Cilvēku meklēšanā sadarbojas operatīvie dienesti

2021. gada 23. jūlijs 00:00

323

Cilvēku meklēšanā sadarbojas operatīvie dienesti

Lai mežs arī turpmāk būtu draugs jeb kā neapmaldīties sēņojot un ogojot

Mežā gājēju – ogu un sēņu lasītāju – jau ir daudz un uz rudeni būs vēl vairāk. Tamdēļ jo aktuālāka ir drošība mežā un ieteikumi, kā neapmaldīties.

«Bauskas Dzīve» pirmdien, 19. jūlijā, devās uz Likvertenu mežu kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes operatīvo dežurantu iecavnieku Edgaru Ērgli – speciālistu, kas uz vietas ierodas nopietnās situācijās un, pārzinot teritoriju un darbu ar bezpilota gaisa kuģi jeb dronu, vada darbu, tostarp cilvēku meklēšanā mežā. Jaunais vīrietis VUGD strādā sešus gadus, pusotru gadu viņš ir operatīvais dežurants.

E. Ērgļa darba ikdiena ir cieši saistīta ar operatīvajiem dienestiem, jo viņš strādā arī par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas šoferi.

Bija atbraukusi arī Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā, lai jau mežā uz vietas demonstrētu pazuduša cilvēka meklēšanu un izvērtētu dažādus aspektus, kā neapmaldīties mežā.

Katra kvadrātmetra dzēšanai – desmit litri ūdens
Ilgā tveice un sausums sūnas padarījis teju čabošas, tāpēc speciālisti vispirms uzsvēra ugunsbīstamību, to, ka pašlaik noteikti nedrīkst braukt ārpus meža ceļiem, jo sakarsušu transportlīdzekļu detaļas var izraisīt ugunsnelaimi. Sevišķi uzmanīgiem jābūt smēķētājiem, lai viņu ieradums mežā neatnestu postu.

Visbīstamākais ir apakšā esošais kūdras slānis, ja to paņem liesmas, jo «katra kvadrātmetra dzēšanai vajadzīgi vismaz desmit litri ūdens», bet jo īpaši svelmainā laikā ne visur tas ir viegli pieejams. Šādi meža ugunsgrēki ir ļoti smags darbs, kas nereti apdraud arī pašus dzēsējus.

Ievērot sākumpunktu, neaizmirst telefonu un ūdeni
Dodoties ogot, kas īpaši jāievēro? Noteikti tuviniekiem jāpasaka, uz kurieni dosies un cik ilgi plāno mežā palikt. Svarīgi nesteigties uzreiz lūkot sēnes un ogas, bet ievērot sākumpunktu, varbūt tas ir kādas pieturas vai māju nosaukums, zīmīgs koks vai akmens. Šīs nianses svarīgas, arī zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Var atstāt arī kādas zīmes, piemēram, ievilkt ar kāju uz ceļa apzīmējumu un līdzīgi.
Uz mežu ejot, noteikti līdzi jāpaņem uzlādēts telefons, ieteicams spilgts apģērbs, vislabāk atstarojošā veste, īpaši šādā karstā vasarā līdzi vajadzīga pudele ūdens, varbūt kāds našķis, ar ko nogurumā stiprināties, medikamenti, ja tie regulāri jālieto. Nevajadzētu paļauties uz to, ka uz «zāļu laiku» jau būsi mājās, labāk tās paņemt līdzi, lai izvairītos no veselības problēmām, svarīgākos aspektus uzsver VUGD darbinieki.

Tomēr viņi rosina lielā svelmē labāk nedoties uz mežu, jo ūdens ātri beigsies, ātri var iestāties nogurums un bezspēks. Tāpat derīgs būtu arī kabatas lukturītis, īpaši jau augustā un septembrī, kad vakars pienāk ātrāk un mežā ir tumšāk. Parasti, lai neapdraudētu arī pašus glābējus, naktī meklēšana mežā vairs nenotiekot. Protams, tiek ņemta vērā katra situācija, ja ir izdevies telefoniski sazināties ar apmaldījušos cilvēku, tad, protams, darbi turpinās. Citkārt palīgā nāk Zemessardze, un notiek ķēdes meklēšana. Izvērtējot situāciju, varot tikt izsaukts arī helikopters.

Nepazaudēt vietas izjūtu
Operatīvais dežurants E. Ērglis mudina labāk mežā kustēties «saules staru» veidā, proti, visu laiku atgriežoties sākumpunktā. Zigzaga kustība var novest pie vietas pazaudēšanas. «Latvijā nav tik lielu un biezu mežu, no tā var iziet ārā, arī ja gadās apmaldīties. Svarīgi nekrist panikā, nesākt klaigāt, ja neviena nav tuvumā, kas sadzirdētu, jo tā tikai tiks iztērēti spēki un pazaudēta balss, kas būs vajadzīga, kad ieradīsies glābēji. Svarīgi virzīties uz skaņu – autoceļu, dzelzceļu, suņu rejām, kas liecina par mājām un cilvēkiem,» pamāca speciālisti.

Telefons, īpaši viedtālrunis, ir lielisks palīgs. Var izmantot «Google Maps», «Baltic Maps», bet GPS internets neesot vajadzīgs. Citiem, modernākiem telefoniem ir SOS poga, ko piecas sekundes paturot, glābšanas dienestam tiks parādīta lokācijas vieta. Savukārt zvans uz 112 izdosies arī bez zonas un pat bez SIM kartes. Noteikti nevajadzētu novēlot palīdzības meklēšanu – ugunsdzēsēji glābēji nestrostēs, bet steigsies palīgā, turklāt sākumā tas būs daudz vieglāk. Cilvēkam nav jāmaksā par VUGD izsaukumu, uzsver speciālisti.

E. Ērglis mudina koncentrēties visu laiku, sēņu un ogu meklējumos nepazaudēt vietas izjūtu. Vai ir tāds tā sauktais vadātājs? Ar smaidu speciālisti atbild piekrītoši. «Tas ir bezcerīgums, sakāpināts stress, panika, kad cilvēks uztraukumā sāk veikt haotiskas darbības,» teic E. Ērglis.

Palīgs – bezpilota gaisa kuģis
Ja tomēr cilvēks ir mežā apmaldījies, kā šādos gadījumos darbojas ugunsdzēsēji glābēji? Parasti tiekot izmantota VUGD autocisternas skaņa un tumšākā laikā – arī gaismas. Tomēr autocisternas uzstādīšanai kā daudzdzīvokļu māju pagalmā, tā mežā vajadzīgi pieci seši metri, ja šādas brīvas vietas nav, to nevar izmantot. Citreiz cilvēkus meklē ar kvadraciklu, bet pašlaik sausajā un karstajā laikā no tā jāizvairās.

No šī gada katrā VUGD daļā ir vēl viens labs palīgs – bezpilota gaisa kuģis jeb drons ar termokameru. Tā palīdz atklāt ne tikai ugunsgrēka izcelšanās vietu, bet arī meklēt apmaldījušos cilvēku, jo, atrodot cilvēku, displejā parādās viņa ķermeņa izstarotais siltums kā sarkans laukums. Tiesa gan, vieglāk uztvert, ja laukā nav tveice un ja mežs nav pārāk biezs. Kad fiksē siltuma avotu, tad var ieslēgt reālo vizualizāciju – video, kas parādīs, ko drons atradis, – cilvēku vai meža zvēru. Dronu var izmantot arī cilvēka meklēšanai ūdenī, jo tad tas uztverot siluetu, tas palīdz arī tad, kad peldētājs jau ir noslīcis. Bezpilota gaisa kuģim ir arī balss izziņošanas sistēma, kas aptuveni 40 metru rādiusā ļauj sazināties ar pazudušo cilvēku, tāpēc nevajadzētu pārbīties, ja pēkšņi mežā dzirdi «balsis», joko VUGD darbinieki.

Pazudušu cilvēku meklēšanā parasti sadarbojas vairāki operatīvie dienesti, Valsts policija šādos notikumos ir galvenā, pārējie ir palīgi. Visgrūtāk ir tad, ja ir nestandarta situācijas, kad pašiem ugunsdzēsējiem glābējiem jāsniedz arī pirmā palīdzība. Tā kā apmaldās arī ziemā, tad būtu jāatceras ne tikai kustēšanās, bet arī tas, ka termokamerai grūti uztvert ķermeņa siltumu caur biezu apģērbu, aukstajā gadalaikā vajadzētu novilkt cimdus, atsegt seju, lai vieglāk varētu atrast.

Spēcīga, sīcoša «bite» ar skaļu balsi
VUGD speciālistiem līdzi ir drons, kas Likvertenu mežā gaida pacelšanās «komandu». E. Ēglis darbojas ar pulti, un sausajā mežā jaudīgie propelleri saceļ putekļus, drons ar termokameru ātri paceļas virs kokiem. Gaisa kuģa spēcīgā «sīcoņa» ir labi dzirdama, tāpēc glābēji nereti jautājot cilvēkiem, kas apmaldījušies un laimīgi sazvanīti, vai ko dzird. Tiesa gan, dronam traucē putni un telekomunikācijas. «Lidonim» ir arī tā sauktā melnā kaste, tas ir triecienizturīgs, bet propelleri gan jāsargājot.

V. Gribuste aiziet gabaliņu tālāk un noslēpjas aiz koka, tiek izspēlēta apmaldīšanās. Turklāt viņa nekustas, bet kustīgu objektu vieglāk atrast. Drons meklē, tas nav viegli, jo ir šķērslis – koks. Tomēr, neskatoties uz šo apgrūtinājumu, drīz vien «pazudusī» VUGD darbiniece ir atrasta.

«Bauskas Dzīve» devās uz Bauzes tirgu, kur ir regulāri mežā gājēji, ogu un sēņu pārdevēji. Tā aptuveni 15 gadus ogo un sēņo kādreizējais baušķenieks, nu jau pusgadu iecavnieks Guntars Jaksts. «Nekad neesmu mežā apmaldījies. Parasti eju kopā ar dzīvesdraudzeni. Allaž vados pēc saules, man nekādas zīmes nav vajadzības atstāt. Svešā mežā gan nekur tālu neeju. Parasti staigāju pa Zvirgzdes, Bārbeles mežiem, esmu bijis arī Smiltenes puses mežos,» stāsta meža velšu pārdevējs.

No ērcēm vīram neesot bail, lai arī pretencefalīta pote «esot beigusies» – «pašam ir pretestība». Ko darīt tiem, kam mežā iešanā nav pieredzes? «Tiem, kas nav pieraduši pa mežu staigāt, jānāk uz tirgu!» stingri nosaka Guntars Jaksts.

DATI

- Šogad, 24. jūnijā, Stelpes pagastā mežā izglābts viens cilvēks.
- 2020. gadā Bauskas novada teritorijā neviens nebija apmaldījies.
- Zemgalē 2020. gadā mežā bija apmaldījušies 17 cilvēki.

Avots: VUGD informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cilvēku meklēšanā sadarbojas operatīvie dienesti

Kategorijas