Ievērot piesardzību, neuzķerties uz blēžiem

2021. gada 3. augusts 00:00

Jūnijā un jūlijā Bauskā un apkaimē piecām personām izkrāpta nauda

Laikraksts «Bauskas Dzīve» jau rakstīja par 19. jūlijā kādai Gailīšu pagasta iedzīvotājai no konta izmānītiem 5200 eiro. Tomēr šādi gadījumi mūspusē – Gailīšu pagastā, Rundāles pagastā, Bauskā, tostarp pat kādā darbavietā pilsētā – jūnijā un jūlijā jau bijuši pieci, informē Aigars Kalniņš, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Kriminālnodaļas priekšnieks.

«Latvijas bankas» vai «bankas drošības darbinieki»
«Bauskas Dzīve» tikās ar speciālistiem Bauskas policijas iecirknī, lai uzzinātu ko vairāk par šiem gadījumiem, tādējādi palīdzot vietējiem iedzīvotājiem nekļūt par noziedznieku upuriem. No vairāku personu kontiem izkrāpti 2500 eiro, 4700 eiro, 3000 eiro un 500 eiro. Lielākoties cietuši vecākā gadagājuma cilvēki.

«Visi zvanītāji bija krievvalodīgi vīrieši, kas priekšā stādījušies kā Latvijas bankas darbinieki, pēc tam minot «SEB banku» vai «Swedbank», citkārt sevi dēvējuši par bankas drošības darbiniekiem. Lai uzmanība atslābtu, sākumā citreiz sacījuši, ka «nekādas paroles, kodus neprasīsim». Bija shēma, kad noskaidroja, kāds dators, sacīja, ka pārbaudīšot antivīrusu, likuši lejuplādēt kādu programmu. Tad sacījuši: «Pieveriet datora ekrānu, bet palieciet pie tā! Tagad tīrām to.» Nemanāmi «darba» gaitā paprasītas arī paroles un kodi,» krāpnieku darbošanās shēmu atklāj Kriminālnodaļas priekšnieks Aigars Kalniņš.

Noziedznieki uzsvēruši, ka «kontā rezervētas naudas summas, notiek aizdomīgas darbības», «esam reģistrējuši riska informāciju», «kā bankas darbinieki» gribot palīdzēt. Kādā reizē «palīdzība» izpaudusies pat e-pasta un «Smart-Id» kodu nomaiņā, par ko bankas klientam nākuši paziņojumi.

Bijis pat gadījums, kad vienlaikus vairāki krāpnieki uzreiz darbojušies «ķēdē», vienlaikus sazinoties ar vairākiem cilvēkiem un naudu pārskaitot uz kādu no viņu kontiem Latvijā, savukārt pēc tam uz saviem. Viens vīrietis no citas Latvijas pilsētas paspēja iesaldēt naudu savā kontā, tādējādi vienā gadījumā kāda mūspuses sieviete, kuru šādi apzaga jūnijā, naudu jau ir atguvusi.

Nauda «ceļo» uz kontiem Lietuvā
Šādā veidā nelikumīgi iegūtie līdzekļi pēc tam lielākoties tikuši pārskaitīti uz Lietuvā reģistrētiem kontiem, izmantojot «Paysera» un «Revolut» sistēmas. Tādējādi policija izmanto starptautisko sadarbību un sadarbojas arī ar bankām, kas allaž esot pretimnākošas, jo nav taču ieinteresētas savu klientu apkrāpšanā.

Banku darbinieki arīdzan uzsvēruši, ka viņi, ja zvana, paši zina, kam zvana, un nekādā ziņā neprasīs nosaukt «Smart-Id» kodus. Lielākoties arī bankas sūtot e-pastus, norādot telefonus, kur pašam klientam sazināties.

Riskantās piecas minūtes un «atslēga»
Jānis Krops, «Swedbank» sabiedrisko attiecību vadītājs, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» analizēja situāciju: «Krāpnieki nav amatieri, viņi ir psiholoģiski gudri, viņiem ir savs scenārijs, pēc kura profesionāli darbojas, pat veselās brigādēs, tādēļ tās ir ļoti nopietnas lietas, par ko jārunā un jārunā vēl. Lielākoties pietiek ar piecām minūtēm, lai ar paša klienta krāpniekam iedotu «atslēgu – «Smart-Id» vai kodu kalkulatora kodu, lietotāja datiem – zaudētu naudu. Nekad nevajag apstiprināt darījumu, ko pats neesi veicis, turklāt noteikti jālasa «Smart-Id» paziņojumi pirms darījuma.»

«Pagājušajā nedēļā bankai dienā zvanīja 400 – 500 klientu, kas bija saskārušies ar krāpnieku aizdomīgiem zvaniem, par laimi, apkrāpto skaits nav tikpat liels,» teic J. Krops, «naudu atgūt ir ļoti grūti, ja klients pats ir kaut ko apstiprinājis ar «Smart-Id» vai bankas kodu kalkulatoru, tādējādi piekrītot darījumam. Tad darbs ir Valsts policijai, jāraksta iesniegums.»

«Swedbank» cenšoties izglītot auditoriju gan sociālajos tīklos, gan internetbankā, bet nereti klienti pierodot pie brīdinājuma teksta un to vairs nelasot. Klientiem esot sūtītas arī brīdinājuma īsziņas.

Turklāt uzmanīgiem jābūt ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet arī, piemēram, jauniešiem, jo krāpnieki nereti izliekot «reklāmu» sociālajos tīklos, apmeklējot norādīto lapu un kaut ko mēģinot iegādāties, var iekļūt šādu zagļu nagos. Citreiz jauniešiem tiekot zvanīts, jautājot, vai grib nopelnīt naudu, aicinot atvērt kontus, kuros tikšot pārskaitīta nauda, par ko saņemšot procentus, tādējādi iesaistot iespējamā naudas atmazgāšanā un līdzīgās krāpnieciskās darbībās. Nauda tiekot pārskaitīta uz ārzemēm, pēc tam pārtopot kriptovalūtā.
J. Krops uzsver, ka banka neprasa personas datus, bankai nevajag klienta lietotājvārdu. Turklāt saziņā vispirms tiek izmantota valsts valoda, tikai pēc tam, ja klients to neprot, bankas darbinieki runā citā valodā. Ja arī kādas darbības klientam jāveic, tad viņš tiek aicināts pats ieiet savā internetbankā. Bankas darbiniekam pieeja klienta internetbankai nav vajadzīga, jo viņš visu redz bankas sistēmās. Banka var atsūtīt paziņojumu internetbankā, tāpēc ļoti uzmanīgiem jābūt ar e-pastiem – ja arī banka būs sūtījusi e-pastu vai īsziņu, tajā nebūs saites, uz ko jānospiež, var būt aicinājums izmantot savu internetbanku bez saites. Noteikti nevajadzētu uzķerties uz krāpnieciskiem e-pastiem un nedrīkst spiest saites, tādējādi nokļūstot krāpnieciskās lapās.

Krāpnieciskie zvanītāji radot priekšstatu, ka viņi visu zina par klientu, bet patiesībā tā nemaz neesot, lielākoties cilvēki paši visu ir pateikuši vai krāpnieks, tiekot internetbankā, ir ieraudzījis darījumus.

Trīs zvani vienā dienā
Baušķeniece skolotāja Aija Vanaga-Puriņa par šādiem gadījumiem, zvaniem dalījās «Facebook» profilā, norādot arī konkrētus telefona numurus, no kuriem zvanīts. «Daudzreiz zvanīja – tagad jūlijā pat vienā dienā trīs reizes, bija zvani arī ziemā, rudenī. Pēdējoreiz mani krieviski vārdā uzrunāja vīrietis, «bankas darbinieks». Par kādu datu aizsardzību vispār var būt runa, ja ir šādi zvani un citreiz «dzimšanas dienās sveicēji»?!

Saruna bija uzbrūkoša, vīrietis runāja ātri, jo «ātri jārīkojas, lai pasargātu naudu», jo manā bankas «kontā veikti nelegāli darījumi». Vēl bija arī zvans ar citādāku «stāstu» – es esot kaut ko vinnējusi, man ir atvērts jauns konts, kurā tikšot pārskaitīta nauda un man nākšot procenti»... Bija arī variants «apvienot kontus»,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» stāsta A. Vanaga-Puriņa.

Parasti garās sarunās ar šādiem «palīgiem» baušķeniece neielaižoties un viņu tālruņa numuru, šoreiz tas bijis Latvijas numurs, ieliekot telefona melnajā sarak-stā, tādējādi turpmāk liedzot iespēju no šī numura viņu sazvanīt. «Vecākiem saku, lai neatbild, ja zvana no sveša numura. Rosinu to sacīt arī draudzenēm, kaimiņiem. Ne visi vecie cilvēki lieto sociālos tīklus, ja nav, kas paskaidro, viņi ir neziņā, tā jau ša-jā laikā ir nobijušies. Manuprāt, būtu vajadzīgas «skrejlapas», kaut kas līdzīgs reklāmas bukletiem, brīdinājumi, ko varētu izplatīt veikalos, īpaši laukos, vai pielikt pie sludinājumu dēļa, jo ne visi tiek arī pie avīzes. Šādus materiālus varētu veidot Valsts policija vai bankas. Arī televīzijā diemžēl nav šādu «reklāmu», tāpēc arī ir ļaudis, kas uzķeras. Profilakse ir labāka par nelāgām sekām, kad cilvēks zaudē sūri, grūti ietaupīto naudu.»

Rīcība apkrāpšanas gadījumā
Ko darīt, ja tomēr nelaime notikusi un cilvēks saprot, ka ir apkrāpts? Nekavējoties vispirms būtu jāsazinās ar banku, lai bloķētu kontu, pēc tam pēc iespējas ātrāk jāvēršas policijā, iesaka Kriminālnodaļas priekšnieks.

Ja cilvēkam ir sarežģīti rakstīt iesniegumu Valsts policijai portālā latvija.lv, var izsaukt likumsargu uz mājām un uzrakstīt iesniegumu par notikušo, var arī pats doties uz iecirkni. «Policija strādā visu diennakti un ir pieejama,» ātru cietušā reaģēšanu uz notikušo noziegumu uzsver A. Kalniņš.

Vai ir jēga par šiem gadījumiem informēt sociālajos tīklos? Pēdējā laikā «Facebook» vairāki baušķenieki dalījušies ar šādiem ierakstiem un minējuši konkrētus telefona numurus, no kuriem zvanīts. «Numuram, visdrīzāk, vairs nav nozīmes, jo tie tiek mainīti, bet atgādināt un vērst uzmanību uz krāpnieku darbības shēmu varētu būt noderīgi,» uzskata likumsargs.

«Ja jums «Latvijas bankas» darbinieki zvana un pat neprot runāt latviski, neuzķerieties!» Bauskas novada iedzīvotājus brīdina A. Kalniņš. Vienā gadījumā, kad potenciālais upuris lūdzis runāt valsts valodā, «palīgs» pats beidzis sarunu.

DER ZINĀT

Drošības padomi:
● Neizpaust savus personas datus, bankas kartes datus, lietotājvārdu un «Smart-Id» kodus svešiem, glabāt šīs ziņas drošā vietā.
● Nevērt vaļā saites e-pastos vai īsziņās!
● Lai cik biedējošas lietas neteiktu zvanītājs, labāk ieiet savā internetbankā pašam un pārliecināties par notiekošo vai piezvanīt bankai, vai, jo īpaši senioriem, sazināties ar tuvinieku un lūgt padomu.
● Noteikti lasīt visus «Smart-ID» paziņojumus pirms kodu spiešanas. «Smart-ID» neapstiprināt nevienu darījumu, ko pats neesi veicis.
● Ja tomēr «atslēga» atdota un esat apkrāpts, tad tuvākajās minūtēs zvanīt uz bankas tālruni («Swedbank» tas ir 67444444), lai pēc sarunas ar bankas darbinieku bloķētu apdraudēto vienību, piemēram, kontu vai karti.

Avots: Jāņa Kropa, «Swedbank» sabiedrisko attiecību vadītāja, sniegta informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ievērot piesardzību, neuzķerties uz blēžiem

Kategorijas