Plāni pārklājas ar vajadzībām novada attīstībai

2021. gada 13. jūlijs 00:00

Ekonomikas ministrs uz Bausku atved informāciju par nākotnes projektiem

Ar labiem un potenciāli izdevīgiem solījumiem Bauskā bija ieradies ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pirms vēlēšanām partiju diskusijās parādījās vairākas problēmas, kuras nepieciešamas risināt, un izrādās, ka Ekonomikas ministrija arī strādā šajā virzienā.

Bauskas novadā 9. jūlijā J. Vitenbergs apmeklēja SIA «Lamela», pārtikas ražotni «Kronis» un Iecavas pagastā strādājošo apgaismes ķermeņu ražotāju «Vizulo». Pirms tam domē tikās ar novada vadību un pašvaldības speciālistiem.

Pašu kapitāls
Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone iepazīstināja gan ekonomikas ministru, gan novada vadību ar video rullīti par apvienoto Bauskas novadu, kā arī piedāvāja prezentāciju, kas iepazīstina ar apvienotā novada uzņēmējdarbības vidi.

«Bauskas novadā tagad redzam lielākus ražotājus,» tā I. Tijone, norādot uz Iecavā bāzēto akciju sabiedrību «Balticovo». Savukārt J. Vitenbergs uzslavēja zemnieku saimniecības, ka to kapitāls ir vietējais, nevis ārzemju. I. Tijone pastāstīja, ka zemnieki iegulda arī tūrisma un viesmīlības nozares attīstībā.

Runāja arī par «Rail Baltic», un šeit Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks uzsvēra, ka ir plānots Iecavā izbūvēt pārkraušanas vietu dzelzceļa sastāviem no vienām sliedēm uz otrām, viņš minēja, ka Iecavā var veidoties loģistikas punkts kravām, kuras pašlaik ved ar smagajām automašīnām.

Kā novada problēmas I. Tijone uzsvēra vēl aizvien daļēju zemnieku nespēju kooperēties un grūtības piesaistīt uzņēmējus industriālajam parkam.

Pamatīgs «burkāns»
Gan tagad, gan priekšvēlēšanu diskusijā izcēla trīs lielas apvienotā novada problēmas – uzņēmējdarbības vides attīstība, uzņēmēju piesaistīšana industriālajam parkam un darbaspēks, kas saistīts arī ar jaunu dzīvokļu trūkumu. Tieši šādu problēmu risināšanai Ekonomikas ministrija ir gatava piedāvāt tādu lielu un pamatīgu «burkānu». «Daudz runāts par «Covid-19» atveseļošanas un noturības fondu. Tur ir liels atbalsts uzņēmējiem, lai novērstu mūsu vājās vietas. Vajag veidot attīstītākus komunikācijas formātus ar uzņēmējiem, lai nav tā, ka atbalsta piedāvājumi mainās, bet saņēmēju loks nemainās,» pauda J. Vitenbergs.

Kopā ar Raimondu Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku, J. Vitenbergs pastāstīja domes pārstāvjiem par piedāvājumiem gan industriālajam parkam, gan īres namu būvniecībai, kā arī ekonomikas attīstībai. Papildus plašajai atbalsta paketei vēl ir tieši investīciju programma uzņēmumiem, kas ir gatavi ienākt industriālajos parkos ar vismaz desmit miljonu eiro investīcijām, kas arī varētu attiekties uz kādu no uzņēmumiem, kas būtu gatavs sākt darbu Bauskas industriālajā parkā. Savukārt R. Aleksejenko uzsvēra, ka pašvaldībai ir jādomā par privātā partnera piesaisti industriālā parka attīstībai, turklāt tam jābūt nevis vienkārši apsaimniekotājam, bet gan ar reālu skatu uz attīstību. J. Vitenbergs pieļāva, ka tie varētu būt attīstītāji no ārzemēm.

«Bauska vienmēr būs pa ceļam uz visām pusēm, un baušķeniekiem tas ir jāizmanto,» diskusijā uzsvēra J. Vitenbergs.

Kopējā atbalsta summa – vairāki simti miljonu
Ekonomikas ministrs bija atbraucis kopā ar Raimondu Aleksejenko, ministrijas valsts sekretāra vietnieku, kurš pastāstīja par plānoto finansējumu virknei projektu, kas varētu tieši risināt arī pašvaldību aktuālās problēmas. Kā norādīja R. Aleksejenko, atbalsts plānots četrās lielās jomās, un aktīviem būs jābūt gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām. Kopējā atbalsta summa ir vairāki simti miljoni eiro.

Pirmā joma saistīta ar digitalizāciju – darbinieku kvalifikācijas celšana, ko varētu organizēt uzņēmēju biedrības un asociācijas, jaunu produktu izstrāde digitālajā jomā, kur ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs slavēja «Balticovo»; tehniskie risinājumi digitalizācijas jomā.

Nākamā joma – jaunu prototipu izstrāde – šeit svarīga ir sadarbība ar zinātniekiem, to vairāki Bauskas novada uzņēmēji jau veiksmīgi īsteno.

Klimats un energoefektivitāte ir trešā joma, un šajā sadaļā grantus energoefektivitātes pasākumu veikšanai var iegūt gan uzņēmumi, gan valsts un pašvaldība, gan daudzdzīvokļu nami. Bauskas novada projektu vadītāji atzina, ka tas varētu būt veids, kā iegūt finansējumu mazo katlumāju attīstībai.

Visbeidzot – nevienlīdzības mazināšanas programma ar mērķi nodrošināt mājokļu pieejamību un īres namu izbūvi, kur vislielākā nozīmē būs pašvaldības iesaistei. J. Vitenbergs atzīmēja, ka īres namu problēmas ir visur – trūkst dzīvokļu pat pagastos.

Programmas pieteikumu noslēdza atbalsts industriālajiem parkiem. Par šo finansējumu būs jāpacīnās konkursā. J. Vitenbergs atzina, ka Bauskai jau esot labas izredzes, lai piesaistītās finanses radītu jaunas darba vietas, jo tagad jau esot veikti lieli ieguldījumi.

Bezatlikumu ražošana
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs Bauskas novadā klātienē apmeklēja kokapstrādes uzņēmumu SIA «Lamela», kas izgatavo mēbeles, grīdas dēļus, logus, durvis, kāpnes. Uzņēmuma vadītājs Ardis Upenieks kopā ar pārdošanas direktoru Artūru Jurševicu izvadāja ministru cauri visam ražošanas ciklam. Pats ministrs gan uzreiz atzīmēja, ka esot gaterī savulaik strādājis par lentzāģa operatoru, tāpēc kaut kas jau no redzētā esot labi pazīstams.

«Atšķirībā no citiem kokapstrādes uzņēmumiem mūs pašreizējais kokmateriālu cenu pieaugums ļoti neietekmē,» sarunu iesāka A. Upenieks. Viņš pastāstīja, ka uzņēmums pārstrādā un salīmē koka plāksnes no oša un ozola un šie materiāli arī iepriekš bija gana dārgi. Katru atvesto baļķi uzmēra eksperti un nosaka tā kvalitāti. Bijusi doma atteikties no baļķu pieņemšanas un apstrādes, iepērkot gatavos dēļus pat no Baltkrievijas un Ukrainas. Tā rīkojoties jau lielākā daļa rūpnīcu, kas pērk pusgatavu materiālu. Tomēr dažādas pārmaiņas likušas pagaidām no šiem plāniem atteikties. «No brīža, kad ieved pie mums baļķus, līdz tai plāksnei, ko līmē kopā, paiet pusgads,» atklāj A. Upenieks.

Pašā cehā redzamais nedaudz kliedē priekšstatu par to, kas mūsdienās strādā ar dēļiem – ir diezgan daudz sieviešu, un jāatzīst, ka kokapstrāde nav tīri vīru darba nozare. Reizē ar līmēto plākšņu gatavošanu viss cehs ir iekārtots tā, lai visas skaidas uzsūktu un nonāktu vienā vietā, kur uzreiz gatavo skaidu briketes. A. Jurševics atzīst, ka dienā iznāk sagatavot trīs līdz četras tonnas skaidu brikešu. «Tas nav ļoti daudz. Toties mēs strādājam ar bezatlikuma ražošanas tehnoloģiju. Ilgtermiņā tas atmaksājas. Agrāk skaidas vienkārši kādam pārdevām, tagad ražojam briketes,» skaidro A. Jurševics.

Uzņēmuma jaunais piedāvājums ir galdu virsmas, kuras paredzētas gan ēstuvēm, gan privātajiem mājokļiem, un pašlaik tas notiek testa režīmā. «Pieskrūvē metāla kājas, un viss – galds ir gatavs. Vienīgais, ko nevajadzētu

darīt – izmantot ārpus telpām, jo tas tomēr ir koks, kuram mitrumu nevajag,» stāsta A. Upenieks. Savukārt A. Jurševics papildināja, ka šādām virsmām ir pieprasījums Baltijas valstīs, bet citur Eiropā tomēr vēlas uzreiz pilnu komplektu – lai būtu nevis tikai galda virsma, bet arī kājas. «Ja mums Latvijā uzņēmums ar divdesmit gadu pieredzi liekas kas īpašs, tad Rietumeiropā ar simt gadu pieredzi ir tikai normāli,» atzīst A. Jurševics.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Plāni pārklājas ar vajadzībām novada attīstībai

Kategorijas