Kā pasargāt četrkājainos mīluļus?

2021. gada 10. augusts 00:00

636

Suņiem un kaķiem vakcinācija pret daudzām slimībām ir ļoti aktuāla

Kamēr daļa sabiedrības strīdas par to, cik laba ir vakcinācija un cik efektīva ir konkrētā «Covid-19» pote cilvēkiem, tikmēr veterinārārsti aicina centīgi un kārtīgi uz vakcināciju vest savus mājdzīvniekus – izmaksā lētāk nekā ārstēšana, turklāt saslimšana rada smagus emocionālus pārdzīvojumus saimniekiem.

Asiņojošas komplikācijas
Viena no kaitēm, kas vissmagāk skar tieši kucēnus, ir parvovīruss – tas izraisa smagu gastroenterītu un nereti komplikācijas ar asiņošanu. «Savā praksē saskaros ar parvovīrusu samērā reti, bet šis vīruss kucēnu vecumā ir ļoti bīstams, bieži vien ar letālu iznākumu. Ja kucēna mamma ir regulāri vakcinēta, kā arī kucēnu potē pret šo slimību, tad saslimšana ir ļoti, ļoti reti. Slimības gaita norit strauji, dzīvnieks ir nomākts, pazūd ēstgriba, sākas vemšana, diareja – ļoti smirdīga, dzīvnieks ātri atūdeņojas, ir sirdsdarbības traucējumi. Ārstēšana ir ilga un, kā jau minēju, bieži vien ar letālām beigām. Paldies Dievam, taksīti, ko pēdējo ārstēju, izdevās glābt,» stāsta Ieva Apšāne-Muceniece, privātpraktizējoša un veterinārās klīnikas «Cortex» veterinārārste Bauskā.

«Parvovīruss ir ļoti nāvējoša slimība. Senākos laikos tā bija milzīga problēma,» uzsver SIA «Līga-vet» veterinārārste Līga Truntika. «Bieža saslimšana ir parvovīrusa infekcija kucēniem. Nav jau vairs kā kādreiz – varam kucēnus izvilkt ar modernajām zālēm, bet tas ir daudz dārgāk nekā vakcinācija,» pauž Agnese Krūmiņa, Iecavas veterinārās klīnikas veterinārārste.

Leptospiroze – bīstama arī cilvēkiem
Nākamā slimība, pret kuru ir vakcīna un ikdienā ir problēmas ar aizsardzību, ir leptospiroze. Tāpat kā daudzas kaites, to pārnēsā žurkas. «Visbiežāk suņi slimo ar leptospirozi. Jāatceras, ka leptospiroze ir bīstama arī cilvēkiem,» uzsver daktere A. Krūmiņa.

Leptospiroze mūspusē ir sastopama, pauž L. Truntika, minot gadījumu pagājušajā nedēļā, kad Bauskā slimoja pavecs mājas suns, kurš slimību, visdrīzāk, «atrada» kādā no pastaigām, un situācija vēl aizvien pēc ilgākas ārstēšanas ir smaga.

«Tautas valodā leptospirozi sauc par žurku mēri. Leptospiroze ir zoonoze, kas nozīmē, ka slimo ne tikai suņi. Ļoti reti kaķi, arī cilvēki. Inficēšanās notiek no apkārtējās vides – ūdenstilpnēm, augsnes, kur atrodamas leptospiras, vai dzīvniekam apēdot grauzēju, kurš ir inficēts. Slimības pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, trīcēšana, mazkustīgums, slāpes, bieža urinēšana, atūdeņošanās, vemšana, caureja, apetītes zudums, nomāktība, dzelte. Smagos gadījumos rodas akūta nieru vai aknu mazspēja. Riska grupā ietilpst medību suņi un suņi, kuri daudz uzturas mežos un pie ūdenstilpnēm,» slimību raksturo I. Apšāne-Muceniece.

Ne tik bieži kā iepriekš minētajām kaitēm, bet reizi trijos gados jāveic arī vakcinācija pret trakumsērgu. «Atved dzīvnieciņu, kam putas ap muti, un prasa: «Vai tā ir trakumsērga?» Jautāju, vai ir potēts. Man saka, ka nav. Un uzreiz nevar zināt, vai ir trakumsērga vai nav,» klusi ironizē L. Truntika.

Visos šajos gadījumos ārstēšana parasti ir ilga un pietiekami dārga, lai veterinārārsti neieteiktu riskēt un iztikt bez mājas mīluļu vakcinācijas.

Vienkārši aizmirst
Vakcinācijas un revakcinācijas lielākā problēma ir tā, ka saimnieki to nedara bieži vien neapzināti – gluži vienkārši aizmirst. Veterinārārsti mēģina atgādināt, bet tas reizēm pat rada problēmas.

«Jābūt vakcinācijas grāmatiņai, kur veikta atzīme, kad iepotēta vakcīna un kad jāveic nākamā. Jācer, ka saimnieks šādi pats atcerēsies, lai arī reizēm tomēr atgādinu,» stāsta L. Truntika.

«Mēs sūtām atgādinājuma īsziņas, ka dzīvnieki ir jāvakcinē. Citādi ik pa brīdim gadās, ka paiet divi trīs gadi, kad atceras, ka vajag vakcinēt,» atzīst A. Krūmiņa.

Ļoti centīgi vienu brīdi atgādinājuši klientiem par vakcināciju SIA «Cortex», bet izrādījās, ka ne vienmēr tas dod pozitīvo rezultātu. «Pirms kāda laika es cītīgi sūtīju saviem klientiem par vakcīnas atkārtošanu īsziņu. Daudziem tas patika, bet no dažiem jutu negatīvu reakciju. Citiem dzīvnieks jau pa šo gadu ir nonācis citos medību laukos, un tad saimnieki jūtas satriekti – kā tad es tā, ka nevaru izsekot visiem dzīvniekiem līdzi... Bet tas ir neiespējami. Tāpēc tagad savu pacientu saimniekiem iesaku uzreiz pēc vakcinācijas saņemšanas atzīmēt savā sienas kalendārā nākamo vizītes reizi,» stāsta I. Apšāne-Muceniece.

Izdzīvo puse
Suņi nav vienīgie, kurus nepieciešams regulāri vakcinēt, – tas pats vajadzīgs arī kaķiem. «Vakcinācijas shēma ir tāda pati. Kaķiem vakcīnā ir kalicivīruss, panleikopēnija jeb kaķu mēris, rinotraheīta vīruss. Pēdējā gadījumā kaķi ir nošķaudījušies un puņķaini,» stāsta Melisa Upeniece, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes piektā kursa studente, kas darbojas praksē SIA «Līga-vet».

«Kaķiem vīrusu vēl aizvien ir daudz – ir hroniski nēsātāji. Ja kaķenei uz ielas piedzimst kaķēni, izdzīvo labi ja puse. Pārējos piebeidz dažādas infekcijas. Ja kaķis staigā ārpus mājas, tad noteikti jāvakcinē. Pat ja kaķis neiet ārā, dažādas saslimšanas var atnest mājās ar apaviem. Bezpajumtes kaķu mums vēl aizvien ir ļoti daudz, un viņi bieži slimo,» stāsta A. Krūmiņa.

Daudz parazītu
Vakcinācija turklāt nav vienīgais veids, kā cīnīties ar slimībām, jo ne pret visām ir vakcīnas. Pēdējā laikā suņu lielākā problēma ir babezioze, ko pārnēsā ērces. «Ir pret-ērču medikamenti, siksniņas, tabletes, pilieni. Ir tik daudz veidu, kā pret ērcēm cīnīties, bet vismaz reizi nedēļā atved pa vienam gadījumam ar babeziozi. Īpaši ieteiktu uzmanīties Iecavas pagasta iedzīvotājiem – no tās puses pašlaik ir lielākā daļa dzīvnieku ar šādu saslimšanu,» informē L. Truntika.

Tāpat profilaksei iesaka attārpot dzīvniekus vismaz divas reizes gadā vai pat biežāk. «Kaķiem ir tāda slimība toksoplazmoze, kas visvairāk bīstama grūtniecēm. Iegūst no žurkām. Eiropā vispār ierasts, ka kaķus, kas dzīvo ārpus mājas, attārpo reizi mēnesī. Jo daudz jau nevajag – noķer vienu žurku vai peli, un uzreiz var «noķert» kādu no parazītiem,» skaidro A. Krūmiņa. Viņa iesaka arī visām pašvaldībām un iedzīvotājiem rotaļu laukumu smilškastes veidot ar slēgtiem pārsegiem, jo citādi pastāv iespēja, ka dzīvnieki šajās smiltīs nokārtojas vai vienkārši izvārtās un šādi pārnēsā parazītus.

DER ZINĀT

Vakcinācijas shēma kucēniem

Kucēni imunitāti iegūst jau zīdīšanas periodā. Mātes piens satur antivielas pret vairākām infekcijas slimībām, kuras kucēnus pasargā pirmajās dzīves nedēļās. Aptuveni astoņu nedēļu vecumā ar mātes pienu saņemtā imunitāte var zust, bet tas ir tikai vidējais rādītājs. Tāpēc sāk kucēnu vakcināciju.

Ir vairākas vakcinācijas shēmas, pēc kurām iespējams potēt dzīvniekus. Parasti par to lemj veterinārārsts. Biežāk izmantojamās shēmas ir šādas:

1. Ietver trīs potes, sāk vakcinēt jau sešu nedēļu vecumā. Pirmā pote ir sešu nedēļu vecumā pret parvovīrusu un gaļēdāju jeb suņu mēri, otrā pote – deviņu nedēļu vecumā pret parvovīrusu, suņu mēri, infekciozu hepatītu un leptospirozi un trešā pote 12 nedēļu vecumā pret parvovīrusu, suņu mēri, infekciozu hepatītu, leptospirozi un trakumsērgu.

Šo shēmu ieteicams izmantot saimniekiem, kam ir liela dzīvnieku koncentrācija, piemēram, suņu audzētavās vai kucēniem, kuri nav saņēmuši pirmpienu, kā arī rotveileru un dobermaņu šķirnes kucēniem, kas ir īpaši jutīgi pret dažām infekcijas slimībām.

2. Ietver divas potes, un to sāk astoņu nedēļu vecumā. Pirmā pote astoņu nedēļu vecumā pret parvovīrusu, suņu mēri, infekciozu hepatītu un leptospirozi, otrā pote 12 nedēļu vecumā pret parvovīrusu, suņu mēri, infekciozu hepatītu, leptospirozi un trakumsērgu.

Revakcinācija nepieciešama ik pēc gada!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā pasargāt četrkājainos mīluļus?

Kategorijas