BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jauns pārvadātājs, jauni piedāvājumi

Uldis Varnevičs

2021. gada 30. jūlijs 00:00

1332
Jauns pārvadātājs, jauni piedāvājumi

Turpmākos desmit gadus Bauskas novadā sabiedriskos pasažieru pārvadājumus nodrošinās akciju sabiedrība «Nordeka»

Jau parīt, 1. augustā, baušķenieki gan uz Rīgu, gan pa dažādiem Bauskas novada maršrutiem brauks ar akciju sabiedrības (a/s) «Nordeka» autobusiem. Tikmēr speciālisti mēģina izprast, vai jaunā lotu sistēma sabiedriskajā transportā būs efektīva vai arī radīs papildu problēmas un izmaksas.


«Autobusu pasažieriem būtiski nekas nemainīsies,» tā saka Bauskas autoostas vadītājs Jānis Kļaviņš. Cilvēki tāpat kāps autobusos autoostā un brauks turpat, kur iepriekš. Pasažieru pārvadātāja uzņēmuma  maiņai šoreiz būtisku ietekmi uz iedzīvotājiem atstāt nevajadzētu.

Jauni autobusi
Bauskas lotē a/s «Nordeka» piedāvātā līgumcena bija 27,19 miljoni eiro. Atšķirībā no vairākām citām lotēm, Bauskas lotes rezultātus nepārsūdzēja. Pārmaiņa iepirkumā šoreiz tāda, ka apvienoti kopā ir gan maršruti uz Rīgu, gan pa novada ceļiem. Bauskas lotē plānotais autobusu nobraukums gada laikā ir 3,4 miljoni kilometru un maršrutu skaits – 46. Jaunais līgums ar a/s «Nordeka» būs spēkā desmit gadus, un autobusu vidējam vecumam šajā laika periodā jābūt 3,6 gadiem, informē Zane Plone, valsts SIA «Autotransporta direkcija» sabiedrisko attiecību vadītāja.

Visi autobusi, kas sāks darbu 1. augustā, būs jauni. «Visi autobusi ir iegādāti, reģistrēti, atrādīti Autotransporta direkcijas komitejai. Desmit gadu laikā būs jāveic autobusu rotācija, to saskaņojot ar Autotransporta direkciju,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» stāsta a/s «Nordeka» pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Edvards Valdmanis.

Aicina zvanīt
Uzņēmums cer uz pasažieru izpratni pirmajā mēnesī, tai skaitā arī sapratni, ka pārvadātājs nodrošina tikai pakalpojumu, nevis autobusu maršrutu izmaiņas. Ar 1. augustu esot plānoti vairāki grozījumi  maršrutos, bet to tomēr nosaka valsts SIA «Autotransporta direkcija», nevis pakalpojuma sniedzējs.

«Varētu būt nedēļas periods, kamēr pielāgosimies gan mēs, gan pasažieri. Var būt neliela nesaprašanās reizēm, bet mēs vēlamies sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Ja kaut kas notiek ne tā, tad svarīgi, lai cilvēki zvana un runā. Cenšamies par visu informēt savā mājaslapā, arī autoostā. Ir diennakts informatīvais tālrunis, kur var zvanīt un kur tiks uzklausīti cilvēki, – 80000115,» skaidro uzņēmuma «Nordeka» valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopijevs.

Piedāvājumā būs arī abonements – mēnešbiļetes. Galvenā problēma – pašlaik vēl nav skaidrs, kas būs to izplatītājs. Iesāktas sarunas ar vairākiem uzņēmējiem. Tāpēc 1. augustā mēnešbiļetes vēl iegādāties nevarēs, bet ar laiku tās būs pieejamas.

Šoferi būs vietējie
Uzņēmuma pārstāvji tomēr vērtē, ka problēmām nevajadzētu būt, jo maršrutos brauks vietējie Bauskas apkaimes autobusu vadītāji ar pieredzi. «Pieļauju, ka šoferi pārsvarā nemainīsies, – viņi jau zina maršrutus, visi laikus nokļūst mērķī katru rītu un vakaru. Ir paredzēta šoferu apmācība, kvalifikācijas celšana. Autobusa vadītājs tomēr ir praktiski galvenais uzņēmuma pārstāvis un seja,» saka S. Konopijevs.

Tomēr «Nordeka» turpina meklēt vietējos šoferus no Bauskas novada. «Nav tā, ka firma, kas bāzēta Rīgā, nemeklētu strādājošos. Tie ir maldi, ka nāksim ar saviem darbiniekiem. Sabiedriskā transporta nozare pašlaik izdzīvo ievērojamu autobusu vadītāju trūkumu – viņu gluži vienkārši nav. «Karogi» nomainīsies, bet darbs jau nepazudīs,» teic E. Valdmanis. Pašlaik atsaucība neesot tāda, kā cerēta, bet pieredze rāda, ka vairāk piesakās nākamajos darbības mēnešos, jo virkne strādājošo izvēlas pēc darba attiecību pārtraukšanas kādu brīdi atpūsties.

Uzņēmumam ir izveidota bāzes vieta Bauskas novada Rundāles pagasta Saulainē. «Bāze ir autonoma. Ir elektroautobusu uzlādes vieta, dispečeru telpa, šoferu atpūtas telpa, mazgātava un remonta mezgls,» pastāsta E. Valdmanis.

Bezizmešu autobusi
Elektriskie autobusi – pasūtītāja nosacījums bija, ka apmēram desmit procentiem autobusu jābūt bezizmešu. Varianti bija tikai divi – ūdeņraža vai darbināmi ar elektrību. Ar pirmajiem lielas pieredzes nav, turklāt izmaksā dārgi, bet elektriskos mikroautobusus piedāvāja zināmi ražotāji, un tā arī notika izvēle. Bauskas lotē būs četri elektriskie mikroautobusi.

Ražotājs informēja, ka var veikt līdz 200 kilometriem bez uzlādes, bet reāli rēķina 150 kilometrus, ņemot vērā autoceļu un laika apstākļus. Pie jaunajiem transportlīdzekļiem būs jāpierod arī vadītājiem – prasa papildu uzmanību, bet ir arī ērtāki lietošanā. Maršruti saplānoti tā, lai ar vienu uzlādi varētu nobraukt vienu darbdienu. Potenciāli dienas laikā ir arī pauzes, kuru laikā papildus var busiņu uzlādēt. Ja paši lādē savā stacijā, iznāk lētāk nekā ar degvielu, bet pašu transportlīdzekļu cenu starpība ir pārāk liela, dārgāki ir elektriskie mikroautobusi. Turklāt pēdējiem dienā nobraucamā distance ir mazāka nekā ar degvielu darbināmiem. «Desmit gadu pieredze ļaus saprast, kā šādi autobusi atpelnās un cik tie ir labi ekspluatācijā,» pauž E. Valdmanis. Bauskas reģions esot piemērots tieši elektrisko autobusu izmantošanai.


Aprīkojums

«Nordekas» autobusos būs jauni un ne tik jauni piedāvājumi. Pēdējie varētu būt jau ierasti, bet šoreiz vienkārši plašāk izmantojami.
Visos autobusos būs bezskaidras naudas norēķini kā papildu samaksas iespēja skaidrās naudas norēķiniem. Visos autobusos būs interneta pieeja. Tomēr a/s «Nordeka» pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Edvards Valdmanis aicina būt saprotošiem – interneta pieslēgumu nodrošina mobilais operators, nevis kabeļa pieslēgums, un signāla pārklājums var būt dažāds. «Ir vietas, kur pārklājuma meža zonā nav, bet, izbraucot no meža kaut ar autobusa «degunu», signāls parādās. Problēmas ir pat pilsētās,» skaidro speciālists, aicinot neuztraukties, ja uzreiz arī bezskaidrās naudas kases automātu nevar izmantot.Apmēram 70 procenti autobusu aprīkoti ar ratiņkrēsla pacelšanas mehānismu un vietu ratiņkrēslam. Iespējams, noteiktās situācijās «Otokar» firmas lauku maršrutu autobusos pacēlājus varēs izmantot māmiņas ar bērnu ratiņiem. Gandrīz 40 procenti autobusu ir aprīkoti ar velosipēdu turētāju.

Visu autobusu salonos būs novērošanas kameras. Būs audio un vizuālie paziņojumi par pieturvietām – cilvēki varēs labāk pamanīt, kad jāizkāpj.

Lielākā daļa no šiem jaunumiem atbilst konkursa nosacījumiem visās lotēs.


KOMENTĀRS
Sajūsmā nav neviens


Bijušais Bauskas pasažieru pārvadāšanas uzņēmuma SIA «Aips» vadītājs Uldis Kolužs vērtē, ka pasažieriem, vismaz tuvākajā laikā, nekas nemainīsies, bet autobusu pārvadājumu nozarē gan gaidāmas lielākas un mazākas problēmas.

«Par to, kā konkurss beidzās, diez vai kāds ir sajūsmā. Arī uzvarētāji ir spiesti nopirkt visjaunāko transportu par zemu pakalpojuma cenu. Konkurss bija nevis par labāko piedāvājumu, bet par zemāko cenu ar visaugstāko kvalitāti. Viņi nosolīja zemu cenu, un ar to būs jāizdzīvo. Pieļauju, ka pēc gada atsevišķas kompānijas vienkārši nespēs to pavilkt,» pauž U. Kolužs.

Kvalitāte, kuru pieprasīja konkursā valsts SIA «Autotransporta direkcija», pēc U. Koluža domām, ir nejēdzīga. Galvenokārt jautājumā par autobusu vecumu. «Astoņdesmi pieci procenti no esošās tehnikas neatbilda jaunā konkursa noteikumiem. Pat vieglajai mašīnai desmit gadu vecums nenozīmē, ka slikti brauc, bet te autobuss, kas vecāks par desmit gadiem, vispār neatbilst noteikumiem!» analizē eksperts.

Galvenā problēma, kas rāda ļoti nepatīkamu tendenci, – samazinājies pasažieru pārvadātāju skaits Latvijā pēc konkursa. «Ja nevinnē konkursā – bankrots. Nevienu neinteresē, kā tu tālāk tiksi galā. Nav nekādu kompensāciju. No 24 pārvadātājiem, kā izskatās, paliks septiņi,» stāsta U. Kolužs. Viņš jau pirms konkursa norādījis, ka tas šādi beigsies. «Nozares pārstāvjiem tā arī teicu: «Padomājiet, cik no jums vairs nestrādās!» Visas labākās kompānijas ir ārā – «CATA», Ventspils, Jēkabpils autobusu parks. Pēdējais bija viens no modernākajiem – viņi pārgāja pat uz gāzes uzpildes autobusiem. Visi ir izmesti ārā. Konkursā viņi gāja ar reālu cenu, bet ar reālu cenu uzvarēt nevarēja. Pašvaldības uzņēmumi to krupi, visdrīzāk, norīs. Pašvaldības zaudējumus segs uz iedzīvotāju maksāto nodokļu rēķina kā vienmēr. Bet privātais automātiski kļūst par parādnieku valstij, šoferiem, bankām – ar lielu tehnikas apjomu, kurš Latvijā vairs nevienam nav vajadzīgs,» pauž U. Kolužs.

Viņš vērtē, ka ar laiku ir gaidāmas prasības pēc cenas izmaiņām. «Būs neparedzēti gadījumi, vēl kādi knifi. Un tad tie, kas izslēgti no konkursa, nevarēs jau vairs nedz protestēt, nedz iesaistīties, jo šo pārvadātāju gluži vienkārši vairs nebūs,» tā teic bijušais «Aips» vadītājs.

Šāda konkursa rezultātā pārvadātājiem bija jāizmaksā kompensācijas, uzskata U. Kolužs. «Eiropā likumdošana aizstāv uzņēmumus, kas ilgstoši strādājuši kādā nozarē. Paredz, ka jādod iespēja turpināt vai jāizmaksā kompensācijas. Tikai mūsu politika tā veidota, ka tu paliec viens ar šādām problēmām. Maltā uztaisīja konkursu vienam operatoram, un valsts izmaksāja visiem pārējiem kompensācijas – 70 miljonus eiro. Mūsu sistēmā ar 40 miljoniem būtu pieticis. Tas būtu vienkāršākais veids. Un valsts varēja kaut uztaisīt savu monopolu – lai nav jālamā pārvadātāji, ka viņi krāpjas, ņem un uztaisa savu sistēmu,» pauž baušķenieks.

Viņš uzskata, ka gaidāmas tiesvedības, kompensācijas prasības un pat prasība Autotransporta direkcijas valdei atbildēt, tāpat kā par zaudējumiem atbildējusi «Latvijas Dzelzceļa» valde. «Gan kompānijām, gan valstij būs zaudējumi, un būs tiesvedības. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja pārsūdzībām jau piecas reizes ir mainīti iepirkumu noteikumi. Konkurss ir tāds, ka jebkurš var tiesāties. Uzskatu, ka valdei būs jāatbild arī finansiāli par šo rezultātu. Ja tu ievieto neloģiskas prasības konkursā, tad tas būs tikai likumsakarīgi,» secina U. Kolužs.

Arī pasažieru pārvadātāju uzņēmumu konkurence būs gandrīz beigusies – jauns pārvadātājs pēc desmit gadiem varēs ienākt tikai tāds, kas varēs aiziet uz banku un pārliecināt, ka viņam var iedot finansējumu, lai paņemtu līzingā vismaz 30 autobusus vai pat vairāk. U. Kolužs vērtē, ka vietējiem tas būs gandrīz nereāli, ja nu vienīgi ienāks ārzemju uzņēmumi.