Rundālē iezīmē paveikto un vēl darāmo

Deputāti izbrauc uz pievienotajām novada teritorijām; gūstot ieskatu, atzīst – būs jāīsteno daudzi projekti
Bauskas novada domes deputāti pēc novada domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa iniciatīvas sākuši apmeklēt apvienotā novada teritoriju. Pirmais izbraukums bija uz bijušo Rundāles novadu, kur deputāti iepazinās ar jau paveikto un uzzināja par nākotnē nepieciešamajiem projektiem.
Uz izbraukumu 29. jūlijā ieradās lielākā daļa deputātu. A. Okmanis skaidro, ka arī pirms 12 gadiem, kad sāka darbu Rundāles novada dome, rīkotas tādas pašas ekskursijas pa novadu, lai saprastu, kas izdarīts un kas vēl jāpaveic. «Vajag parādīt telpas un ēkas, lai deputāti redzētu, par ko lems,» tā A. Okmanis.
Skandināvijas saliņa
Pirmais pieturas punkts ir tepat Bauskas pilsētas teritorijā – pirmsskolas izglītības iestāde «Saulespuķe», kuru savulaik sarežģītā situācijā pārņēma Rundāles novada pašvaldība. Bauskas novada pašvaldības iestādes «Rundāles novada dome» izpilddirektors Aigars Sietiņš informēja, ka pašlaik izglītības iestāde ir uz trim gadiem pagarinājusi nomas līgumu, bet pašvaldības mājaslapa bauska.lv informē, ka notiek sarunas par ēkas iegādi, lai pašvaldība varētu pilnvērtīgi investēt līdzekļus un veicināt bērnu attīstību.
Izglītības iestādes vadītāja Agnese Čakša pastāstīja par ēkas īpatnībām – tā savulaik būvēta pēc Skandināvijas zemju projekta – ziemā silta, ērti izmantojama. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks sacīja, ka Iecavas sadraudzības pilsētā Terebodā bijis tieši tāda paša skata bērnudārzs. To, ka šeit īstenota zviedru pieredze, atzina arī deputāts Juris Krievs.
Iestādes vadītāja norādīja, ka bērnudārzā īsteno speciālās mācību programmas bērniem ar attīstības traucējumiem. Var gadīties, ka katram audzēknim ir nepieciešama individuāla attieksme, lai iespēju robežās varētu integrēt kopējā mācību procesā. «Katru telpu mēģinām piemērot tam, kas attiecīgajā situācijā ir aktuāli. Katram bērnam var būt citādāks mācību process. Mēģinām pielāgoties un nodrošināt kvalitatīvu mācību saturu visiem,» skaidroja A. Čakša.
Redzētais un dzirdētais pozitīvi pārsteidza deputātus. Kā pozitīvu ieguldījumu viņi novērtēja arī vecāku iesaisti rotaļu laukumu izveidošanā.
Jāmaina segums skrejceļam
Nākamā pietura arī pirmsskolas izglītības iestāde – šoreiz «Mārpuķīte» Saulainē. A. Sietiņš atklāja, ka galvenā problēma ir un paliek pārāk lielais bērnu skaits – pieteikumu ir vairāk nekā vietu. «Visas vietas ir aizņemtas. Prioritāte, protams, ir Saulaines bērni un Pilsrundāle, no kurienes bērnus ved šurp ar autobusu. Ir mums speciāls autobuss bērnu pārvadāšanai, kur mazos audzēkņus uzmanīgi uzrauga gan šoferis, gan viens no vecākiem,» stāsta A. Sietiņš.
«Mārpuķītē» lielāko pārsteigumu deputātiem sagādāja pat ne tik daudz labiekārtotās telpas un nelielais baseins, cik zaļā klase, kuru pamazām ierīko bērnudārza pedagogi un audzēkņu vecāki. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Judīte Zeltiņa un saimniecības daļas vadītāja Inese Tjupa informēja, ka plānots uzstādīt arī nojumi, lai var iziet dabā arī nedaudz mitrākā laikā. «Ir stūris, kur pļaujam zāli reizi gadā. Veidojas dabiskā pļava, un arī zaļās klases teritorijā ir vietas, kur pļauj reti,» stāstīja J. Zeltiņa. Deputāti no Iecavas atcerējās, ka Zviedrijā gandrīz visas teritorijas bija nepļau-tas – tur tik ļoti par labi koptiem mauriņiem nedomā, pieņemot dabisko vidi. Līdzīgu viedokli pauda A. Okmanis: «Norvēģijā ir tikai tā. Tādu glancētu zālienu kā pie mums tur nav.»
Bērnudārza aktuālais projekts ir pavisam nelielā stadiona rekonstrukcija – mazajam skrejceļam ir jāmaina segums, jo izkārtotās plāksnes savu laiku ir nokalpojušas un sāk celties malas, radot krišanas risku. Šāda darbība jau ir ieplānota.
Ar lieliem plāniem
Abus iepriekšējos objektus deputāti apmeklēja pozitīvā gaisotnē, turpretī jau pirms Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības apmeklējuma bija uztraukums – visi apzinās, ka izglītības iestāde ir vajadzīga, bet, kā tieši virzīt tās attīstību, pagaidām pilnībā nav skaidrs.
Iestādes vadītāja Iveta Leitlante norādīja, ka var atbildēt tikai par to, kas paveikts viņas vadīšanas piecu mēnešu laikā, tāpēc aizveda uz pēdējā laikā pārkārtoto un ar jauniem materiāliem nodrošināto augkopības kabinetu. Viņa gan sacīja, ka spēles ar nosaukumiem un jēdzieniem var atstāt arī ne visai veiksmīgu iespaidu uz grupām – kādreiz, kad apmācījuši «agronomus», šī joma bija populārākā, bet tagad, kad jāapmāca «augkopības tehniķi», kas būtībā ir tas pats, to neuztver tik nopietni.
Nākamgad ir iecerēts piedāvāt plašāku apmācību programmu, arī autoatslēdzniekus un smago spēkratu mehāniķus. Plānos ir arī konditoru mācību programma. «Specializācija paliek lauksaimniecība, bet būs speciālas programmas pieaugušajiem. Telpas ir jānoslogo,» saka I. Leitlante. Viņa norāda, ka jau tagad īsteno pieaugušo apmācības programmas sadarbībā ar mācību centru «Buts», bet piedāvās arī savas programmas jau šogad. Attīstības plānā paredzēta arī siltumnīcas izbūve, siltais angārs un traktora un kombaina darba simulators.
Attiecībā uz pedagogu sastāvu I. Leitlante skaidroja, ka jāceļ kvalitāte un jāmeklē vispārējās izglītības programmas pedagogi – šeit cer pat uz sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Lieli plāni ir saistīti ar iestādes dienesta viesnīcas ēku, kuru pārņēma pašvaldība. Bauskas novada pašvaldības iestādes «Rundāles novada dome» attīstības nodaļas vadītāja Laura Ārente informēja, ka šeit plānots izbūvēt dzīvokļus, izmantojot Ekonomikas ministrijas sagatavoto atbalstu īres dzīvokļu izveidei novados.
Strādā kā komanda
Nākamais pozitīvais atklājums deputātiem – bijušā Rundāles novada sociālais centrs turpat Saulainē. Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele pastāstīja, ka dienesta darbinieki cenšas strādāt kā komanda – ar kopējām apspriedēm un darba plānošanu. Deputātus savukārt pārsteidza centrā iekārtotās telpas, kurās ar dažādiem mērķiem var darboties speciālisti. Savukārt pašlaik sociālajā centrā notiekot baskāju takas ierīkošana un materiālu vākšana tai – ja kādam esot kastaņi vai čiekuri, lai tik nesot uz centru.
Rundāles novada administrācijas ēkā ar kultūras dzīvi deputātus iepazīstināja kultūras darba speciāliste Lilita Lauskiniece un ar bibliotēkas darbu – Aelita Ramane. L. Lauskiniece izrādīja jaunā multifunkcionālā centra telpas un nelielo estrādi, savukārt A. Ramani deputāti vairāk iztaujāja par pašvaldības finansiālo atbalstu un iedzīvotāju atsaucību bibliotēkas apmeklēšanā.
Dzīvokļi uz izķeršanu
Gan jaunās un renovētās ēkas, gan labiekārtošana, kultūras dzīve, sociālais un cita veida atbalsts ir iemesli, kāpēc gandrīz 90 procenti aptaujāto iedzīvotāju atzinīgi novērtējuši dzīvi Rundāles novadā. Tā deputātiem sarīkotās prezentācijas laikā stāstīja L. Ārente. Viņa reizē norādīja uz sava veida fenomenu – iedzīvotāju skaits novadā samazinās, bet dzīvokļi ir uz izķeršanu – ja Pilsrundāles ciemā brīvs dzīvoklis parādās, to pārdod nedēļas laikā.
Galvenais uzsvars Rundāles teritorijai ir saistīts ar tūrisma jomas attīstības atbalstu, kas reizē pārklājas ar uzņēmējdarbības jomu, un šeit L. Ārente stāstīja ne tikai par paveikto, bet arī par plānotajiem nākotnes projektiem un norādīja, ka cer arī uz jauno deputātu atbalstu. «Vairāk nekā simts tūkstoši no tūristiem, kas apmeklē Rundāles pili, ir individuālie tūristi, kurus varam piesaistīt uz ilgāku laiku ar dažādiem piedāvājumiem. Joprojām brīvas vietas ir ēdināšanas nozarē. Pie lielām tūrisma grupām ar esošajiem ēdinātājiem ir par maz,» pauda L. Ārente.
Tūrisma nišā domā arī par velobraucējiem – lielais ceļš uz Pilsrundāli ir pārāk noslogots ar automašīnām. Tāpēc arī domā par seguma uzlabošanu uz Ziedoņu ceļa un šī ceļa savienojuma ar Pilsrundāli, lai ļautu velobraucējiem baudīt gan mierīgu braukšanu, gan iespēju apmeklēt Rundāles pili un citas tūrisma vietas.
Jau piesaka kāzas
L. Ārente skaidroja, ka līdz šim centušies īstenot vienmērīgu teritoriju attīstību – lielāki projekti īstenoti katrā lielākajā ciemā, kā arī ieguldīts liels darbs sociālā centra attīstībā un arī Mežotnes pilskalna apkaimē, tai skaitā baznīcas rekonstrukcijā. «Ar Mežotni ir trāpīts – agri vai vēlu vakarā tur ir apmeklētāji. Ļoti pozitīvi, kā īstu atdzimšanu uztver Mežotnes baznīcas rekonstrukciju. Desmit gadus strādāju domē, un šis laikam bija emocionālākais brīdis, kad uzcēla baznīcas torņa kupolu,» saka L. Ārente.
Ekskursijas noslēgumā deputāti apmeklēja atjaunoto Mežotnes baznīcas torni, kur projektu vadītāja viņus iepazīstināja ar dažādiem jaunumiem, kurus vēl tikai plānots īstenot, tai skaitā lielformāta attēlu, kas varētu demonstrēt, kā savulaik izskatījās Mežotnes pilskalna apkārtne. «Baznīcas ēkā plānots eksponēt zemgaļu vēsturiskos tērpus, stāstīt par šīs svarīgās vietas vēsturi. Turklāt kāzas uz nākamo gadu jau ir pieteiktas,» smaida L. Ārente, norādot, ka arī pārējās baznīcas ēkas renovāciju līdz nākamajam gadam ir plānots pabeigt.
Savukārt deputāts Raitis Ābelnieks aizskāra tēmu, ka Mežotnes baznīcas tuvumā ir bijušas mācītājmuižas ēkas. L. Ārente apstiprināja, ka domā arī par šo ēku kompleksu, jo atrasti šo māju pagrabstāvi un pamati.
Starp plānotajiem attīstības projektiem pieminēja Saulaines stadionu, kurš ir sliktā stāvoklī. Šeit plānota seguma maiņa un futbola, basketbola un volejbola laukuma izveide. Domā attīstīt teritorijas aiz Pilsrundāles vidusskolas. A. Okmanis atzina, ka bija plāni arī par Viesturu ciema attīstību – nākamo pašvaldība plānoja pārņemt tieši ceļu uz šo ciemu. Pašlaik nav skaidrs, kā tas izskatīties apvienotajā novadā.
Svitenes pils ēkas izmantošana
Kā potenciālo tūrisma attīstības centru saskata Svitenes muižu. Pašvaldības asfaltētais ceļš uz Sviteni pavēris ceļu tūristiem, bet tomēr muižas kungu māja pilnībā vēl nav gatava uzņemt apmeklētājus.
«Vislielākā problēma Svitenes pils ēkai bija griesti. Ir sākušies darbi, bet mums ir uzdevums veikt padziļinātu būvkonstrukciju izpēti. Būs skārda jumts, atjaunosim dažas konstrukcijas, kas bija kādreiz,» stāstīja A. Sietiņš. L. Ārente informēja, ka sāksies Svitenes muižas kungu mājas jumta glābšanas darbi – par 368 741,18 eiro darbus veiks SIA «Mali M». Nākotnē plānota arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.
Vairāk turpat Svitenē stāstīja Bauskas novada pašvaldības iestādes «Rundāles novada dome» kultūras nodaļas vadītāja un Svitenes tautas nama vadītāja Sandra Kerēvica. Viņa runāja par sadarbību ar gleznotāju biedrībām un jau iespaidīgo gleznu kolekciju, kas krājas Svitenes muižā. «Jau ir 148 gleznas. Vajag telpas, kur izstādīt un kur glabāt,» uzsvēra S. Kerēvica.
«Mākslas skola pašlaik apdzīvo vienu daļu Svitenes pils nama, bet ceram piesaistīt arī jauniešu biedrības ar idejām, lai muižas ēkas telpas būtu vairāk apdzīvotas,» pauda L. Ārente. S. Kerēvica informēja, ka darbs notiek sadarbībā ar Rundāles pils speciālistiem, kas šeit varētu veidot ekspozīciju.
Par to, kur nākamajā mēnesī dosies deputāti, domē vēl nav lēmuši. Tomēr plāns ir apmeklēt katru mēnesi kādu novada teritoriju, uzreiz gan apzinoties, ka Bauskas novada izbraukāšana būs jāveic pa daļām.
KOMENTĀRI
Deputāti vērtē izbraukumu Rundālē
Juris Krievs, Iecava:
«Var manīt, ka ļoti daudz notiek, ka cilvēki ir aktīvi. Labi, ka arī Svitenē ir darbība. Interesanti bija klausīties, ka jau piecus simtus gadu tur nav mainījies cilvēku skaits. Liels entuziasms no iestāžu vadītāju puses. Visiem acis spīd, zina, ko dara.»
Solveiga Lineja, Iecava:
«Šeit viss notiek salīdzinoši ātri. Arī šis Mežotnes baznīcas tornis – prieks, ka jau var uzkāpt un skatīt apkārtni. Ļoti domā par tūrismu, kas iepriecina arī citus. Ir, kur doties un ko baudīt. Piesaista cilvēkus arī no vientuļajiem nostūriem. Var redzēt, ka cilvēki strādā ar visu sirdi. Ideju ir pilnas galvas. Vēlas daudz paveikt.»
Mārtiņš Mediņš, Bārbele:
«Šodien bija iespēja padziļināti izprast novada izaugsmi. Labiekārtota teritorija, realizēti projekti, īpaši kultūras mantojuma jomā, piemēram, ceļš uz Sviteni, vēsturisko ēku atjaunošana, kas citos novados raisa mazu interesi. Nonācu pie atziņas, ka cilvēki ir pateicīgi par katru infrastruktūras projektu, kas uzlabo viņu dzīves apstākļus. Tāpēc arī Rundāles novads atbalstīja savu priekšsēdētāju, saskatot saimnieku savā teritorijā.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»