Sākusies aktīvāka medību sezona

2021. gada 17. augusts 00:00

Atļauts medīt ūdensputnus, līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus, vilkus

Pagājušajā nedēļas nogalē medību sezona sākusies ūdensputniem, staltbriežu buļļiem, ko var medīt ar staltbriežu govs medību atļauju. Kopš 15. jūlija iespējams medīt arī vilkus, informē Vineta Vilcāne, Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.

Ūdensputnu medībām gatavi arī Bauskas novadā aktīvie mednieku klubi. Vietējie aitu ganāmpulku turētāji laikrakstam atklāj, ka nav manījuši vilku postījumus.

Kopš sestdienas – uz pīlēm
Sestdien, 14. augustā, sākusies ūdensputnu medību sezona. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus drīkst medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju. Medības ir aizliegtas publiskajos ezeros un upēs, kas atrodas pilsētu teritorijās, «Bauskas Dzīvei» skaidro Vineta Vilcāne.

Medību sezonas sākumā, no 14. augusta līdz 14. septembrim, ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu. Ūdensputni, piemēram, meža pīles, krīkļi, prīkšķes un gaigalas, ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, līdz ar to nav noteikts nomedījamo putnu skaits. Pagājušajā medību sezonā Valsts meža dienestam (VMD) ziņoja par 18 000 ūdensputnu nomedīšanu.

VMD atgādina, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt noteikti citi ūdensputnu medību termiņi, liegumi un ierobežojumi.
Lai iegūtu datus arī par nomedīto ūdensputnu vecumu un dzimumu un sējas zosu pasugām, medniekus aicina ziņot par nomedītajiem ūdensputniem Medību saimniecības attīstības fonda projektam «Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte».

Juris Skuja, mednieku kluba «Vecumnieki» vadītājs un valdes priekšsēdētājs, «Bauskas Dzīvei» komentē: «Mūsu platībās, piemēram, Lādzēnu purvā, upītēs, grāvjos, ūdensputni ir novēroti. Savās platībās jau sestdien oficiāli baudījām ūdensputnu sezonas atklāšanu. Saorganizētas laivas, vīri sadalījās grupiņās un devās medībās. Arī pats biju, instruēju medniekus.»

Kad medījums rokā, kā lielākoties tiek maltītei pagatavoti ūdensputni? J. Skuja teic, ka zupās parasti gan ne, pārsvarā «tos šmorē cepeškrāsnī ar kartupeļiem vai citām piedevām».

Lai izkoptu un uzlabotu staltbriežu populāciju
Ar svētdienu, 15. augustu, var medīt līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus, izlietojot staltbriežu govju medību atļauju. Tas veicinās staltbriežu populācijas uzlabošanos, vienlaikus mazinot dzīvnieku radītos postījumus, informē Vineta Vilcāne no VMD.

Jau kopš 2017. gada Valsts meža dienests (VMD) nosaka dažādus atvieglojumus staltbriežu medību organizēšanā. Arī šogad, sākot ar 15. augustu, VMD lēmis atļaut medību iecirkņos, kuros atļautas staltbriežu buļļu medības, nomedīt līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus, izlietojot buļļa vai staltbriežu govs medību atļauju.

Šāds lēmums pieņemts, apzinoties, ka staltbriežu buļļu atļaujas ļoti bieži netiek izmantotas tam, lai medītu sliktas kvalitātes jaunos dzīvniekus. Palielināt staltbriežu buļļu nomedīšanas limitu nav labākais šīs problēmas risinājums, jo mednieki buļļa atļauju joprojām labprātāk izmantotu, lai nomedītu pieaugušu dzīvnieku ar labas kvalitātes trofeju, nevis tā dēvēto «špīseri», skaidro V. Vilcāne.
VMD pārstāve uzsver, ka atļaujot nomedīt līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus, izlietojot staltbriežu govju medību atļaujas, tiek veicināta vārgāku un sliktākas kvalitātes jauno bullēnu nomedīšana. Šādā veidā tiek izkopta un uzlabota staltbriežu populācija, jo paliek vairāk labāku un spēcīgāku jauno bullēnu. Turklāt tas veicina šo dzīvnieku populācijas ierobežošanu vietās, kur to ir pārāk daudz. Samazinot staltbriežu skaitu, samazinās to nodarītie postījumi mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām.

Juris Skuja, mednieku kluba «Vecumnieki» vadītājs un valdes priekšsēdētājs, «Bauskas Dzīvei» teic, ka patiesi staltbriežu skaits palielinājies. Tādējādi tie nereti nodara postījumus jaunaudzēm un arī lauksaimniecības kultūrām. Privātpersonu dārzos kociņus apskādē, izēd dārzus. «Staltbriežu blīvums ir paliels. Selektīvā medīšana ir atrunāta – sākam ar govīm un teļiem – šiem bullēniem. Tiem gan ķersimies klāt no 1. septembra, ļaujot vēl mazliet paaugties. Tā ir neperspektīva trofeja, vāji augumā, tādējādi, medījot un izņemot no populācijas šos, ļaujam augt perspektīviem buļļiem,» skaidro kluba vadītājs.

Teju katrs ir redzējis veikli aizšaujamies pāri ceļam vai pa pļavu staltbriežus. Cik viegli nomedīt šādus veiklus skrējējus? «Staltbrieži ir vieni no uzmanīgākajiem dzīvniekiem, tikai riesta laikā viegli nomedīt, tikai cik tas pareizi? Tā kā daudzums ir pietiekams, mednieki darbojas cītīgi no rītiem vai vakara pusē pirms saulrieta, lai nomedītu šos dzīvniekus,» tā J. Skuja.

Iespējami vilku uzbrukumi mājlopiem
Kopš gada sākuma Valsts meža dienests (VMD) ir saņēmis 13 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem Latvijā, tajos nogalinātas 28 aitas, četri suņi, viens teļš un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā.

Vilku uzbrukumos savainotas arīdzan 11 aitas un pazudušas sešas aitas. Visvairāk vilku uzbrukumu šogad bijis VMD Ziemeļkurzemes un Centrālvidzemes virsmežniecību teritorijās.

Vilku kucēniem straujāk augot, viņiem nepieciešams vairāk barības, tāpēc šajā laikā var palielināties vilku uzbrukumu skaits mājlopiem. Barību vilcēniem sagādā abi vecāki, šajā gadā dzimušie mazuļi medībās vēl nepiedalās. Valsts meža dienests aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus, kā arī, ja noticis uzbrukums, par to ziņot, informē un rosina Vineta Vilcāne, VMD sabiedrisko attiecību speciāliste.

Par vilku uzbrukumiem dzīvnieku īpašnieki ne vienmēr ziņo VMD, jo Latvijā plēsēju izraisītie zaudējumi netiek kompensēti. Neraugoties uz to, VMD aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot virsmežniecībām par lielo plēsēju uzbrukumiem. Par uzbrukumu jāziņo pēc iespējas ātrāk, lai speciālists var operatīvi ierasties notikuma vietā, izdarīt slēdzienu, sastādīt aktu un paņemt plēsēja DNS paraugu tālākai analīzei.
Uzbrukums, par kuru ticis ziņots, tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu vilku nomedīšanas apjoma noteikšanai.

Brunavas pagasta, kurā, pēc mednieku teiktā, ir arī vilku midzenis, zemnieku saimniecības «Krišjāņi» īpašnieks Jānis Straģis «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka viņa ģimenes aitas vilki nav aiztikuši. Lopiņu aizsardzībai, tostarp ganībās, pagatavots žogs, tas noder pasargāšanai arī no klaiņojošiem suņiem. Mednieki gan esot redzējuši pelēču pēdas, par vilkiem Brunavas pusē gan vairāk sākuši dzirdēt pēdējos gados, iepriekš bijis klusi.

UZZIŅAI

ŪDENSPUTNI. Medību sezonas sākumā, no 14. augusta līdz 14. septembrim, ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu. Ūdensputni, piemēram, meža pīles, krīkļi, prīkšķes un gaigalas, ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, līdz ar to nav noteikts nomedījamo putnu skaits.

STALTBRIEŽI. Pēdējos gados staltbriežu populācija Latvijā palielinās, VMD lēš, ka pašlaik valstī ir ap 71 000 šo dzīvnieku. Šajā medību sezonā atļauts nomedīt 28 610 staltbriežus, un iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka mednieki pieļaujamo staltbriežu nomedīšanas apjomu pilnībā neizpilda.

VILKU populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils, un vilku skaitam ir tendence pieaugt. No 15. jūlija ir sākusies vilku medību sezona, un tajā
atļauts nomedīt 280 īpatņus. Šajā medību sezonā VMD saņēmis informāciju par 39 vilku nomedīšanu.

Avots: VMD.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sākusies aktīvāka medību sezona

Kategorijas