Iepazīsimies ar dārzbēgļiem!

2021. gada 27. jūlijs 00:00

Vai zinājāt, ka saulainās zeltslotiņas Latvijas ceļmalās nav nemaz tik vēlamas? To sēklas ceļo lielos attālumos ar vēju, «izbēgušas» no dārziem, tās sekmīgi iekaro apkārtni apdzīvoto vietu tuvumā. Arī tik krāšņās lupīnas ir invazīva suga, kuras izplatība pēdējos gados Latvijā strauji pieaug. Dabas aizsardzības pārvalde izveidojusi izglītojošu materiālu «Invazīvo sugu pārvaldnieks», lai informētu par populārākajām invazīvajām augu sugām.

Kas ir invazīvie kultūraugi?
Invazīvās augu sugas ir dārzbēgļi (savvaļā pārgājuši kultūraugi – krāšņumaugi, lauksaimniecības kultūras), adventīvas (nejauši ieviestas) un neskaidras izcelsmes sugas, vēstīts Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā. Tās var būt gan makroskopiskās aļģes, gan sūnas, gan vaskulārie augi.

Latvijā veikti vairāki invazīvo augu sugu skaita vērtējumi. Tie atšķiras pēc kritērijiem un vērtētāja viedokļa. Piemēram, Ministru kabineta noteikumu «Invazīvo augu sugu sarakstā» iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis («Heracleum Sosnowskyi»). Kritēriji sugu iekļaušanai šajā sarakstā ir šādi: suga samazina bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu cilvēka veselībai un pasliktina rekreācijas resursu kvalitāti.

No kurienes?
Par invazīvām augu sugām Latvijā uzskata aptuveni 35 – 50 sugas. Savvaļā sastopamu svešzemju augu sugu Latvijā ir daudz vairāk (apmēram 630 – 650), bet lielākajai daļai no tām nepiemīt invazīvu sugu pazīmes.

Lielākā daļa invazīvo sugu Latvijā pirmoreiz savvaļā konstatētas 20. gadsimta laikā, strauji sākušas izplatīties 20. gadsimta beigās. Izcelsmes areāli galvenokārt ir Ziemeļamerika un Tālie Austrumi, kur ir Latvijai līdzīgi klimatiskie apstākļi. Daļa sugu ieviesušās vai mērķtiecīgi ievestas no Dienvideiropas un Centrāleiropas, piemēram, sarkanais plūškoks («Sambucus racemosa»), Vidusāzijas un Kaukāza, piemēram, sīkziedu sprigane («Impatiens parviflora»), Sosnovska latvānis un citi.

Ik gadu kāda jauna
Latvijā ik gadu konstatē 1 – 2 jaunas svešzemju izcelsmes augu sugas. Tikai neliela daļa no tām ir potenciāli invazīvas, lielākoties to atradnes ir nestabilas, īslaicīgas. Lielākā daļa invazīvo augu sugu ieviesušās nejauši, izmantojot cilvēka veidotus transporta ceļus, vai pārgājušas savvaļā no dārziem. Būtiska loma izplatībā ir dabiskiem migrācijas koridoriem – ūdenstecēm, jūras krastam.

21. gadsimtā, mainoties kravu pārvadāšanas ceļiem un intensitātei, mazāk sugu ieceļo no Austrumeiropas un Vidusāzijas, vairāk – no Dienvideiropas un Rietumeiropas, galvenokārt ievedot dekoratīvus, potenciāli invazīvus krāšņumaugus un lauksaimniecības kultūras (sēklas, stādmateriālu), vienlaikus nejauši ievedot arī nezāles. Biežāk sastopamās invazīvās augu sugas ir Sosnovska latvānis, puķu sprigane.

Kā ierobežot?
Pret invazīvo sugu ieviešanos ir jutīgi dabiskie biotopi: jūras piekrastes kāpas, palienes. Ierobežošanā izmanto pļaušanu, ravēšanu, uzaršanu, izciršanu, sakneņu izrakšanu, nelabvēlīgu apstākļu (noēnojuma, mitruma apstākļu u. c.) radīšanu. Piemēram, lupīnu ziedēšanas laikā Latvijas Dabas fonds košos ziedus aicināja plūkt klēpjiem, rotāt māju, tā samazinot augu skaitu, kas nogatavina sēklas. Lai arī suga ir ļoti krāšņa, tā ir bīstama, jo pārņem lielas platības, turklāt izplatās arī dabiskajās pļavās un nomāc dabisko pļavu daudzveidīgos augus. Savukārt zeltslotiņu vajadzētu pļaut divas reizes gadā, pirms izveidojušās ziedkopas. Taču jāatzīst, ka Latvijā lielākajās platībās, lai arī nepietiekamā apmērā, tiek ierobežots tikai Sosnovska latvānis, pārējās sugas apkarotas reti un fragmentāri.

Svarīgi
Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemes īpašniekus un apsaimniekotājus piedalīties aptaujā par invazīvo augu sugām. Ņemot vērā, ka invazīvās augu sugas izplatās dažādās teritorijās, aptaujā aicināti piedalīties gan mežsaimnieki, gan lauksaimnieki, gan privātmāju vai lauku viensētu īpašnieki, tāpat arī mazdārziņu īpašnieki un cita lietojuma veida zemes īpašnieki un apsaimniekotāji.

Ikviens, kas aizpildīs anketu internetā, būs sniedzis savu ieguldījumu invazīvo sugu pārvaldības pilnveidē. Anketas aizpildīšana prasīs aptuveni 30 minūtes. Aptauja norisināsies līdz 2021. gada decembrim, rezultāti tiks publicēti 2022. gada pavasarī.
Saite uz aptauju: https://bit.ly/invazīvās-augu-sugas_aptauja

Dažas biežāk sastopamo invazīvo augu sugas

Austrumu dižpērkone
Daudzgadīgs, 40 – 150 cm liels augs. Stublājs stāvs, zaro ziedkopā, klāts ar matiņiem un tumšām kārpiņām. Ziedu krāsa tumši dzeltena. Zied jūnijā un jūlijā. Eiropā ievazāta 18. gs. beigās, visticamāk, ar transportu un zirgiem paredzēto sienu armijas vajadzībām.

Bumbuļu topinambūrs
Daudzgadīgs, liels (garums 1,2 – 2,5 m) lakstaugs. Stublājs stāvs, resns, spēcīgs, parasti zaro un skarbmatains. Lapas skarbmatainas, veselas, olveidīgas, mala lielzāģ-zobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs, kāts diezgan īss. Ziedi dzeltenā krāsā. Zied no augusta līdz oktobrim. Saknes ar bumbuļveidīgām piedevām, ko izmanto pārtikā. Apzināti ievests kā pārtikas augs un lopbarības augs.

Krokainā roze
Līdz 2 m augsts krūms ar stāviem, reizēm klājeniskiem stumbriem. Lapiņas krokainas, mala zobaina, plātnes virspuse spīdīga un kaila, apakšpuse – apmatota. Ziedi sārti violeti, sārteni, reizēm balti, smaržīgi. Zied no maija līdz vēlam rudenim. Auglis liels, dzeltenīgi oranžs, sarkani oranžs vai spilgti oranžs. Ievesta kā dekoratīva dārzu kultūra, kā arī augsnes erozijas novēršanai kāpās, gar ceļiem, dzelzceļiem.

Kanādas zeltgalvīte (zeltslotiņa)
Daudzgadīgs, 70 – 210 cm augsts, cerus veidojošs lakstaugs. Stublājs stāvs, lejas daļā gandrīz kails, ar trim izteiktām dzīslām. Saliktā ziedkopa skarveidīga, ar gariem un izliektiem apakšējiem zariem. Salikto ziedkopu veido
150 – 1300 vai vairāk kurvīšu. Zied no augusta līdz oktobrim. Līdzīga suga – milzu zeltgalvīte. Abas sugas Latvijā invazīvas. Abas sugas ievestas kā dekoratīva dārzu kultūra.

Puķu sprigane
Viengadīgs, 1 – 2 m, reizēm līdz 3 m augsts lakstaugs. Stublājs resns, sulīgs, sārtenas nokrāsas, dobs un mezglos manāmi resnāks. Ziedi garkātainos, skrajos ķekaros augšējo lapu žāklēs. Vainaglapas visbiežāk violetas, reizēm sārtas, baltas. Zied no jūnija līdz oktobrim. Auglis 1,5 – 3,5 cm iegarena pogaļa, kura pēc sēklu nogatavošanās plīst un izsviež sēklas. Eiropā ievesta kā krāšņumaugs. Bieži izplatās ap apdzīvotām vietām no pamestiem dārziem vai ar augsni.

Daudzlapu lupīna
Daudzgadīgs, 60 – 110 cm liels, cerus veidojošs augs ar resniem sakneņiem. Viens cers visbiežāk izdzen 4 – 8 stublājus. Ziedi lieli, dažādu nokrāsu zili, violeti, retāk balti vai tikko manāmi iedzelteni. Auglis – apmatota, sākumā zaļa, bet vēlāk melna pāksts. Zied no maija beigām līdz jūnija vidum. Apzināti ievesta kā dekoratīvs augs, vēlāk tika izmantota kā vērtīga lopbarības kultūra.

Pieclapu mežvīns
Vasarzaļa, līdz 20 m augstu kāpelējoša kokveida liāna. Vecākiem augiem miza pelēka, bet jaunāku dzinumu miza sarkanīga vai zaļgana. Lapas parasti kailas, virspusē nespodri zaļas, apakšpusē zilganas, rudenī koši sarkanas līdz karmīna sarkanas. Ziedkopas – lielas galotnes skaras, 8 – 12 cm platas. Zied jūnijā. Augļi zilganmelni ar vāju apsarmi, nogatavojas septembrī, oktobrī. Ievesta kā dekoratīva dārzu kultūra.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iepazīsimies ar dārzbēgļiem!

Kategorijas