Apvedceļu Bauskai varētu būvēt jau 2026. gadā

2021. gada 10. augusts 00:00

471

Apvedceļu Bauskai varētu būvēt jau 2026. gadā

Satiksmes ministrs, tiekoties ar novada pašvaldību, sola dažādus labumus

Šodien, 10. augustā, notiek valdības sēde, kurā satiksmes ministrs Tālis Linkaits sola aktualizēt jautājumu par Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecību. Ja viss izdosies, kā plānots, tad jau 2026. gadā varētu sākties pirmie darbi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar ministrijas pārstāvjiem un «Rail Baltica» būvniecībā iesaistīto uzņēmumu speciālistiem apmeklēja Bauskas novada domi vakar, 9. augustā, – mērķis bija pastāstīt par projekta gaitu un ieskicēt nepieciešamo nākotnes sadarbību starp pašvaldībām un būvniekiem. Pagājušajā nedēļā Satiksmes ministrijas pārstāvji jau apmeklējuši Siguldas novadu, tagad kārta Bauskai. Līdz augusta beigām plānots pabūt visos novados, ko šķērsos «Rail Baltica». Reizē T. Linkaits atveda tik daudz labu solījumu Bauskas novada infrastruktūras uzlabošanai, ka tas pat pārsteidza sarunas dalībniekus.

Meklē sadarbību
Saistībā ar «Rail Baltica» izbūvi jautājumu nebija daudz. Pašvaldības pārstāvjiem pastāstīja par paveikto un aicināja veidot aktīvus kontaktus, lai var sadarboties gan informatīvajā jomā, gan zemes atpirkšanā, gan būvniecības procesā. Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Pinne atzina, ka nākotnē «Rail Baltica» notikumiem varētu atvēlēt vismaz vienu sleju informatīvajā izdevumā «Bauskas Novada Vēstis».

Kopumā no novada pašvaldības pārstāvju puses pret «Rail Baltica» izbūvi pretenziju nebija. Bauskas novada pašvaldības ie-stādes «Iecavas novada pašvaldības administrācija» izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs atzina, ka no iedzīvotājiem pašlaik būtisku pretenziju neesot.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja, ka jau oktobrī plānota jauna sapulce, kurā vairāk runās par būvniecības detaļām. «Pašlaik plāno celt pontonu tiltu pāri Mēmelei, lai varētu pievest kravas dzelzceļa būvniecībai,» minēja A. Okmanis. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks pastāstīja, ka plānots apskatīt ceļus, pa kuriem domāts pievest kravas būvniecībai, lai varētu pārliecināties, ka šie ceļi paredzēto slodzi izturēs.

Palīdzēt arī savam novadam
Projekta attīstītāju vidū bija bijušais baušķenieks Jānis Zakovics – viņš ir «Rail Baltica» projekta centrālās koordinatores – a/s «RB Rail» – ieinteresēto pušu vadītājs.

«Divdesmit gadu esmu pavadījis Ekonomikas ministrijā dažādās kapacitātēs, astoņus gadus – dažādās Eiropas Savienības institūcijās Briselē. Tagad šis darbs, domāju, būs interesants un dinamisks, varēšu dot ieguldījumu ar savām zināšanām un prasmēm Latvijai kopumā. Tas ir darbs, kur noteikti noderēs mana iepriekšējā pieredze. Šeit ir arī spēcīga Eiropas dimensija – ar šo dzelzceļu mēs iegūsim vēl ciešāku savienojumu ar Eiropu. Tas ir fantastisks, unikāls projekts, kur darbojoties varu dot ieguldījumu arī savam dzimtajam novadam,» ar gandarījumu stāsta J. Zakovics.

Viņš pauž, ka tieši sadarbība ar Bauskas novada pašvaldību ir viena no svarīgākajām, jo tieši šeit veidosies savienojums ar Lietuvu. «Pārrobežu šķērsojumiem veltīs īpašu uzmanību,» uzsver J. Zakovics.

Ģirts Bramanis, «RB Rail» reģionālais vadītājs, iezīmēja plānotos darbus: «Pašlaik notiek projektēšana, kas jāpabeidz līdz 2022. gada beigām. Šī gada otrajā pusē sāksies zemes atsavināšana. Pašlaik risinās diskusijas par būvdarbu iepirkumu, kas varētu notikt 2022. gadā, pirmie būvdarbi, arī Bauskas novadā, varētu sākties 2023. gadā.»

Brauktu kaut rīt
Vispozitīvākā ziņa sekoja pēc informācijas par dzelzceļa būvi – ja valdības sēdē pieņemšot lēmumu, tad esot cerība, ka 2026. gadā sākšoties Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve. Ļoti priecīgs par šo ziņu bija Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis, kurš atzina, ka ir personīgi ieinteresēts, lai būvniecība sāktos agrāk. «Vislabāk būtu, ja pa apvedceļu sāktu braukt jau rīt,» piebilda J. Feldmanis.

Iespējamo procesu iezīmē A. Okmanis: «Valdības sēdē skatīs jautājumu. Ja apstiprinās, tad pusgada laikā veiks aprēķinus, nākamā gada maijā vai jūnijā varētu lemt par projekta īstenošanu. Tad skiču projekts, publiski – privātās partnerības meklējumi un cerības, ka 2026. gadā sāksies būvniecība, kura potenciāli varētu beigties 2028. gadā.» «Valdībā saprot, ka problēma ir milzīga un tas paceltu Bauskas apvedceļu jau uz ceturto prioritāti,» piekrīt A. Mačeks.

Pazuduši solījumi
Satiksmes ministrs sacīja – esot pārbaudījis un konstatējis, ka Satiksmes ministrijā nekādu konkrētu solījumu un plānu par Bauskas apvedceļa izbūvi līdz šim neesot bijis. Toties tagad Bauskas apvedceļš tikšot tieši ierakstīts plānošanas dokumentos.
Nav gan skaidrs, kur palika satiksmes ministra Ulda Auguļa 2018. gada paziņojums, ka vispirms būvēs Bauskas apvedceļu un tikai tad pārbūvēs Rīgas apvedceļu. Šo secību T. Linkaita vadībā mainīja uz pretējo. Vai nu ministrijās visus ministru solījumus dzēš ar jauna ministra atnākšanu, vai nepieciešams pilnveidot sistēmu, lai jaunais ministrs zinātu, ko solījuši viņa priekšteči.

Tikpat žēl, ka nav pamanīta jau 2007. gadā organizētā Bauskas apvedceļa sabiedriskā apspriešana, kuras laikā izvērtēja potenciālo maršrutu, kas iezīmēts Bauskas novada attīstības plānojumā. Toreiz gan bija plānots arī vēl viens papildu tilts pāri Mūsai, kas jaunajos projektos pagaidām neparādās. Tad apvedceļu solīja uz 2016. gadu. Nesagaidot solīto, jau 2015. gadā Bauskas novada dome rosināja laikus izbūvēt Bauskas apvedceļu, lai nenoslogotu esošos ceļus ar kravām, kas būs paredzētas «Rail Baltica» izbūvei. Tas arī palika bez vērā ņemamas atbildes. Atliek vērot, vai šoreiz solītais piepildīsies vai atkal būs atlikts uz 20 gadu periodu.

Sešgades plāni
Tāpat saņemti solījumi uzlabot infrastruktūru Bauskas novada teritorijā – konkrēti Satiksmes ministrija plānojot ietvert sešu gadu plānā turpināt izbūvēt asfaltu ceļa posmā no Ozolaines līdz Vallei un varbūt arī tālāk. Pastāv iespēja, ka vēl šajā desmitgadē tā dēvētā «Zemgales josta» beidzot būtu asfaltēta. «Mums jau pietiktu, ja asfalts būtu kaut līdz Vallei un savienotu ciemu beidzot tieši ar novada centru,» tā A. Okmanis.
Tāpat apstiprināja ceļa Pārslas–Misa–Šarlote projektēšanu un to, ka tuvāko gadu laikā varētu sākties asfaltēšana. «Runājām arī par ceļu posmu savienošanu Jaunsaule–Skaistkalne un Nīzere–Iecava, kur no abām pusēm ir ceļš ar klājumu, bet pa vidu nav,» informēja A. Mačeks, paužot, ka šeit konkrētu solījumu nav.

Rezumējums gan tāds, ka viss atkarīgs no tā, cik naudas būs valdībai un ko izdosies piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem, vērtē A. Okmanis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apvedceļu Bauskai varētu būvēt jau 2026. gadā

Kategorijas