Bauskas senioru deju kopa «Vēlreiz» atzīmē desmit gadu jubileju
Bauskas pilskalna estrādē pulcējās senioru deju kolektīvi no vairākām Latvijas vietām – bija gan tikai dāmu grupas, gan kolektīvi ar vienu vai vairākiem kungiem, gan arī tādi, kur visi dancotāji bija pa pāriem. Visus pulcēja ikgadējais senioru deju festivāls «Annas danči».
Pasākumā, kurš šogad notika 24. jūlijā Bauskas pilskalna estrādē, galvenais uzsvars bija uz mājinieku senioru deju kolektīva «Vēlreiz» desmit gadu jubileju. Pirmā kopā sanākšana pirms desmit gadiem gan esot bijusi janvārī, bet «Covid-19» ierobežojumu dēļ to svinēt sanāk vasarā.
Mājiniekus sveikt bija ieradušās 12 deju kopas, tai skaitā Rundāles pagasta «Magnolijas», Iecavas pilsētas «Kamenes» un arī mums salīdzinoši tuvie «Virši zied» no Sesavas, kā arī daudzi citi kolektīvi no dažādām Latvijas malām.
«Sveikas, gudrās, jo dumjš cilvēks jau nedejo!» mājinieces sveica «Magnolijas», kuras atzīmēja, ka jau nosvinējušas 15 gadus un nebūt nedomājot apstāties. «Novēlam būt kopā uz viena viļņa gan attiecībās, gan dejošanā. Draudzīgu smaidu, palīdzošu roku un prieku būt kopā!» novēlēja «Virši zied». Savukārt Iecavas «Kamenes» atcerējās, kā baušķenieces savulaik «ievilka» iecavnieces pasākumā un, mājup braucot, jau sākušas domāt par to, kā pašas dejos un visu rīkos, tā tapušas pašas «Kamenes».
Gaviļnieces saņēma ziedus un dāvanas. Bauskas kultūras centra direktors un domes deputāts Jānis Dūmiņš pasniedza godarak-stu kolektīvam un vadītājai Inesei Smilškalnei, kā arī 700 eiro čeku kolektīvam no domes un 100 eiro no Bauskas kultūras centra.
Festivāla runassieva šoreiz bija Laimdota Kolberga, kura ne tikai pieteica kolektīvus un dejas, bet arī ik pa brīdim pastāstīja kaut ko no deju kolektīva «Vēlreiz» piedzīvojumiem un vēstures. Viņa atgādināja, ka kolektīvs radies drīz pēc iepriekšējās novadu reformas un tagad jubileju svin pēc jaunās reformas apvienotajā novadā. Pirmā kopā sanākšana bijusi 2011. gada janvārī, bet pirmais koncerts jau martā.
Atcerējās arī kuriozus. Piemēram, kā festivālā Jūrmalā vienai no kolektīva vadītājām aši bijis jāaiziet, bet somiņu nolēmusi uzticēt kādai dalībniecei. Vadītāja izstāstījusi problēmu sastaptajai dāmai, kura prasījusi, kuram kolektīvam viņa pieder, lai zinātu, kam somiņu atdot. Atbilde bijusi: «Vēlreiz». Nu ja vēlreiz, tad vēlreiz. Dalībniece vaicājusi atkal no gala, līdz pēc kāda brīža nākusi izpratne, ka «Vēlreiz» ir kolektīva nosaukums.
Dejotāji uz skatuves koncertā pavadīja apmēram divas stundas, izpildot vairāk nekā divus desmitus kompozīciju. Šeit atkal centās sevi vairāk parādīt gaviļnieces, uzstājoties dažādos tērpos un kombinācijās, jau pašā deju sākumā izrādot visus tērpus, kuros dejojušas aizvadīto desmit gadu laikā.
Vislielākie svētki šajā dienā kolektīva vadītājai Inesei Smilškalnei, kas ir arī Iecavas «Kameņu» vadītāja. Viņa atceras, ka savulaik Bauskā uz deju kopas dibināšanu aicinājusi visus, bet ieradušies tikai divi kungi. Tāpēc beigās izlemts, ka šī būs tikai dāmu grupa.
Pēc tam nāca «Annas danči». «Tautas deju kolektīviem ir Dziesmu svētki, bet mums arī gribas dejot. Izveidojām savu festivālu, un iznāca, ka vienīgais brīvais datums bija Annas diena. Tā arī nosaukums radās un palika,» atceras I. Smilškalne.
Uz kolektīva mēģinājumiem un pasākumiem regulāri nāk 22 dāmas. «Tā ir kopēja satikšanās, ne tikai dejošana,» tā saka I. Smilškalne. Viņa atzīst, ka visaktīvākā ir vasara, kad ir īsts festivālu laiks un iznāk dejot vairākās vietās Latvijā. Gada laikā dejotājas piedalās apmēram septiņos festivālos.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»