Centrs vai biedrība?

2021. gada 27. jūlijs 00:00

776

Par dialoga veidošanu ar uzņēmējiem nopietns lēmums būs jāpieņem Bauskas novada pašvaldībai

Šogad katra diskusija par uzņēmējdarbību, vai tā būtu pašvaldības rīkota vai «Bauskas Dzīves» organizētā priekšvēlēšanu diskusijā skarta tēma, atdūrās pret problēmu – kā nākotnē vajadzētu organizēt dialogu un sadarbību starp pašvaldību un uzņēmējiem. Atbildes vēl nav.

Pieņemot 2021. gada budžetu, Bauskas novada domes deputāti norādīja – ja uzņēmējiem vajag savu cilvēku dialogam ar pašvaldību, tad lai algojot personu, kas to darīs. Pagājis ir tikai pusgads, un var just, ka noskaņojums ir mainījies uz pretējo.

Pašvaldības konkurē
Viens no galvenajiem iemesliem ir diskusijās dzirdētais un paustais. Mūspusē deputāti līdz tam neaizrunājās, bet Tukuma novadā partijas «Jaunā Vienotība» saraksta pārstāvji atklāti norādīja – novadi pašlaik konkurē par uzņēmējiem. Var pazaudēt pat lielus uzņēmumus, kur nu vēl mazos, ja pašvaldība nespēs sadarboties.

Mūspusē sarunās uzsvēra dialoga trūkumu un nepieciešamību «iekustināt» Bauskas industriālo parku. Līdz brīdim, kad diskusijā par Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izveidi iesaistījās SIA «Vizulo» pārstāvji Jānis un Linda Zeltiņi, kas atklāti un skaidri norādīja – viņiem ir piedāvājumi no citiem novadiem pārcelt ražošanu un ar pietiekami vilinošiem nosacījumiem. Un skaidri pateica, – ja piedāvājumi būs izdevīgāki, viņi tos var izmantot.

Izrādās, ka aktuāls ir jautājums ne tikai par dialoga veidošanu ar uzņēmējiem, bet arī sadarbības spēja, projektu piedāvājums un dažāda veida citas aktivitātes uzņēmējdarbības jomā – kaut vai lai būtu skaidrība, kāda ir konkurence. Bumba šajā jautājumā pašlaik ir apvienotā Bauskas novada pašvaldības pusē. Būs jālemj, kas būs un kā veidos saskarsmi ar uzņēmējiem un pašvaldības politiku attiecīgajā jomā. Tikmēr «Bauskas Dzīve» piedāvā divus viedokļus par to, kā šādu sistēmu veidot.

Nav uzticības
Iecavnieks Uldis Maniks, uzņēmējs un savulaik Bauskas biznesa inkubatora vadītājs, ir pārliecināts, ka sadarbība jāveido ar biedrības starpniecību, nevis pašvaldības iestādi vai nodaļu.

«Man nav uzticības uzņēmējdarbības centriem. Neesmu Latvijā tādu redzējis, kas strādātu ar attīstību. Tas ir vecmodīgs modelis, tāda viensētnieka domāšana. Ja no nulles kaut ko izveido, ir naiva cerība, ka tas pēkšņi strādās. Tas nerisina galveno problēmu, ka savstarpējā kooperācija un pašpalīdzība ir iebuksējusi gan starp uzņēmējiem, gan arī kontaktos ar pašvaldību,» tā U. Maniks.
Viņš vērtē, ka lielajiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem jau ir spēcīgas pārstāvniecības. Jā, tur varētu būt labāk, bet kooperācija jau notiek. «Jādod stimuls izveidoties biedrībai, kas būtu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Biedrība varēs organizēt zināšanu pārnesi – apmācības kā inkubatorā. Tie būtu publiski pasākumi reizi divos mēnešos, pieredzes apmaiņas ar tādu pašu regularitāti, divreiz gadā jābūt sadarbības pasākumam ar kādu citu uzņēmējdarbības biedrību Latvijā,» vērtē U. Maniks. Viņš biedrības funkcijas saskata padomos iesācējiem.

Trūkst aktivitātes
Potenciālais finansējums – 20 tūkstoši eiro dažādām aktivitātēm. «Biedrība iedzīvinās sadarbību, piesaistīs papildu finansējumu un īstenos savus projektus. Ja biedrībā būs trīs vai četri pozitīvi no-skaņoti cilvēki, viņi būs labāki par jebkuru attīstības speciālistu no pašvaldības,» uzskata uzņēmējs.

Pašreizējo biedrību darbību viņš vērtē diezgan skeptiski – Iecavā biedrības nav, Bauskā biedrībā ir salīdzinoši šaura grupa, savukārt Vecumnieku novada uzņēmējdarbības biedrība sāka aktīvi, bet viss pamazām apsīkst. «Saprotu jau, kur nelaime – banāli slēpjas naudā. Vajadzīgs koordinators, kurš nestrādā par velti. Ja būtu kaut neliels atalgojums, kas ļautu šo nodarbi apvienot ar pamatdarbu, tad tā būtu motivācija strādāt biedrības labā,» uzsver U. Maniks.

Viņš norāda, ka pasaulē šādas sistēmas jau strādā. Piemēram, pat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijas nodod biedrībām. Biedrībām ir salīdzinoši mazāka speciālistu mainība. «Uzņēmējdarbības centros darbinieki bieži mainās, nespēj gūt pieredzi, un klāt jau nākamais. Otra problēma – tiem, kas ilgi pašvaldību amatos, iestājas rutīna,» stāsta iecavnieks.

Viņš vērtē, ka pašvaldībā varētu būt viens projektu vadītājs, kas tiekas ar lielajiem uzņēmējiem un veido kopējo dialogu, bet pilnvērtīgu centru izveidot nevajag.

Lielākais atbalsts – Rundālē
Pilsrundāliete Santa Švāģere ir vienīgā no visu apvienotā Bauskas novada bijušo pašvaldību pārstāvēm, kas tieši pildīja uzņēmējdarbības speciālistes pienākumus, viņas darba vieta – Rundālē, ir uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja. Centra telpas atrodas Viesturu pagasta Bērstelē.

Rundāles novadam bija lielākais pašvaldības atbalsts jaunajiem uzņēmējiem starp mūsu novadiem. Par projektu, kura īstenošanai atvēlēts viens gads, varēja saņemt līdz trīs tūkstošiem eiro, divu gadu projektam – piecus tūkstošus, trīs gadu – sešus tūkstošus eiro. «Pašlaik ir piešķirti seši līdzfinansējumi un viens ir līguma slēgšanas procesā,» informē S. Švāģere.

Konkursa nebija – vienkārši jārada jauna darba vieta un jāpiedāvā jauns produkts vai pakalpojums. Pieteikumu skatīja komisija. Ir projektu uzraudzības plāni, lai saprastu, ka viss notiek tā, kā paredzēts.

Dažādi pienākumi
Vēl viens pienākums Santai ir – pieaugušo izglītības koordinatore. Šis projekts ilgst jau ceturto gadu, un S. Švāģere atzīst, ka tas ir labs – personai, kas vēlas izglītoties, jāfinansē desmit procenti no izglītības maksas, un pārējo nosedz līdzfinansējums. Īstenots reemigrācijas projekts, veidojot kontaktus un datubāzi ar novadniekiem ārzemēs. «Bija domāta vizīte pie diasporas, bet «Covid-19» visu iztraucēja,» teic S. Švāģere.

Uzņēmējdarbības centrā sniedz konsultatīvo atbalstu uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Izveidota datu bāze, lai saprastu, kādi piedāvājumi uzņēmējus interesē. Notiek līdzdalība dažādos tūrisma projektos, arī pārrobežu – tas pats «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē», sadarbība ar Bauskas tūrisma un informācijas centru un Zemgales tūrisma asociāciju. Iesaistījusies Zemgales plānošanas reģiona projektā «E-COOL», kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības prasmes jauniešiem. Šeit pēta arī labo ārzemju pieredzi. Ikgadējs pasākums ir «Uzņēmēju forums», kuram katru gadu cenšas piemeklēt kaut ko jaunu.

Kā mazs industriālais parks
Aktīvākie projekti ir saistīti ar infrastruktūras uzlabošanu uzņēmējdarbības attīstībai, kur pie Rundāles pils veidojas sava veida mini industriālais parks – projekta «Rundāles avoti» īstenošanai paredzēts finansējums vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. «Sasaucām uzņēmējus, lai saprastu, ko katrs saredz ēkās pie Rundāles pils. Izveidojās laba uzņēmēju komanda. Strādājām ar projektu, tas jau ir gatavs, un atliek sākt būvniecību. Jau izsludināts iepirkums,» stāsta S. Švāģere.
Viņa norāda, ka ēkās plānota ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, viesu nams, paredzēta izstāžu zāle, pie upes domā izveidot laivu piestātni. Ir ideja izveidot tūrisma informācijas centru, studiju, veikalu Latvijas ražojumiem. Galvenais – atvēlēt telpas sava novada uzņēmējiem.
Centra vadītāja rīko uzņēmēju pieredzes gūšanas braucienus uz citiem novadiem. Kontrolē tirdzniecības vietu organizēšanu novadā, turklāt šāda sistēma izveidota ar mērķi pēc iespējas ātrāk dot iespēju uzņēmējiem tirgoties.

Vajadzēs komandu
Savas domas par to, kā Bauskas novada pašvaldībai vajadzētu sadarboties ar uzņēmējiem, S. Švāģerei ir: «Jābūt komandai un konkrētam darba dalījumam, – ko kurš dara. Kopā pa visu novadu būs 3600 uzņēmumu, ar kuriem vajag veidot dialogu.» Jābūt spēcīgai sadarbībai ar novada projektu vadītājiem – Uzņēmējdarbības centram jāsadarbojas projektu jomā, bet pašiem projektus taisīt un vadīt gan nevajagot. Tikai kontrolēt īstenošanu.

Viņa norāda, ka jābūt centra telpām, bet speciālistiem vienmēr jābūt gataviem tikties ar uzņēmējiem arī pagastos un pilsētās, izmantojot pārvalžu telpas. Kā ierastos pasākumus vajadzētu rīkot «Uzņēmēju gada balvu» un dažādas skolēnu mācību uzņēmumu aktivitātes. Jāveido uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, iesaistot dažādu nozaru un teritoriju pārstāvjus.

«Ja vēlamies konkurēt ar citiem novadiem, tad ir ļoti svarīgi, lai notiek uzņēmējdarbības vides attīstība. Ar to ir jāstrādā. Citādi būs haoss. Ja uzņēmēji pie mums nejutīsies labi, viņi var domāt par citiem novadiem. Vajag, lai uzņēmējs jebkurā brīdī droši var nākt pēc padoma, un jābūt pretim speciālistam, kurš risina situācijas. Uzņēmējam jājūt, ka viņa labā strādā,» stāsta S. Švāģere. Kā pirmo problēmu viņa uzreiz norāda dzīvojamā fonda jautājumu, – ja nav, kur potenciālajiem strādniekiem dzīvot, nav arī jaunu uzņēmumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Centrs vai biedrība?

Kategorijas