Dzīve rit harmoniski

2021. gada 6. augusts 00:00

140

Baušķeniece Liāna Kozlova atzīmē 40. dzimšanas dienu

Bauska ir jubilāres dzīvesvieta kopš dzimšanas, un tagad par pilsētu viņa teic: «Nevaru iedomāties, ka kaut kur citur man būtu labāk.»

Uzaugusi kā lauku meitene
Liāna ar smaidu stāsta, ka pirmā bērnības māja Salātu ielā bijusi viegli pazīstama: «Tā ar sērkociņu kastītes attēlu uz ārsienas.» Taču bērnības atmiņas visvairāk saistās ar dzīvi Biržu ielā, kur pilsēta beidzās un sākās pļavas.

«Uzaugu kā lauku meitene, daudz brīvā laika pavadīju plašajās aerodroma pļavās gan vasarā, gan ziemā. Vasarās spēlējām «kariņus», bet ziemā tur bija mūsu sporta laukums – varēja slēpot un slidot,» atminas Liāna. Pļavas rudens lietavās mēdza pārplūst; kad ziemā ūdens sasalis, veidojuši slidotavu. Tolaik vasarās lidlauka pļavās ganījušies lopi – govis un zirgi. Bet vietās, kur mājlopi atstāja mēslu kaudzītes, auga lekni šampinjoni. Pļava izvērtusies arī par azartiskas sēņošanas vietu. «Mēdzām pārsteigt mammu ar šampinjonu grozu, agri no rīta skrējām lasīt sēnes. Tagad veikalā nopērkamie šampinjoni tādi nieki vien ir, salīdzinot ar bērnībā pašas lasītiem – sēņu cepures bija pat plaukstas lielumā,» atceras Liāna.

Patstāvība un pienākumi
Daudz laika bērnu dienās pavadīts pie upes, kopā ar brāli Aleksandru makšķerējuši ar pašdarinātām makšķerēm. «Jā, pļava un upe ir mana bērnība,» atzīst jubilāre.

Meitene agri radināta pie patstāvības un pienākumiem un saviem vecākiem par to ir pateicīga. Ja tagad likums nosaka, no kāda vecuma ģimenē vecākais bērns var pieskatīt jaunāko, tad toreiz to noteica ģimenes situācija. Kad mammai bija jāiet darbā, Liāna uzraudzīja un rūpējās par piecus gadus jaunāko brāli, kad pašai bija vien desmit gadu. Bērnībā pieskatījusi arī savas māsīcas.
«Aizejot uz darbu, vecāki atstāja uzdevumus, kas dienas gaitā paveicami. Biržu ielā mums bija cūkas, tām bija jāsarūpē barībai biešu lapas – jāsaplūc un jāsakapā. Kad vecāki pārnāk mājās, visam jābūt padarītam,» stāstīja Liāna. Meitene bijusi aizrautīga grāmatu lasītāja. «Līdzīgi kā tagad, kad bērnam jāatņem viedierīce, man reizēm mamma ņēma nost grāmatu. Ja sāku lasīt, varēju pazust,» atklāj jubilāre.

Izglītība kopā ar dzīves pieredzi
Līdz 9. klasei jubilāre mācījusies Bauskas 2. vidusskolā. Nepaklausījusi mammas vēlmei – turpināt mācības vidusskolā, Liāna izlēmusi izglītoties Saulaines tehnikumā, apgūstot mājturības specialitāti. Un savu izvēli nav nožēlojusi.

«Tehnikumā ļoti patika mācīties. Tur līdz ar vidējo izglītību bija daudz praktiska darba un varēja gūt dzīves pieredzi. Prakses laikā ravējām bietes, strādājām govju un cūku fermās. Interesanti bija darboties ar aitām – jāmēra viņām temperatūra, īpaši bija jāuzmanās, cērpot vilnu, lai aitiņai ar dzirklēm neiegrieztu ādā. Praksē strādājot, mums vienmēr bija jautri, neatceros nepatiku pret darbu. Tas bija foršs laiks,» stāsta Liāna.

«Ja kāds būtu teicis»
Pēc tehnikuma bija jāsāk darba gaitas, bet mācīties Liāna turpināja Latvijas Lauksaimniecības universitātē neklātienē. Pārtikas tehnoloģiju fakultātē studējusi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmējdarbību. Studiju laikā strādājusi pārdevējas darbu Bauskas patērētāju biedrības «Universālveikalā». Pēc tam bijusi pārdevēja un veikala vadītāja «Cenu paradīzē». Kad ekonomiskās krīzes pārmaiņu laikos veikals likvidēts, jubilāre atrada nodarbošanos citā nozarē – klientu apkalpošanas speciālistes amatā lombardā. Pirmos gadus braukājusi strādāt uz Rīgu, bet tagad jau piekto gadu apkalpo uzņēmuma klientus Bauskā.

«Ja man pirms tam kāds būtu teicis, ka strādāšu lombardā, es nenoticētu. Bet, kad tur nonācu, redzēju, ka tā nav negatīva vide, ko biju iedomājusies un kā uzskata liela daļa sabiedrības. Jā, gadās arī klienti no īpaša kontingenta. Bet pārsvarā nāk normāli cilvēki, kam ir mazi pastāvīgie ienākumi vai kas nonākuši īslaicīgā finansiālā krīzē, tostarp pensionāri un uzņēmēji. Daudziem cilvēkiem ir grūti iztikt ar mēneša ienākumiem. Tā ir ļoti daudziem pensionāriem, jo īpaši Rīgā,» pauž speciāliste.

Viņa savā darbā jūtas labi un droši, apmierina darba maiņu režīms – lai gan darbdiena ir 11 stundu gara, toties ir daudz brīvu dienu. Salīdzinot klientu uzvedību, Liāna atklāj, ka Rīgā vairums cilvēku attiecas draudzīgāk pret darbinieku, kas viņu apkalpo. Bauskā, jo īpaši sākumā, izjutusi vairāk neiecietības. «Arī pandēmijas laiks ietekmējis klientu attieksmi. Cilvēki ir noguruši, vairāk izpaužas negācijas,» atzīst Liāna.

Lai skola būtu skolā!
Liāna kopā ar Gati audzina divus bērnus. Tomasam ir 14 gadu, bet Katei – seši, un ģimene gatavojas viņas 1. klasei rudenī. «Ļoti gribētos, lai gaidāmajā mācību gadā skola būtu skolā, nevis mājās. Nebiju tā mamma, kas mācījās dēla vietā, tomēr attālinātās mācības ļoti traumē bērna režīmu, izsit no līdzsvara. Sabiedrībai jāsaprot – ja gribam brīvību, mums visiem jāsaņemas un jāvakcinējas, lai varam dzīvot uz priekšu. Iespējams, daļa cilvēku pretojas tāpēc vien, ka viņiem uzspiež potēties. Mēs ģimenē lēmumu esam pieņēmuši un to jau izdarījuši,» pauž jubilāre.

Brīvo laiku Liāna vislabprātāk pavada kopā ar bērniem, izklaidējoties ārpus mājas. Šīs vasaras karstumā daudz bijuši pie upes. Ģimene apbraukājusi vairākus bērnu izklaižu parkus, īpaši iecienījuši «Avārijas brigādi» Ogres novadā. Pozitīvās emocijas, ko saņēmusi no bērniem, kļūst neizdzēšamas gadiem, Liāna atceras: «Kad Tomass bija mazs, pa ceļam no skolas saplūca man ziedus, bija gan sniegpulkstenītes, gan pienenes. Bērns ir rakstījis man piedošanas vēstules, tās glabāju.» Bet mamma bērnus svētkos iepriecina ar minimafiniem, ko viņi dēvē par mammas firmas zīmi.

Jubilāre ir pārliecināta, ka cilvēki pasauli pārāk piemēslo, tā iet bojā. Dodoties garās soļošanas pastaigās gar upēm, novērojusi, cik ļoti cilvēki nevērīgi izturas pret vidi, piegružojot ar izlietotu iepakojumu un nesavācot aiz sevis. Pārdomās uzdevusi jautājumu: «Ja esi te pasēdējis, kāpēc nevarēji paņemt līdzi, ko atnesi?» Liāna pastāstīja, ka pat viņas mazā meita satraucas, redzot, kā cilvēki izmet pudeles un citus atkritumus, kur pagadās. Pamanījusi, ka tagad bērnudārzā ar bērniem daudz runā par šo problēmu. «Kate cenšas glābt situāciju un reizēm vāc maisā citu atstātos atkritumus,» atklāj mamma.

Pašai ir savas domas un lēmumi
Jubilāre atzīst, ka dzīvē aiz muguras nav palikušas nepiepildītas ilgas vai nepadarīts iecerētais. Viņa pauž: «Kā dzīve veidojusies, liekas, tam tā arī vajadzējis būt, viss rit harmoniski. Man ļoti patīk Bauska un dzīve šeit, nekad nav radusies vēlme no šejienes aizbraukt. Kur vēl var būt labāk kā šeit – starp trim upēm!?»

Liāna atzīst, ka pilsētā rīkoti aizraujoši pasākumi. Īpaši saistoši bijuši vecpilsētas Pagalmu un putras svētki, tos nevienu gadu nav izlaidusi, arī bērniem ļoti patīk. Piedzīvoti interesanti atklājumi, redzēts tas, kas ikdienā paliek nepamanīts. Iecienīta pastaigu vieta jubilārei ir Mežotnes parks. «Es laikam nebrauktu uz ārzemēm labas peļņas dēļ,» secina Liāna.

Jubilāre atklāj, ka citu cilvēku teikto apdomā, bet pašai ir savas domas un lēmumi un viņu ir grūti iespaidot ar nejaušiem viedokļiem. Bet, par gadiem runājot, viņa smaidot saka: «Protams, būtu labi, ja vēl būtu tikai trīsdesmit. Taču 40 ir tikai cipars, iekšēji tā nejūtos. Labākie laikam bija tie 18, kad – brīvība, maz rūpju un bija vēl vecāku drošais aizsegs.» Tagad, kad Liāna jau sen kā pieaugusi, viņa atzīst: «Ja arī gadās krīzes brīži, mana mamma ir tas cilvēks, kam varu uzticēt visas savas problēmas, vienmēr uzklausa, dod padomu, bet neko neuzspiež. Viņa ir mana psiholoģe.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve rit harmoniski

Kategorijas