BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Lielākais kriminālnoziegums Bauskas vēsturē

Aigars Urtāns, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs
Laikraksta arhīvs

2021. gada 10. augusts 00:00

1554
Lielākais kriminālnoziegums Bauskas vēsturē

1941. gada vasara – vienas nakts laikā noslepkavoti visi pilsētas ebreji

Pirms 80 gadiem Bauskā tika paveikts lielākais kriminālnoziegums pilsētas vairāk nekā 400 gadus ilgajā vēsturē, kad vienas nakts laikā tika noslepkavoti visi pilsētas ebreji.

Pirmie ebreji Bauskā ieradās jau 18. gs. beigās, un 19. gs. laikā viņi pamazām kļuva par šejienes iedzīvotāju majoritāti, jo gadsimta otrajā pusē apmēram divas trešdaļas no visiem baušķeniekiem bija ebreji. Vēlāk, 20. gs. pirmajā pusē, izceļošanas uz Palestīnu un Pirmā pasaules kara dēļ viņu īpatsvars šeit krietni samazinājās, bet mūsdienās par to visu liecina vairs tikai vēstures ekspozīcija Bauskas muzejā, dažas piemiņas vietas un baušķenieku atmiņas.

«Bezvaras periods»
Sākoties Vācijas un PSRS karam, 1941. gada jūnija beigās Bauskai tuvojās vācu karaspēks. Šajā laikā cauri pilsētai plūda bēgļu straumes no Latvijas dienvidrietumiem – atkāpās sarkanarmieši, padomju aktīvisti un arī civiliedzīvotāji. 28. jūnija pēcpusdienā ap plkst. 15 Bausku pameta pēdējās sarkanarmiešu vienības, bet apmēram pēc pusstundas, šķērsojot Mūsas pagaidu tiltu, jo vecais tilts remontdarbu dēļ nebija izmantojams, šeit ieradās vācu motorizētā vienība – vērmahta pulkveža Otto Laša kaujas grupa. Bauskā tā nepalika, jo šai triecienvienībai bija pavēle straujā izrāvienā sasniegt Rīgu, ieņemt un noturēt Daugavas tiltus, pirms atejošie sarkanarmieši tos uzspridzina.

Savukārt 28. jūnija pievakarē un 29. jūnija rītā Bauskā pie daudziem namiem parādījās sarkanbaltsarkanie karogi. Sākās tā sauktais «bezvaras periods», jo pirmais vācu militārā komandanta kapteiņa Klauzena rīkojums par varas pārņemšanu Bauskā tika izdots tikai 1. jūlijā. Šajā dažu dienu «bezvaras laikā» Bauskā izveidojās brīvprātīga kārtības sargu vienība, kas pārņēma kontroli pār pilsētu. Par tās komandieri kļuva kādreizējā 13. Bauskas aizsargu pulka Štāba rotas virsseržants Augusts Kūlainis, un tajā pieteicās vairāki bijušie aizsargi un tādi, kuru piederīgie, radi vai draugi bija cietuši no padomju varas.

Nav «bezvācu holokausta»
Brīvprātīgā kārtības sargu vienība no dažādām slēptuvēm ņēma ieročus un munīciju, arsenālu papildināja arī «sarkanās milicijas» telpās iegūtās trofejas. Daži desmiti brīvprātīgo kārtības sargu nodrošināja kārtību pilsētā un sāka arestēt šeit palikušos padomju varas aktīvistus. Jāteic, tolaik, lai cilvēku uzskatītu par padomju aktīvistu, nemaz nevajadzēja, lai viņš būtu bijis kādā no padomju varas iestāžu amatiem, Sarkanajā gvardē vai strādnieku-zemnieku milicijā. Pietika, piemēram, ar pirms tam izrādītām simpātijām pret padomju varu vai pozitīviem izteikumiem par šo varu, piederību pionieru organizācijai, komjaunatnei u. tml. Bija pat gadījumi, kad tika apcietināti piederīgie, ja pats padomju aktīvists bija aizbēdzis. Arestētie tika ieslodzīti gan bijušajās Bauskas apriņķa policijas aresta telpās Saules ielā, gan vairāku ēku pagrabos. Šo cilvēku turpmākie likteņi tika izlemti pēc izmeklēšanas, kas notika vēlāk – jūlijā un augustā.

Pēckara padomju okupācijas laika propagandas izdevumos un publikācijās, kur aprakstīti šī laika notikumi Bauskā, īpaši uzsvērts, ka pēc sarkanarmiešu atkāpšanās un pirms vācu karaspēka ienākšanas pilsētā «trakojuši» latviešu nacionālisti, kas šeit arestējuši visus ebrejus.

Līdz vācu karaspēka ienākšanai pie pilsētas robežām bijis pat novietots uzraksts «Judenfrei» («brīvs no ebrejiem»). Tomēr pētījumos, kas veikti kopš 1990. gadu vidus, nav atrasta neviena dokumentāli pamatota liecība, ka ebreju arestēšana vai pat slepkavošana Bauskā būtu notikusi līdz vācu karaspēka ienākšanai. Tiesa, starp pilsētā arestētajiem padomju aktīvistiem bija ebreji, bet šo cilvēku aizturēšana bija saistīta nevis ar viņu tautību, bet gan ar aktīvu vai pasīvu darbošanos padomju varas laikā.

Pirmās represijas pret Bauskas ebrejiem
Vācu militārā komandanta Klauzena pirmais rīkojums 1941. gada 1. jūlijā bija arī pirmā vēršanās pret ebrejiem kā tautu, jo viņiem pēc šī rīkojuma Bauskas ielās bija atļauts uzturēties no pulksten septiņiem rītā līdz sešiem vakarā. Savukārt lielu satraukumu Bauskā izraisīja tā sauktā «ķīlnieku akcija», kad 2. jūlijā pēc vācu militārā komandanta rīkojuma kā ķīlnieki publiski tika nošauti desmit sagūstītie sarkanarmieši un desmit baušķenieki, starp kuriem bija pieci uz ielas aizturēti ebreji un pieci iepriekš arestētie padomju aktīvisti.

Notikušais bija vācu atriebība par Bauskas tuvumā pie Lepšām atrastajiem vācu karavīru līķiem (sašautās vācu tanketes apkalpe), kas bija apgānīti, – viņiem bija izlauzti zelta zobi, nogriezti pirksti ar laulības gredzeniem u. tml. Noteiktajā laikā vainīgie nepieteicās, tāpēc nācās ciest nevainīgiem ķīlniekiem – vietējiem padomju aktīvistiem (gadījumā, ja apgānīšanu būtu veikuši vietējie), ebrejiem (gadījumā, ja to būtu veikuši ebreji) un sagūstītiem sarkanarmiešiem (gadījumā, ja vainīgi būtu sarkanarmieši). Ķīlniekus Mēmeles labajā krastā iepretim Bauskai tag. Rīgas ceļa malā publiski nošāva vācu militārās komandantūras kareivji.

Jūlija sākumā, vācu okupācijas varas kontrolēta, tika atjaunota vietējā laikraksta «Bauskas Vēstnesis» izdošana. Tā laika Latvijas preses raksturīga iezīme bija pret ebrejiem vērstu rakstu publicēšana. «Bauskas Vēstnesis» nebija izņēmums, jo vietējā sabiedrība ar izvērstas antisemītiskās propagandas palīdzību bija jāsagatavo turpmākajiem notikumiem un iespējamai aktīvai rīcībai jeb līdzdalībai. Jūlija sākumā jaunās okupācijas varas kontrolei tika pakļauta jūnija beigās izveidotā Bauskas kārtības sargu vienība, kas jau pavisam drīz tika izmantota šīs varas plānotajos un organizētajos noziegumos, vispirmām kārtām ebreju iznīcināšanā.

Bauskā 4. jūlijā sākās ebreju reģistrācija, bet 9. jūlijā izdotais rīkojums noteica, ka ebrejiem Bauskā ir jāpamet savas dzīvesvietas pilsētas centrā un jāpārceļas uz pilsētas nomali. Izveidojās nosacīts ebreju geto – Salātu iela bija robeža, kuru ebreji nedrīkstēja pāriet virzienā uz centru. Okupācijas varas noteikto kārtību uzraudzīja vietējo kārtības sargu patruļas. Par nožēlu jāteic, ka pēc 9. jūlija rīkojuma vietējie kārtības sargi, kas tika dēvēti par pašaizsardzībniekiem, brutālā veidā piedalījās ebreju izdzīšanā no mājokļiem. Viņu izpratnē tā bija iespēja piesavināties «žīdu bagātību» – nelaimīgo cilvēku mantas un vērtslietas, jo uzskaite notika tikai pēc tam. Taču tas viss vēl bija tikai Bauskas ebreju kopienas traģēdijas sākums, kuras kulminācija bija 1941. gada augusta sākums.

Turpinājumu lasiet «Bauskas Dzīves» 13. augusta numurā.
Kategorijas

Kategorijas