BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Jūnijā un jūlijā piecām personām Bauskas novadā izkrāpta nauda

Sandra Giptere-Ivanova
Vietējās ziņas

2021. gada 30. jūlijs 10:46

1183
Jūnijā un jūlijā piecām personām Bauskas novadā izkrāpta nauda

«Bauskas Dzīve» jau rakstīja par 19. jūlijā kādai Gailīšu pagasta iedzīvotājai no konta izmānītiem 5200 eiro. Tomēr šādi gadījumi mūspusē – Gailīšu pagastā, Rundāles pagastā, Bauskā, tostarp pat kādā darbavietā pilsētā – jūnijā un jūlijā jau bijuši pieci, informē Aigars Kalniņš, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Kriminālnodaļas priekšnieks.

«Latvijas bankas» vai «bankas drošības darbinieki»
«Bauskas Dzīve» tikās ar speciālistiem Bauskas policijas iecirknī, lai uzzinātu ko vairāk par šiem gadījumiem, tādējādi palīdzot vietējiem iedzīvotājiem nekļūt par noziedznieku upuriem. No vairāku personu kontiem izkrāpti 2500 eiro, 4700 eiro, 3000 eiro un 500 eiro. Lielākoties cietuši vecākā gadagājuma cilvēki.

«Visi zvanītāji bija krievvalodīgi vīrieši, kas priekšā stādījušies kā Latvijas bankas darbinieki, pēc tam minot «SEB banku» vai «Swedbank», citkārt sevi dēvējuši par bankas drošības darbiniekiem. Lai uzmanība atslābtu, sākumā citreiz sacījuši, ka «nekādas paroles, kodus neprasīsim». Bija shēma, kad noskaidroja, kāds dators, sacīja, ka pārbaudīšot antivīrusu, likuši lejuplādēt kādu programmu. Tad sacījuši: «Pieveriet datora ekrānu, bet palieciet pie tā! Tagad tīrām to.» Nemanāmi «darba» gaitā paprasītas arī paroles un kodi,» krāpnieku darbošanās shēmu atklāj Kriminālnodaļas priekšnieks Aigars Kalniņš.

Noziedznieki uzsvēruši, ka «kontā rezervētas naudas summas, notiek aizdomīgas darbības», «esam reģistrējuši riska informāciju», «kā bankas darbinieki» gribot palīdzēt. Kādā reizē «palīdzība» izpaudusies pat e-pasta un «Smart-id» kodu nomaiņā, par ko bankas klientam nākuši paziņojumi.

Bijis pat gadījums, kad vienlaikus vairāki krāpnieki uzreiz darbojušies «ķēdē», vienlaikus sazinoties ar vairākiem cilvēkiem un naudu pārskaitot uz kādu no viņu kontiem Latvijā, savukārt pēc tam uz saviem. Viens vīrietis no citas Latvijas pilsētas paspēja iesaldēt naudu savā kontā, tādējādi vienā gadījumā kāda mūspuses sieviete, kuru šādi apzaga jūnijā, naudu jau ir atguvusi.

Nauda «ceļo» uz kontiem Lietuvā
Šādā veidā nelikumīgi iegūtie līdzekļi pēc tam lielākoties tikuši pārskaitīti uz Lietuvā reģistrētiem kontiem, izmantojot «Paysera» un «Revolut» sistēmas. Tādējādi policija izmanto starptautisko sadarbību un sadarbojas arī ar bankām, kas allaž esot pretimnākošas, jo nav taču ieinteresētas savu klientu apkrāpšanā.

Banku darbinieki arīdzan uzsvēruši, ka viņi, ja zvana, paši zina, kam zvana, un nekādā ziņā neprasīs nosaukt «Smart-id» kodus. Lielākoties arī bankas sūtot e-pastus, norādot telefonus, kur pašam klientam sazināties.

Rīcība apkrāpšanas gadījumā
Ko darīt, ja tomēr nelaime notikusi un cilvēks saprot, ka ir apkrāpts? Nekavējoties vispirms būtu jāsazinās ar banku, lai bloķētu kontu, pēc tam pēc iespējas ātrāk jāvēršas policijā, iesaka Kriminālnodaļas priekšnieks.

Ja cilvēkam ir sarežģīti rakstīt iesniegumu Valsts policijai portālā latvija.lv, var izsaukt likumsargu uz mājām un uzrakstīt iesniegumu par notikušo, var arī pats doties uz iecirkni. «Policija strādā visu diennakti un ir pieejama,» ātru cietušā reaģēšanu uz notikušo noziegumu uzsver A. Kalniņš.

Vai ir jēga par šiem gadījumiem informēt sociālajos tīklos? Pēdējā laikā «Facebook» vairāki baušķenieki dalījušies ar šādiem ierakstiem un minējuši konkrētus telefona numurus, no kuriem zvanīts. «Numuram, visdrīzāk, vairs nav nozīmes, jo tie tiek mainīti, bet atgādināt un vērst uzmanību uz krāpnieku darbības shēmu varētu būt noderīgi,» uzskata likumsargs.

«Ja jums «Latvijas bankas» darbinieki zvana un pat neprot runāt latviski, neuzķerieties!» Bauskas novada iedzīvotājus brīdina A. Kalniņš. Vienā gadījumā, kad potenciālais upuris lūdzis runāt valsts valodā, «palīgs» pats beidzis sarunu.

Kategorijas

Kategorijas