BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vides objektiem jāpiešķir vietai jauna jēga

Aina Ušča

2021. gada 6. augusts 00:00

449
Vides objektiem jāpiešķir vietai jauna jēga

Turpinās jauno tēlnieku un Bauskas novada pašvaldības sadarbība

Bauskā jūlija nogalē notika tēlniecības plenērs. Tajā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti un jaunieši, kuri jau absolvējuši akadēmiju.

Plenēra mērķis bija pilsētas izpēte, piedāvājot laikmetīgu vides objektu idejas. Līdzīgs plenērs Bauskā tika organizēts arī 2020. gada vasarā.

Doma par Murzu paliek

Plenēra noslēgumā tēlnieki, piedaloties LMA profesoram Aigaram Bikšem, LMA Tēlniecības katedras vadītājam Gļebam Panteļejevam un asociētajai profesorei Olgai Šilovai, savus novērojumus un radošās idejas prezentēja Bauskas novada domē.  Disku-
sijā piedalījās domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, attīstības un plānošanas nodaļas, Būvvaldes vadošie speciālisti, biedrības «Bauskas vecpilsēta» un biedrības «Meistars Gothards» pārstāvji. 

Pirms dažiem gadiem biedrība «Bauskas vecpilsēta» nāca klajā ar pilsētvides uzlabošanas iniciatīvu, organizējot ideju konkursu, kurā piedalījās četri tēlnieki. Vides objektu metus vērtēja profesionāļi, bet sabiedrības balsojumā atzinību guva Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas toreizējā audzēkņa baušķenieka Nika Eduša ideja. Viņš izveidoja leģendārā dēkaiņa Murzas reālistisku, aprakstošu tēlu. Biedrībai nebija naudas statujas atliešanai, trūka arī vienotas vīzijas par skulptūras atrašanās vietu.

Ieva Bronko-Pastore, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja, skaidro, ka doma par Murzas tēlu joprojām ir aktuāla un sabiedrības ziedotie līdzekļi glabājas biedrības kontā. Šis konkurss kļuva par impulsu sadarbības turpināšanai ar tēlniekiem. Nu jau otro reizi studentu plenēru organizē Bauskas kultūras centra gleznošanas studija «Meistars Gothards».

Vēsturiska atsauce   

Pagājušajā gadā profesora Aigara Bikšes studenti Bauskas plenērā izstrādāja oriģinālus vides objektus, un baušķenieki nolēma vienu no tiem īstenot pēc gājēju tiltiņa atjaunošanas pār Mēmeli, kur asprātīgo tēlniecības darbu «Melnais gailis bumbā» paredzēts novietot upes kreisajā krastā. Tā ir atsauce uz savulaik pilsētā slavenāko krogu «Melnā bumba». Bauskas plenēra ideju attīstīšana LMA tēlniecības programmas studentiem ir viens no svarīgākajiem mācību gada uzdevumiem.

Visi šīs vasaras plenēra dalībnieki, izņemot Iecavas pilsētas tuvumā dzīvojošos skulptorus Agitu un Andri Maračkovskus, Bausku apmeklēja pirmo reizi. Tāpēc jauniešu uztvere bija brīva no stereotipiem, turklāt viņi pilsētā pamanīja detaļas, ko vie-
tējie iedzīvotāji tik saasināti neuztver.

Pievēršas ūdeņu tēmai
Pilsētvidi raksturo Lauris Vītoliņš: «Rātslaukums ir ļoti kārtīgs, bet, noejot vienu kvartālu, rodas pilnīgas pamestības iespaids. Izdauzīti logi, nobrukušas fasādes, neviena cilvēka. Izstaigāju pilsētu krustu šķērsu un atradu divas labas vietas vides objektu eksponēšanai. Man ļoti patika Dambja ielas sakoptā krastmala, kur Mēmelē atrodas vecā tilta betona balsti. Tie man šķiet ideāli postamenti laikmetīgās tēlniecības objektu eksponēšanai. Valdzinoša ir Mūsas piekraste – tur liels plašums, kur izvērsties, dzīvība. Cilvēki peldas, skrien, pastaigājas, trenējas jaunās sporta halles laukumos. Tā ir potenciāli nozīmīga vieta, kas būtu jāattīsta.»

Studente Mirdza Guka arī uzsver peldvietu nepieciešamību pilsētā, pastaigu maršrutā uz Ķirbaksalu akcentējot Mūsas labā krasta dolomīta atsegumus. Viņa rosina izveidot aizraujošu stāstu par to, kā šeit izskatījās pirms miljoniem gadu, kad Zemes reljefs bija gluži kā fantāzijas filmā un lielajos ūdeņos mita tūkstošiem radību.

Svarīga ir komunikācija

Oriģinālus priekšlikumus izvirzīja Andris Maračkovskis: «Mēmeles krastā ieraudzīju ganāmies govi, un man radās doma pilsētvidē iekļaut dzīvniekus, lai tie noēd piekrastes zāli, uzlabo ekosistēmu. Bērni būtu sajūsmā, tūristi arī. Šo risinājumu jau veiksmīgi izmanto daudzviet Latvijā.

Man šķiet, ka vēsturiskais faktors Bauskai ir tāds nedaudz uzspiests, tāpēc ierosinu veidot konceptuālus vides objektus, kas kontrastētu ar vēsturisko fonu. Sākumā iedzīvotājiem tie nepatiks, taču, regulāri rīkojot mākslas simpozijus, publika izglītosies. Bauskā tas būtu vajadzīgs.» 


Andra domu turpina viņa dzīvesbiedre Agita, uzsverot, ka pilsētnieku komunikācija ar māksliniekiem ir bezgala svarīga. Ja tēlnieku simpozijos vai mākslas festivālos cilvēkiem ir iespēja vērot, kā top objekti, sarunāties ar māksliniekiem, uzdot jautājumus, tad mainās viņu priekšstati un attieksme.

Olga Melehina pauda cerību, ka pašvaldībai izdosies īstenot Mēmeles ielas promenādes projektu, krasta apakšējo terasi pārvēršot par labiekārtotu atpūtas zonu ģimenēm. Studente piedāvāja bērnu laukuma netradicionālu ideju.

Diskusija par pilsētas vizuālā tēla pilnveidošanu bija ļoti konstruktīva, apliecinot gatavību arī turpmāk sadarboties ar mākslas profesionāļiem.

Dzīvē satiekas ieinteresētās puses


AIGARS BIKŠE, LMA profesors:

– Paldies baušķeniekiem! Plenērs ir ļoti nozīmīgs, jo mūsu studentiem bija iespēja satikt pilsētplānotājus un citus pašvaldības speciālistus, kā arī Bauskas attīstībā ieinteresētus iedzīvotājus. Pēc nogurdinošā attālināto studiju gada beidzot visi varam Bauskā satikties, risinot aktuālus pilsētvides jautājumus. Jaunajā mācību gadā studenti turpinās attīstīt plenēra idejas un gatavos projektu izstādi Bauskā.

GĻEBS PANTEĻEJEVS, LMA Tēlniecības katedras vadītājs:

– Bauskas plenērs ir mūsu tēlniecības nodaļas nākotnes modelis, kad nevis virtuāli, bet dzīvē satiekas studenti, strādājoši tēlnieki un sabiedrības pārstāvji. Tēlniekiem jāprot paskaidrot ne tikai sava darba ideju, bet arī sabiedrisko nozīmi. Sadarbība mums ir ļoti vajadzīga, tā būs laba arī pilsētai. Laikmetīga pieeja pilsētvides uzlabošanā nozīmē jaunas jēgas piešķiršanu vietai, kurā atradīsies vides objekts. Tas ik brīdi jāpatur prātā.  

LAURIS VĪTOLIŅŠ, tēlnieks:  

– Atbalstu kolēģes Agitas Maračkovskas domu par vēsturiskā un mūsdienīgā kontrastu pilsētā. Vides objektus var veidot vieglus un rotaļīgus. Man patīk instalācijas. Tās gan ir īslaicīgas, toties nemaksā tik dārgi kā bronza vai akmens. Vēsturiskais konteksts Bauskā ir ļoti blīvs, to vajadzētu atvieglot ar konceptuālās mākslas objektiem. Šis paņēmiens labi pievērš uzmanību vēsturiskajam fonam.