Puķu un meža laumu valstībā

2021. gada 6. augusts 00:00

Dosimies dabā! Ziedu krāšņums, dārzkopju un mākslinieku izdoma Pakrojas muižā Lietuvā

Divas baušķenieces ar «Covid-19» sertifikātu «kabatā» pagājušajā nedēļā ne pirmo reizi devās baudīt ziedu krāšņumu uz Pakrojas muižu Lietuvā. Tur ziedu festivāls, kas iedvesmots no Viljama Šekspīra lugas «Sapnis vasaras naktī», notiek trešo gadu pēc kārtas. Tas bijis pozitīvs piedzīvojums, klāt esot gan pirmoreiz, gan atkārtoti.

Ragainais Paks, indīgo augu ieskauts
Arī šoreiz plašajā muižas teritorijā nebeidza pārsteigt floristu radītās krāsainās kompozīcijas, ziedu miljoni un oriģinālās, speciāli festivālam izveidotās skulptūras. Šogad parkā piepulcējušies arī jauni skulpturāli tēli, kas ieskauti augu stādījumos un klāti ziedu «krāvumiem». Iespaidīgākais šī gada festivāla jaunums, kas sasniedz vairāku metru augstumu, ir Šekspīra slavenās lugas varoņa Paka skulptūra. Ap ragaino, smīnošo tēlu zaļo un vijas indīgie augi – rūta, tabaka, velnābols, rīcinaugs, biškrēsliņš un vēl citi. Indīgo pavēni norobežojošā lente un brīdinošā nāves zīme liek uzmanīties arī apmeklētājiem, kas šo augu bīstamo dabu nepazīst.

Lai arī redzēts jau iepriekš, neaizmirstamu vizuālo baudījumu raisīja miljoniem daudzkrāsainu petūniju ziedu arku veidots tunelis, kas ved uz «Mīlestības saliņu». To uzlūkojot, aizkustina ne tikai ziedu krāšņums un pārbagātība. Patiesu apbrīnu rada pārdomas – kā milzīgo ziedaugu daudzumu iespējams uzturēt nevainojamā izskatā visā festivāla sezonā, jo īpaši šīs vasaras karstumā?

Dejo meža feja
Pirms tiltiņa uz saliņu krastā cienīgi «piesēdusi» varde – karaliene, arī tā ir šī gada festivāla jaunums. Pasākuma bukletā vēstīts, ka uz skulptūru var skatīties kā uz vardi, bet, ja palūkojas «Šekspīra acīm», tad var ieraudzīt skaistu sievieti. «Varžu karaliene» bija apmeklētāju iecienīta fotografēšanās vieta. Dažs tik ļoti vēlējās apskaut skulptūras ķermeņa daļas, ka nepažēloja zied-augu paklāju pie «karalienes» kājām...

Festivāla programma paredz, ka uz «Mīlestības saliņas» četras reizes dienā noteiktā laikā tiek izrādīts gaisa akrobāta priekšnesums, atdarinot meža fejas indīgā zieda deju. Ieradušās vēl vairākas minūtes pirms priekšnesumam noteiktā laika, ceļotājas atklāja, ka paguvušas noskatīties vien tā noslēgumu. Padoms citiem – ierasties laikā ne vienmēr nozīmē nenokavēt!

Laukumā aiz muižas kungu mājas ar savu iespaidīgo augumu uzmanību piesaista mītiskā tēla «cilvēka-ēzeļa» skulptūra, kas slejas vairāk nekā astoņu metru augstumā. Tā aste it kā satīklojas un pāraug plašā neregulāras formas augu stādījumu mākslinieciskā kompozīcijā. Tiesa, kompozīcijas patieso vizuālo efektu pārliecinošāk varētu redzēt no drona lidojuma nekā stāvot tai līdzās. Pārsteidza, ka pie skulptūras izvietotais leģendas apraksts bija lasāms arī latviešu valodā. Jā, lietuviešu tūrisma objektos esam gaidīti. Bet netālu no «cilvēka-ēzeļa», zem ozola kuplajiem zariem ne pirmo gadu var sastapt skulptūru pāri – «mīlētājus», kas apsegušies ar krāšņu ziedu segu. Par viņiem vēstīts: «Iemīlējušies mostas no brīnumu pārpilna sapņa...»

Pievilcīgs dažādām interesēm
Neparastus iespaidus varēja gūt parka attālākajā malā, kur lielo koku paēnā izvietoti lieli spoguļi, uz tiem rakstīti populāri Šekspīra teicieni. Tie gan lasāmi tikai lietuviešu valodā, bet sonetu audiolasījumi spoguļu meža galerijā tiek atskaņoti arī latviski. Interesenti, spoguļus fotografējot, var iegūt pašbildi, kurā pats esi redzams bildētāja lomā un ar Šekspīra vārdiem uz sejas.

Pakrojas muižas kompleksā visa kā daudz un daudzveidīga. Padomāts, lai apmeklējums būtu pievilcīgs dažādām interesēm, kas noteikti ir saistoši ģimenēm. Šī gada jaunums un iepriecinājums bērniem ir ziediem rotāta pils. Tur var izskraidīties un atstāt lieko enerģiju, kas sakrājusies lēnīgās pastaigās kopā ar vecākiem. Līdzās ir arī senlaicīgs karuselis. Bet tiem, kas nevēlas visu aplūkot pastaigājoties, ir iespēja vizināties zirga pajūgā vai izbraucienā ar senu auto. Kompleksa teritorijā varēja sastapt un tuvumā aplūkot īstus dzīvniekus – ēzeli, zirgu, trušus un zosis.

Netrūka interesentu, kas pie tehnikas darbnīcas aplūkoja senos 19., 20. gadsimta sākuma braucamrīkus un starpkaru laika lauksaimniecības tehniku. Baušķeniecēm neredzēts šķitis īsts 19. gadsimtā radīts automobilis ar tvaika dzinēju.

Ieguvums mazajai pilsētai
Lai gan autostāvvieta pie muižas kompleksa bija diezgan piepildīta, varējis vērot, ka apmeklētāju skaits ziedu festivālā nav tāds, kā tas bijis pirms pandēmijas laika tūrisma sezonā. Iespējams, arī tāpēc vairums ēdināšanas vietu kompleksa teritorijā nedarbojās, nelielā kafejnīcā varējis nobaudīt vien kafiju ar kūciņu. Bet pēc iespaidiem bagātās pastaigas īstas pusdienas allaž aktuālas. Izrādījies, ka traktieris līdzās muižai bija pārpilns ar ļaudīm.

Ceļotājas nolēmušas, ka tur sagaidāmi vairāki riski – ilga gaidīšana un epidemioloģiska nedrošība, devušās pusdienot uz Pakrojas pilsētas centru. Tur kādas kafejnīcas terasē varēja ērti un garšīgi paēst. Pārspriežot dienas iespaidus, gūta atziņa, ka Pakrojas muiža un tās saimnieku radošā darbība apmeklētāju piesaistīšanā ar daudzveidīgiem pasākumiem ir īsts ieguvums mazajai pilsētiņai valsts nomalē, patālu no centrālajām maģistrālēm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Puķu un meža laumu valstībā

Kategorijas