Laimīgās priedītes

2021. gada 17. augusts 00:00

550

Īpašums Vecumnieku pagastā iekļūst konkursa «Sakoptākais mežs» finālā
Latvijā jau vairākus gadus notiek konkurss «Sakoptākais mežs», taču šogad septiņu labāko finālistu vidū ir arī uzņēmuma «PK Mežs» īpašumi Vecumnieku pagastā.

Konkursa žūrijas pārstāvji ar «PK Mežs» valdes locekli Edgaru Keiču tikās 12. augusta vakarpusē, kad pa dienu jau bija aplūkojuši divus īpašumus Madonas novadā. Tiekoties ar E. Keiču, žūrijas pārstāvji viņam pasniedza nelielu balvu.

Platības ļoti dažādas
Konkursa dalībnieku īpašumi ir ļoti dažādi – Valdis Janitens Limbažos kopj 7,5 hektārus meža, bet Juris Ozoliņš Valmierā apsaimnieko aptuveni 500 hektāru meža. SIA «PK Mežs» īpašumā ir prāva platība mežu, bet konkursā uzņēmums piedalījās ar vairākiem nelieliem īpašumiem.

«Parādīšu, kā apsaimniekojam mežu, kas ir daudzmaz sakārtots,» tā E. Keičs. Diskusijās gan viņš minēja, ka konkursa nosaukums īsti neatbilst tam, ko ar to saprot sabiedrība. Parasti par piemājas mauriņu dzirdam, ka tas ir sakopts, meža kopšanai ir pavisam citi principi, tur paveiktais nemaz neatgādina labi koptu mauriņu. Taču beigās visi secināja, ka labākai sabiedrības izpratnei nosaukums ir atbilstošs. «Mežam ir labi dažādi varianti, tikai cilvēkam nav labi,» meža kopšanu raksturoja E. Keičs.

Visus zina vārdā
SIA «PK Mežs» dibināta 2001. gadā. Tās nosaukuma pirmie burti ņemti no pirmo īpašnieku – Jura Punkas un Edgara Keiča – uzvārda. «Lai tagad sāktu meža biznesu, vajag miljoniem eiro. Mēs toreiz katrs ieguldījām 500 latu un nopirkām pirmo cirsmu. Pēc laika iegādājāmies arī mežu, sākām kopt jaunaudzes. Tagad iegādāts arī ekskavators ar stādāmo galvu. Šogad mūs noalgoja citā īpašumā, kur strādāja arī ekskavators, kamēr paši stādījām ar rokām,» smaidot stāsta E. Keičs.

Iegādāti divi «harvesteri» koku zāģēšanai un divi «forvarderi» jeb apaļkoku izvešanas traktori, ar kuriem apstrādā arī augsni, un cita tehnika. Uzņēmumam ir arī zāģētava, no kurienes produkciju pēc tam ved uz Austriju. «Uzbūvējām par Eiropas Savienības fondu naudu. Trāpījām tieši krīzes laikā, tomēr glāba tas, ka varēja pelnīt mežā, taču vienu brīdi bija doma zāģētavu pārdot,» stāsta uzņēmējs.
SIA «PK Mežs» apgrozījums gadā ir aptuveni 3,6 miljoni eiro. Uzņēmumā strādā 30 darbinieku, bet to skaits turpina augt, jo zāģētavā tiek komplektēta lielāka komanda. Firmas īpašnieks zinot visu darbinieku vārdus. «Varas vertikāle mums ir diezgan plakana,» atzīst E. Keičs. Tiek izmantoti arī citu uzņēmumu pakalpojumi – gada laikā nozāģē aptuveni 40 000 apaļkoku, bet pašu auto var izvest tikai trešdaļu.

Skaista tekstūra
E. Keičs mežā izrādīja īpašas vietas. «Vairākos meža īpašumos medī vietējais medību kolektīvs «Nīzere»,» stāsta mežsaimnieks. Uzņēmēji atjaunojuši meliorācijas sistēmas un daļēji arī cara laikā būvēto ceļu, ja tas nebūtu izdarīts, īpašumā varētu iebraukt tikai ar «forvarderu».

Pirmajā īpašumā pagājušajā gadā iedēstītas lapegles. Tad jau redzēšot, kā veiksies. Ja nu kāda nepārdzīvos, brīvās vietas papildināšot ar eglēm. «Lapeglēm ir skaista tekstūra – sarkanīga un sveķaina,» priecājas Edgars Keičs.

Viņš atzīst, ka stāda to, kas attiecīgajā vietā labi aug – te lieliski jūtas skujkoki. Aizkraukles novada īpašumos kokiem ļaujot augt dabiski – teritoriju nespējot nosargāt no zvēriem, tāpēc īpašumā neko nestādot.

Svarīga meliorācija
Īpašu uzmanību gan E. Keičs, gan žūrijas pārstāvji pievērsa meliorācijai. «Sākumā īstenojām Eiropas Savienības apmaksātos projektus, bet, kad tie beidzās, sapratām – varam arī paši. Nopirkām ekskavatoru, kas jau gadu ir noslogots. Plānojam iegādāties vēl vienu mazāku ar pļaujamajām galvām. Kokaudzes aizaug, tās jāizpļauj,» stāsta mežsaimnieks.

«Pēc meliorācijas mežs ātrāk aug. Ja ir par mitru, koki smok. Jācenšas vienoties ar kaimiņiem un jāveido meliorāciju. Arī «Latvijas Valsts meži» katru gadu aptuveni 20 000 hektāros atjauno meliorāciju,» stāsta Tomass Kotovičs, valsts a/s «Latvijas Valsts meži» pārstāvis. Viņš skaidro, ka starpība ir iespaidīga – īpašumā, kur pieaugums bija viens kubikmetrs uz hektāru meža gadā, pēc meliorācijas ir pat vairāk nekā desmit kubikmetru gadā.

SIA «PK Mežs» laika gaitā mainīta arī saimniekošana – savulaik mežus pirkuši visur, kur varējuši, bet tad nākusi izpratne, ka pārāk lielu teritoriju grūti apsaimniekot, tāpēc īpašumi tiek iegādāti Bauskas pusē un tuvējos novados. «Ja teritorija ir prāvāka, ir vērts sakārtot ceļus un meliorāciju,» uzskata E. Keičs. Vietā, kur iepriekšējais saimnieks savulaik izzāģējis priedes, tagad kuplo bērzi un eglītes. «Aug ātri – pa metram gadā,» priecājas īpašnieks.

Meži izglītotajiem
Žūrija redzēto vērtēja ļoti pozitīvi. «Priedēm te patīk,» atzina Edgars Vērpe, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors. «Priedītes izskatās ļoti labi, tās ir laimīgas. Lieliska saimniecība. Priedes aizsargātas pret postījumiem, būs labs mežs. Jaunaudzē izcila kopšana. Atbilst tam, ko teica mans darba skolotājs Kaspars Riža, – rets mežs jaunībā, daudz koksnes vecumā. Bērzi ir drukni, augs ļoti ātri,» vērtēja Tomass Kotovičs.

«Tie, kas savus mežus izcirta, tagad mums tos pārdod. Tā meži nonāk izglītotu un zinošu saimnieku rokās. Saimniekošana rāda, ka daba pie mums ir labā līmenī. Bijām Nīderlandē, tur visi lauciņi izpļauti, sakopti, vietējie saka, ka koki apstrādei beigušies,» stāsta E. Keičs.
Uz apskati kopā ar žūriju bija ieradušies arī Bauskas novada pašvaldības iestādes «Vecumnieku novada dome» izpilddirektore Aiga Saldābola un izpilddirektores vietnieks Guntars Veismanis. Abi slavēja uzņēmēju par sadarbību ar pašvaldību. Viņi atminējās, ka savulaik Jānis Folkmanis un meža īpašnieku biedrība «Bārbele», kā arī Kaspars Riža no Bārbeles saņēma balvu «Zelta čiekurs».
Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicina pieteikties nākamgad konkursā arī citus Bauskas novada mežu īpašniekus – mūspusē ir labi kopti meži, vajag tikai iniciatīvu.

Nominēs «Zelta čiekuram»
Konkursa rīkotāja ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Konkursa «Sakoptākais mežs» komisiju pārstāv: Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Meža departamenta Meža stratēģijas un politikas nodaļas vietniece Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Valsts meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne, Latvijas Mazpulku padomes priekšsēdētājas vietniece Ilze Kļava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, a/s «Latvijas Valsts meži» pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma «Savai zemītei» veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, kā arī biologs un pētnieks Māris Olte.

Konkursa balvu fondā šogad ir motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla iegādei. Tās tiks sadalītas trim visaugstāk novērtēto meža īpašumu saimniekiem. Trīs labākos īpašniekus izvirzīs arī prestižajai meža nozares gada balvai «Zelta čiekurs» nominācijā «Par ilgtspējīgu saimniekošanu».

Ceturtdien, 19. augustā, žūrija dosies pie Rišarda Petraškēvica Talsu novadā un Rūdolfa un Silvijas Paeglēm Kuldīgas novadā. Pēc tam žūrija lems par šī gada konkursa uzvarētājiem.

Avots: Signes Sēnes, Latvijas Meža īpašnieku biedrības
organizētā konkursa «Sakoptākais mežs» projektu vadītājas, sniegtā informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laimīgās priedītes

Kategorijas