Sola ievērot Iecavas iedzīvotāju vēlmes

2021. gada 23. jūlijs 00:00

487

Iecavas pagastā plāno sākt dolomīta ieguvi derīgo izrakteņu atradnē «Purmales»

Iecavas pagastā nedaudz uz dienvidiem no Audrupu ciema dolomīta ieguvi vairāk nekā 80 hektāru lielā platībā plāno sākt būvmateriālu ražotāja SIA «SCHWENK Latvija». Pašvaldība un iedzīvotāji var uzstādīt savas izmantošanas prasības, bet iemesla liegt darbības sākšanu pagaidām nav.

Uzņēmuma pārstāvji informēja Bauskas novada domes deputātus 16. jūlijā vides un attīstības komitejas sēdē, kad skatīja jautājumu par detālplānojuma nekustamajam īpašumam «Purmales» Iecavas pagastā nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai.

Strādās desmit gadus
Plāns par dolomīta ieguvi «Purmalēs» apspriests jau 2019. gadā, kad SIA «SCHWENK Latvija» pārstāvji tikās ar iedzīvotājiem Iecavā. Tika solīts, ka kravu pārvadāšanai izmantos tikai savu transportu un tāpēc varēs kontrolēt autotransporta ātrumu un braukšanas stilu, kas ietekmē putekļu daudzumu, vibrāciju un ceļu klātnes nolietojumu. Solīja izveidot norobežojošo valni starp ceļu un mājām, veikt ceļu pretputekļu apstrādi un veidot trokšņa sienas pie mājām, kas atrodas tuvu ceļam, kā arī veikt tuvējo aku un ūdenstilpņu monitoringu. Ja pazudīšot ūdens, solīja izveidot dziļurbumu vai meklēt citus risinājuma veidus.

Plānots, ka karjera izstrāde Iecavas novada «Purmalēs», kas atrodas netālu no Audrupiem, ilgs desmit gadus, nodrošinās desmit darbavietas un dienā maksimāli izvedīs 40 kravas. Pirmie darbi varētu sākties nākamgad. Savukārt iedzīvotāji jau 2019. gadā pieprasīja, lai uzņēmums noslēdz rakstveida vienošanos ar iedzīvotājiem par saistībām.

Šķērso «Rail Baltic»
Domes sēdē piedalījās SIA «SCHWENK Latvija» minerālmateriālu ieguves eksperts ģeologs Ivars Celiņš un detālplānojumu izstrādātājas SIA «Group 93» projektu vadītāja Rita Beikmane-Modnika.

Projektu vadītāja informēja, ka kopējā potenciālā dolomīta ieguves teritorija ir 85,7 hektāri un apguvi plāno sākt no dienvidu gala. Apmēram 60 procenti no teritorijā esošā dolomīta esot augstas kvalitātes un izmantojams betona ražošanā, un pārējo daļu domāts izmantot ceļu būvei.

Tomēr ne visu šo teritoriju varēs izmantot dolomīta ieguvei – dienvidaustrumu galā teritoriju šķērsos «Rail Baltic» dzelzceļa trase un vēl plašākā joslā topošais A7 apvedceļš, kas plānots gar dzelzceļu. Attiecībā uz «Rail Baltic» uzreiz bijis skaidrs, ka pamatni aiztikt nedrīkst, bet par zonu, kas saistīta ar A7, vēl notiek sarunas.

Uzņēmums esot padomājis arī par iedzīvotājiem – četros ceļa posmos paredzēta asfalta klāšana, lai samazinātu transporta troksni un putekļus. Nākotnē esot cerība pieslēgties jaunajam apvedceļam, lai gan pēc pašreizējiem plāniem izskatās, ka apvedceļa izbūvi varētu sākt tikai pēc iepriekš nosauktā desmit gadu perioda, kura laikā plāno dolomīta slāni jau izmantot. Uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka blakus esošajos īpašumos dolomīta karjera izveide dzīves apstākļus nepasliktinās un būs pozitīvs pienesums tautsaimniecībai.

Pašvaldība iesaistās
Deputāts Ingmārs Līdaka vēlējās uzzināt, kā notiks publiskā apspriešana. R. Beikmane-Modnika pastāstīja, ka datumus vēl precizē un vēlas noteikt vienu apspriešanas datumu, kura laikā tikšanās notiks attālināti. «Mani interesē, lai apkārtējie cilvēki varētu saņemt informāciju un kā jūs nodrošināsiet reālu cilvēku uzklausīšanu?» vaicāja I. Līdaka. «Vēlamies tikties ar visiem, kas atrodas pie karjera robežas,» atbildēja R. Beikmane-Modnika.

Vairāk par situāciju pastāstīja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks: «Potenciālā dolomīta ieguves teritorija bija 500 hektāri, un šo teritoriju mēģinājām samazināt. Pēc likuma pašvaldībai nav noteikšanas, ja licenci izsniedz valsts. Tomēr mēs iestrādājām teritorijas plānojumā, ka ir jābūt detālplānojumam. Nav pamatojuma aizliegt, ja uzņēmums vienojas ar iedzīvotājiem. Pirms tam jau bija mēģinājums uzsākt dolomīta ieguvi, kas neizdevās, un šis ir otrs uzņēmums, kas to mēģina sākt.» A. Mačeks norādīja, ka situācijā, ja dolomīta ieguvēji neievēros saistības, arī pašvaldībai ir iespējas radīt nepatīkamus šķēršļus uzņēmuma darbībā.

Troksni radīs drupināšana
Deputātu Arnoldu Jātnieku interesēja plānotais rakšanas dziļums.

I. Celiņš skaidroja, ka pats dolomīta slānis ir apmēram 4,7 – 4,8 metrus biezs, virskārta līdzīgā biezumā, un tāpēc plānotais karjera dziļums varētu būt deviņi līdz desmit metri. Viņš norādīja, ka uzņēmumā ir vairāki karjeri, kuros strādā, un tāpēc pieredze to apsaimniekošanā esot.

Jautāts par spridzināšanu, I. Celiņš norādīja, ka skaņa šajā procesā esot salīdzinoši klusa un galvenā problēma esot vibrācijas. «Ir uzņēmums, kas spridzina un mēra vibrāciju līmeni. Spridzināsim teritorijā ar atkāpēm no viensētām pēc Vācijas standarta, reizinot to ar divi, lai pasargātu ēkas,» skaidroja I. Celiņš.

«Lielākais troksnis būs pie drupināšanas. Karjeram būs skaņas siena – vienkārši zemi sastumjot uz malām,» stāstīja A. Mačeks, kurš atzina, ka galvenā saskares teritorija būs Audrupu ciems, kur dzīvo lielākais cilvēku skaits topošās dolomīta ieguves vietas tuvumā.

Šo jautājumu vēl skatīs novada domes sēdē 29. jūlijā.

No klusuma oāzes trokšņu centrā
«Bauskas Dzīve» apmeklēja topošo dolomīta ieguves vietu un tai tuvāko māju. «Pašlaik šeit ir miera oāze,» saka Iecavas pagasta «Namiņu» saimniece Evita Kuzņecova. Divas mājas – «Namiņi» un «Zeltaiņi» – atrodas lauku ceļa malā, aiz kura būšot karjers. Nesen uzbūvētās lauku mājas no visām pusēm ieskauj rapša, kviešu un kukurūzas lauki, aiz kuriem redzams mežs. Paretam garām pabrauc kāda mašīna. No rītiem, kad saule aust, skats esot īpaši skaists. Nākamgad visdrīzāk nekas no tā nepaliks pāri.

Dolomīta karjera izveide plānota turpat pāri ceļam, kur pašlaik ir kukurūzas lauks. No zemes noslaucīs mežus, kas aug aiz laukiem. Turklāt viss transports ies tieši gar mājām. «Izrēķinājām, ka vidēji reizi piecās minūtēs kāda no kravas mašīnām brauks garām mājām. Ja dienas laikā plānots izvest 40 kravas, tad braucienu jau būs divreiz vairāk, jo mašīnām jau būs jābrauc arī atpakaļ,» stāsta E. Kuzņecova. Ģimeni uztrauc arī situācija ar dīķi – tas savulaik speciāli izrakts, ielaistas zivis, un tagad pastāv risks, ka aizies ūdens. Uzņēmuma piedāvājums ierīkot dziļurbumu situāciju neglābj – no dziļurbuma ūdens ir auksts, nevis dabiski uzkrājas, kā pašlaik.

Mājas šajā vietā savulaik būvētas apzināti, lai aizietu no pilsētas burzmas un dotu bērniem lauku vidi. Zemes īpašums piederot ģimenei jau trešajā paaudzē. Jā, jau iepriekš esot zinājuši, ka apakšā ir dolomīts, bet būvējuši ar domu, ka tuvumā nekas neveidosies, jo lielākā daļa lauku apkārt pieder ģimenei.

Tomēr tieši šajā vietā jaunās būves ienāk ar plašu vilni. Vispirms «Rail Baltic» līnija, par kuru gan cer, ka tā būs pietiekami tāla un klusa. Tad A7 plānotais apvedceļš, par kuru esot tādas pašas cerības. Reizē ar dolomīta ieguves uzņēmuma cerībām, ka būs iespējams pieslēgties šim apvedceļam, uz to cer arī vietējie iedzīvotāji. Jo citādi jau no tā visa nebūs nekāda labuma. Un tagad vēl visam pa virsu – dolomīta karjers…

«Ja iepriekš zinātu, kas notiks, nebūtu šeit cēluši mājas. Atbraucām taču dzīvot uz laukiem. Esam iemācījušies izbaudīt klusumu un dabas skaistumu, un tagad grūti aptvert, ka drīz tā visa vairs nebūs,» tā E. Kuzņecova. Viņa vērtē – pat ja pēc desmit gadiem tiešām darbi beigsies, pa to laiku jau bērni būs izauguši, visu šo laiku dzīvojot dolomīta karjera malā.

FAKTI

SIA «SCHWENK Latvija» 2020. gada rādītāji

- Uzņēmuma apgrozījums – 91 906 772 eiro;
peļņa pēc nodokļiem – 12 213 583 eiro;
darbinieku skaits – 347;
nomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 1 640 150 eiro;
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 3 226 130 eiro.

- Patiesais labuma guvējs ir Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis Eduards Rūdolfs Karls Šleihers (Schleicher Eduard Rudolf Carl).

Avots: lursoft.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sola ievērot Iecavas iedzīvotāju vēlmes

Kategorijas