, Ilze un Dace. Šie vārdi vispopulārākie bija reģionos ārpus Rīgas – Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē.

Pašlaik Ineses, Ingas, Ilzes un Daces pašas ir vecumā, kad jau devušas vārdus savām meitām, tāpēc šie vārdi vairs nav vārdu «topā».

Vecvecmāmiņu un vecmāmiņu vārdi mazmeitām
Meiteņu vārdu modi ļoti ietekmē vecvecmāmiņu un vecmāmiņu vārdi. No pašlaik 20 populārākajiem jaundzimušo meiteņu vārdiem seši ir vārdi, kas zaudējuši popularitāti un atgriezušies «topā» ap 2000. gadu: Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna, Elza un Emma. Visi šie vārdi ir bijuši ļoti populāri vai salīdzinoši bieži izplatīti no 1918. līdz 1940. gadam, ap 1945. gadu izkrituši no «topa», lai atgrieztos pēc 1990. gada, un kļuvuši ļoti populāri ap 2000. – 2015. gadu.

Vecvecmāmiņu paaudzei (1920. gads) vispopulārākie no šiem vārdiem bija Elza (5. vieta), Marta (8. vieta) un Emīlija (13. vieta).
Pašlaik mazām meitenēm populārais vārds Dārta ir bijis izplatīts Latvijā senāk, bet acīmredzot pirms pagājušā gadsimta 20.

gadiem.Avots: CSP.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sieviešu personvārdu tendences

Kategorijas