Lielākais kriminālnoziegums Bauskas vēsturē
1941. gada vasara – vienas nakts laikā noslepkavoti visi pilsētas ebreji
Turpinājums. Sākums laikraksta 10. augusta numurā.
Pirms turpinu 80 gadus senu notikumu izklāstu, par kuriem sākums bija iepriekšējā publikācijā, gribu vērst uzmanību – pavisam nesen dzirdēju viedokli, ka Bauskā īpaši netiek runāts par šiem traģiskajiem notikumiem, kad tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena, un tas esot tāpēc, ka šajā noziegumā aktīvi piedalījās daļa vietējās sabiedrības.
Par to tiek runāts, un nekas netiek noklusēts. Ar šo notikumu pētniecību šī raksta autors nodarbojas jau kopš 1990. gadu pirmās puses un ir viens no pirmajiem Latvijas vēsturniekiem, kas par to sāka interesēties, vēl pirms holokausta notikumi Latvijā kļuva par vienu no prioritārām pētniecības tēmām. Šo gadu laikā ir tapušas daudzas publikācijas dažādos izdevumos, tajā skaitā laikrakstā «Bauskas Dzīve», par šiem notikumiem dažādās auditorijās ir lasīti referāti un lekcijas, bet kopš 1990. gadu vidus Bauskas muzejā ir skatāma pilsētas ebreju kopienas vēsturei veltīta ekspozīcija. Par šiem notikumiem tiek stāstīts arī ekskursantu grupām.
Sterilizācija pilsētas ambulancē
Bauskas ebreju kopienas traģēdijas nākamais 1941. gada vasaras notikums risinājās apmēram jūlija vidū, kad pilsētas ambulancē (tag. laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijas ēkā Rīgas ielā 51) tika sterilizēti jeb padarīti par pēcnācējus radīt nespējīgiem 56 vietējie ebreju vīrieši, tajā skaitā deviņi zēni vecumā no astoņiem līdz 15 gadiem. Interneta vietnēs un pat solīdos vēstures pētījumos, kas tapuši ārvalstīs, ir nācies lasīt, ka šis noziegums tika veikts publiski Tirgus laukumā (tag. Rātslaukumā). To pilnā nopietnībā esmu dzirdējis arī baušķenieku sarunās par šiem notikumiem, bet šāds apgalvojums, pat neņemot vērā dokumentālas liecības, ir absurds, jo sterilizācija ir medicīniska operācija, kad ar nelielu iegriezumu tiek pārgriezti sēklvadi, un to nav iespējams veikt publiski uz ielas vai laukumā.
Līdz galam nav skaidra šī medicīniskā nozieguma jēga, jo pēc tam tāpat šie cilvēki tika nošauti. Tāpēc var pieņemt, ka notikušais ir bijusi neizskaidrojama sadisma pārņemtu cilvēku rīcība, kas, tiesa, nevarēja notikt bez vācu okupācijas varas ziņas un atbalsta. Šī vara rīkojās tā, lai izskatītos, ka paši vietējie pēc savas iniciatīvas veic dažādas akcijas pret ebrejiem. Nelaimīgo cilvēku sterilizāciju bez anestēzijas pilsētas ambulancē, piedaloties dažiem vietējiem pašaizsardzībniekiem un asistējot medmāsām, paveica vietējais ārsts Aleksandrs Šteinhards un veterinārfeldšeris Oskars Pļavenieks.
A. Šteinhards Bauskā 1930. gados bija viens no redzamākajiem antisemītiem un «Pērkoņkrusta» organizācijas biedriem, bet O. Pļavenieks noziegumā piedalījās, lai it kā «izpirktu savus grēkus» par darbošanos iepriekšējās padomju okupācijas varas institūciju rīkotajos pasākumos. Savukārt toreizējais pilsētas galvenais ārsts Kārlis Neiders bija atteicies piedalīties šajā sadistiskajā noziegumā.
Vietējās ebreju kopienas traģiskais gals
Iepriekšējā publikācijā rakstīju, ka 1941. gada 9. jūlijā Bauskas ebreji tika izdzīti no savām dzīvesvietām pilsētas centrā uz nomali aiz Salātu ielas. Dzīves apstākļus šeit pilsētas nomalē raksturoja dzīvesvietu un pārtikas trūkums. No Bauskas centra uz nomali, kurā bija tikai dažas ēkas, tajā skaitā bijušās Žibeika komercskolas ēka Salātu un tagadējās Rīgas ielas stūrī, bija izdzīti vairāki simti cilvēku. Apmēram 400 – 500 Bauskas ebreju noslepkavošana astoņus kilometrus no Bauskas esošajā Vecsaules pagasta Likvertenu mežā, kur pirms kara bija 13. Bauskas aizsargu pulka šautuve, notika augusta sākumā – secinot pēc pretrunīgajām liecībām, iespējams, ka naktī no 2. uz 3. augustu vai nedēļu vēlāk, naktī no 9. uz 10. augustu.
Pēc vācu okupācijas varas rīkojumiem un pavēlēm vietējās policijas palīgspēki (bijušie kārtības sargi jeb pašaizsardzībnieki ne tikai no pilsētas, bet arī no visiem Bauskas apriņķa pagastiem) vispirms tika sapulcināti pie policijas ēkas tagadējā Plūdoņa ielā, kur mūsdienās atrodas tirdzniecības nams «Kvēle». Tas, iespējams, radījis maldīgo stāstu, ka ebreju vešana uz mežu notika no Saules ielas (toreizējās Skursteņslaucītāju ielas), kā lasāms gan padomju propagandas brošūrā «Viņi bez maskas», gan kā ir teikuši daži vecākās paaudzes baušķenieki, kas tolaik bija bērna vecumā un nez vai bija tieši šo notikumu aculiecinieki. Ebreji, kā jau teikts, kopš 9. jūlija neatradās pilsētā, bet bija nometināti pilsētas nomalē aiz Salātu ielas. Tā tas arī precīzi lasāms vairāku bijušo Bauskas policistu krimināllietās esošajās liecībās, ka pilsētas nomalē nometināto ebreju vešana ar kravas automašīnām uz mežu sākās ap pulksten deviņiem desmitiem vakarā un turpinājās naktī. Ir nācies runāt arī ar baušķeniekiem, kas, tāpat tolaik bērni būdami, atminējās kravas automašīnu braukšanu (motoru rūkoņu) no Salātu ielas pa toreizējo Vienības ielu šīs traģiskās dienas vakarā un nakts pirmajā pusē.
Likvertenu mežā jau iepriekš bija izraktas bedres, un tur atradās divas sargu līnijas – ārējā pa visu meža perimetru un iekšējā tiešā slepkavības norises vietā. Uz mežu atvestie cilvēki savu likteni gaidīja visu nakti, un, rīta gaismai austot, mežā no Rīgas ar tā saukto «zilo autobusu» (pirmskara Rīgas satiksmes pasažieru autobusi bija zilā krāsā, un tos, lai izbrauktu uz noziedzīgajām aktivitātēm visā Latvijā, 1941. gada vasarā izmantoja ebreju slepkavas) ieradās vācu Drošības policijas un Drošības dienesta pakļautībā esošās latviešu sevišķās vienības – tā sauktās «Viktora Arāja komandas» – viena rota (apmēram 30 slepkavas) un dažu stundu laikā mežā esošos cilvēkus nogalināja un turpat arī apraka. Nākamajā naktī turpat tika nogalināti vēl apmēram 150 – 200 no Bauskas apriņķa pagastiem (pārsvarā no Skaistkalnes, Iecavas un Paņemūnes-Brunavas) atvestie ebreji.
Notikušā atskaņas
Spriežot pēc baušķenieku atmiņām, vairums cilvēku ir bijuši satriekti par notikušo un vispār vairījušies ko zināt un runāt par to. Tomēr bija arī tādi, kas ne tikai piedalījās noziedzīgajās akcijās, bet pēc tam arī atklāti par to runāja un pārsprieda notikušo. Vēl vairāk. Pēc ebreju noslepkavošanas daži baušķenieki šo notikumu ir atzīmējuši kā svētkus, bet, iebraucot Bauskā, jebkurš pie pilsētas nosaukuma plāksnes varēja pamanīt otru piestiprināto plāksni ar uzrakstu vācu valodā «Judenfrei» (latviski – ‘brīvs no ebrejiem’).
Pētot un pieminot šos notikumus, vairākkārt esmu domājis par tā laika agresivitātes un vardarbības eskalāciju, kas daļā sabiedrības tika «uzkurināta» ar antisemītiskās propagandas palīdzību un radīja attiecīgu noziedzīgu rīcību. Velkot paralēles ar mūsdienām, kļūst baisi, lasot internetvidē agresīvos «Covid-19» vakcinācijas pretinieku un citu tā saukto «viedokļu līderu» komentārus šajā sakarā un pat draudus ārstiem un citiem nozares ekspertiem. Kopš 1941. gada vasaras notikumiem ir pagājuši 80 gadi, bet, šķiet, ka daļā sabiedrības vardarbīgas tieksmes nav nekur zudušas un šādas personas ir gatavas pie pirmās izdevības īstenot savu agresiju un draudus...
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»