Bauskas nodaļas autoceļu tīklā šogad zāle pļauta 230 ha apjomā

Laikraksts «Bauskas Dzīve» saņēmis lasītāju ziņojumus par nepļautām ceļmalām un autobusu pieturvietām. Konkrēti kā piemēri minētas ceļmalas no Bauskas Stelpes virzienā, Stelpes–Kāravu ceļu krustojums; pieturvietas nepļautas un nekoptas arī Mežotnē.
Pirms kāda laika «Bauskas Dzīve» izbrauca ceļu Iecava–Stelpe un citus ceļus minētajā apkārtnē – daļa ceļmalu bija nesen nopļautas. Par to, kad un kā ceļmalas tiek koptas, skaidrojumu sniedz Daiga Rauba, valsts akciju sabiedrības «Latvijas autoceļu uzturētājs» komunikācijas speciāliste.
Sezonas darbi – atbilstoši uzturēšanas klasēm
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 26 «Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli». Tajos minēts, ka autoceļiem ar A un B uzturēšanas klasi vai to posmiem nomalē un tai piegulošajā nogāzē zāle veģetācijas periodā jāpļauj vienu reizi. Autoceļiem ar C, D un E uzturēšanas klasi normatīvos nav iekļautas konkrētas prasības zāles pļaušanai. Šie noteikumi attiecas arī uz zāles pļaušanu autobusu pieturvietās.
Nodalījumu joslu tīrīšana no atkritumiem vasaras sezonā jāveic uz autoceļiem ar A uzturēšanas klasi – reizi divās nedēļās, ar B klasi – reizi divos mēnešos, ar C klasi – reizi trijos mēnešos, ar D un E klasi – reizi sešos mēnešos, skaidro D. Rauba.
VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) ir deleģēta veikt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, savukārt valsts ceļu tīkla pārvaldīšana, tai skaitā autoceļu uzturēšanas plānošana un atbilstības prasībām kontrole, ir VSIA «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) pārziņā.
Ikviens var sekot līdzi tiešsaistē
Gan LAU, gan LVC speciālisti regulāri apseko valsts autoceļu tīklu. Konstatējot atkāpes no autoceļa uzturēšanas klases prasībām, LVC uzdod LAU veikt nepieciešamos autoceļu uzturēšanas darbus.
D. Rauba atgādina, ka par bīstamiem apstākļiem uz valsts autoceļiem satiksmes dalībnieki tiek aicināti informēt VSIA «Latvijas Valsts ceļi» Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 80005555. Valsts autoceļu uzturēšanas darbiem ikviens var sekot līdzi tiešsaistes režīmā aplikācijā «Waze» un VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» mājaslapas kartē (www.lau.lv).
Minētajiem autoceļiem P92 Iecava–Stelpe (B un C uzturēšanas klase) un P88 Bauska–Linde (Bauskas nodaļas pārziņā esošajā posmā – C uzturēšanas klase) ceļmalas tiek pļautas pakāpeniski, un šie darbi tiks pabeigti šajā vasaras sezonā.
Autoceļam P92 Iecava–Stelpe ceļmalu pļaušana pabeigta posmā no 0. līdz 18,5. km, savukārt 18,5. – 24,64. km tā vēl tiks turpināta. Autoceļam P88 Bauska–Linde posmā no 0. līdz 18,1. km darbi pabeigti, no 18,1. līdz 28,34. km tie vēl tiks veikti.
Pieturvietās pie autoceļa V1035 Bauska–Mežotne–Bērzu skola, kam noteikta C uzturēšanas klase, zāle ir nopļauta.
Kopumā Bauskas nodaļas autoceļu tīklā šajā gadā zāle pļauta vairāk nekā 230 ha apjomā, un ceļa nodalījuma joslas sakoptas vairāk nekā 192 km garumā.
Bieža pļaušana kaitē bioloģiskajai daudzveidībai
Gan biologi, gan biedrība «Zemnieku saeima» iestājas par to, lai ceļmalas netiktu bieži pļautas, viņi aicina lauksaimniekus, pašvaldības un valsts autoceļu uzturētājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – pēc vasaras saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī.
Vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties. Ceļmalas ir dzīvotne dabiskajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, skaidrojusi biedrība.
Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre iepriekš minējusi, ka intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir padomju laiku mantojums, jo tādi tolaik bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. «Vērtīgāk būtu izmantot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu pieredzi – ceļmalas saglabāt kā ziedošu dabisko augu joslas, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā,» savulaik sacījusi M. Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa akcentējusi, ka, ceļmalu pļaušanu sākot jūlija sākumā, palielinās augu dažādība, līdz ar to ir vairāk un ilgāk apputeksnētājiem pieejama barības bāze. Ceļu malās paspēj ligzdot putni, un ne mazāk svarīgs ir arī estētiskais faktors. Autobraucēji var priecāties par krāsainajām ceļmalām.
Viens no plaši izmantotiem argumentiem biežai ceļmalu pļaušanai ir ceļu satiksmes drošība un redzamība, tāpēc ceļmalu pļaušana būtu jāizvērtē katrā konkrētajā situācijā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»