Tīra gultni un atjauno nārsta vietas

2021. gada 23. jūlijs 00:00

Pētnieks: Globāli Lielupei tas neko nemainīs, bet projekta īstenošanas posmā kļūs labāk

Lielupē šovasar sākusies upes gultnes tīrīšana no sanesumiem un aizauguma, lai atjaunotu un uzlabotu vimbu un citu zivju sugu, kā arī upes nēģu nārsta apstākļus Mūsā un Lielupes augštecē un palielinātu to resursus.

Mūsa un Lielupe ir ūdeņu eitrofikācijas visvairāk skartās lielās upes Latvijā. Lielupe ir arī vimbu un citu saimnieciski vērtīgu zivju un upes nēģu dabiskā nārsta upe. Tās tecējums šajās teritorijās plūst pa dolomīta šķembām klātu gultni ar kāpēm un pārgāzēm, kas īpaši piemērotas vimbu un upes nēģu nārstam.

Ar lieljaudas tehniku
Kā «Bauskas Dzīvi» informē Bauskas novada pašvaldībā, upes attīrīšana notiek Mežotnes pagastā pretī apdzīvotai vietai «Ceplis», kas atrodas Bauskas dabas parka teritorijā, atbilstoši izstrādātam un apstiprinātam apsaimniekošanas plānam. Pielietojot jaudīgu kāpurķēžu buldozeru un ekskavatoru, nepieciešamības gadījumā – arī riteņtraktoru ar frontālo ungreifera tipa kausu, paredzēts attīrīt Lielupes gultni no ūdensaugiem, dūņām, sanesumiem un nosēdumiem vairākos atsevišķos posmos. Dziļākās vietās paredzēts iesaistīt lieljaudas kāpurķēžu ekskavatoru. Sanesumu, ūdensaugu sakņu un zaļo masu kopā ar daļu upes gultnes izstums, izkraus un izlīdzinās krastā.

Projekta īstenošanas gaitā tiek atjaunotas un uzlabotas dabīgās zivju nārsta vietas, kas ar katru gadu ievērojami pasliktinājušās eitrofikācijas izraisītās aizaugšanas dēļ, kopā ne mazāk kā četru hektāru platībā.

Slāpeklis un fosfors veicina aizaugšanu
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Kaspars Abersons «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka ir ļoti labi, ja upe tiek tīrīta, tomēr tas mazais posms ir kā «spļāviens jūrā». «Globāli Lielupei tas neko nemainīs, bet tur, kur projekts tiek īstenots, kļūs labāk. Upe aizaug slāpekļa un fosfora dēļ. Tie ir biogēni, kurus izmanto lauksaimnieki, pēc tam slāpeklis un fosfors nonāk upē. Biogēni veicina lauksaimniecības augšanu, tad kāpēc lai neveicinātu upes aizaugšanu?» skaidro institūta «BIOR» pētnieks.

Viņš pastāstīja, ka Latvijai straujas upes ir nozīmīgas, jo tādu ir maz. «Latvija ir līdzenumiem bagāta valsts. Katra straujāk tekoša upe mums ir ļoti svarīga, jo tajās nārsto vimbas un upes nēģi. Lokāla tīrīšana apstākļus nedaudz uzlabo, bet Lielupes kontekstā tas ir kā piliens jūrā. Ja tiks izmantoti biogēni, kas veicina aizaugšanu, tad pēc otrā iztīrīšanas gada upe atkal sāks aizaugt,» zina teikt K. Abersons.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības revidents mežotnieks Jānis Dzelzkalējs atklāja, ka upe pie Cepļa vienā vietā vispār nav tīrīta. «Pēdējā upes grunts rakšana notika 1960. gados, kad pludināja baļķus. Zivju nārsta vietu tīrīšana sākta no 2013. gada, un šis jau ir devītais projekts. Šo projektu veic SIA «Hidrobūve», kuri iepriekš veikuši Papes kanāla un Valgundes 1. vasaras poldera kanāla tīrīšanu. Ārpus projekta tiks iekārtota arī ugunsdzēsēju ūdens ņemšanas vieta,» teic J. Dzelzkalējs.

«Ceplis» atbalsta
Mūziķis Rodrigo Fomins, kurš Ceplī ir izveidojis mūzikas un mākslas centru «Ceplis», atbalstījis Lielupes tīrīšanu. «Pateicoties šai idejai, esam dibinājuši biedrību, kurā aicinām un uzturam ideju par upes tīrīšanu. Tas arī ticis uzklausīts,» teic R. Fomins. Viņš ir pārliecināts, ka tie cilvēki, kas nāks peldēties uz Lielupi Ceplī, zina, kāda tā ir. «Upes aizaugums noteikti cilvēkus nepasargā no neērtībām, tāpēc tā jātīra. Ja cilvēki domā, ka krasts būs akmeņains, ir iespējams paņemt līdzi peldčības. Lielupe ir liela vērtība, sākot no tā, ka upe skaisti izskatās, un beidzot ar to, ka tās krastos norisinājušies vēsturiski notikumi. Prieks, ka upe tiks sakopta. Aicinu uzturēt spēkā ideju par tās attīrīšanu un pievērst uzmanību, kādēļ upes aizaug,» saka R. Fomins.

Krasti izrakņāti un akmeņaini
Ieva Strazdiņa dzīvo Cepļa ciemā. Viņa ir pārliecināta, ka ideja par upes tīrīšanu ir ļoti laba. «Brīnišķīgi, ka upe tiek tīrīta. Man nav pretenziju, ka krastā izliks meldrus un dūņas, jo labāk to iztīrīt, nekā atstāt aizaugušu. Ceplī ir vairāki upes posmi, kur tā ir laivotājiem neizbraucama,» stāsta I. Strazdiņa.

Pretējās domās ir Ceplī dzīvojošais Jānis Lazdiņš: «Pozitīvi, ka upe tiek tīrīta. Problēma varētu veidoties, ja krastos atstāj no gultnes izvākto. Krasti tad ir akmeņaini. Domāju, ka upē no-vākto labāk aizvest prom. Krasti tiek rakti kā karjeros. Noteikti varēja atrast kādu citu risinājumu. Iedzīvotājiem solīja, ka iekoptajās peldvietās netiks izmesti meldri, akmeņi un dūņas. Ir labi, ka tīra pusi upes – vienā daļā var peldēties un laivot, bet otrā daļā makšķernieki var copēt.»

Eksperti – biedrība
Noslēguma fāzē upē ar traktortehniku veiks gultnes irdināšanu un veidošanu ar mērķi iegūt zivju nārstam labvēlīgus apstākļus, mijot gultnes horizontālo un vertikālo reljefu, izveidojot padziļinājumus, straumes, atstraumes, atsevišķas saliņas un meandrus. Upes tīrīšanas un nārsta vietu veidošanas darbu uzraudzībā kā eksperti piedalīsies Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības aktīvisti vides inženierzinātņu maģistra Valērija Gabrāna vadībā. Pēc traktortehnikas darbiem būs upes tīrīšanas talka, kuras laikā biedrības aktīvisti izglītos talciniekus upes tīrīšanā un zivju nārsta vietu veidošanā ar rokām, un dziedātājs Rodrigo Fomins sniegs bezmaksas koncertu.
Projekts tiks īstenots līdz 30. septembrim, finansējums no Zivju fonda sasniedz 13 467,10 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ir 5224,79 eiro.

Pašvaldības līdzfinansētā aktivitāte ir arī meldru pļaušana Mūsā un Mēmelē vairāk kā 5,5 ha platībā ar pašvaldībai piederošo amfībiju «Truxor».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tīra gultni un atjauno nārsta vietas

Kategorijas