Laukos redz sava darba augļus

2021. gada 13. jūlijs 00:00

1069

Zemkopis Jānis Vackars izmēģina arī bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus

Zemnieku saimniecībā «Beķeri» Vecsaules pagastā Jānis Vackars apkopj teju 600 hektārus zemes. Lielākā daļa zemes ir īpašumā, taču tā tiek arī nomāta.

«Bauskas Dzīve» ar lauksaimnieku satiekas bijušā kolhoza «Jaunsaule» priekšsēdētāja kabinetā, kurā ir izvietots liels saimes galds, un galda galā gaida saimnieks Jānis. «Tad, kad man bija apmēram 20 gadu, viena no manām vēlmēm bija būt par kolhoza priekšnieku. Agrākajā priekšsēdētāja kabinetā remonts vēl gan nav pabeigts, bet tajā es sēžu. Jādomā par to, ko vēlies. Bijušā kolhoza teritorijas lauki ir zemnieku saimniecībai «Beķeri» piederoši. Jau 12 gadus veco kolhoza kantori mēģinām saglābt no sabrukšanas,» stāsta J. Vackars.

Latvijā tradicionālās kultūras
«Kulšanas laikā palīgos nāk draugi, bet ikdienā saimniecībā strādā četri darbinieki,» atklāj lauksaimnieks. Jāņa Vackara zemnieku saimniecībā «Beķeri» sēj rapsi, kviešus, kā arī starpkultūras. «Sējam starpkultūras, jo esam atbildīgi par zemi un augiem. Šādas kultūras vēl sauc par uztvērējaugiem, lai lieko mēslojumu, kas augsnē ir palicis pāri, uzsūktu, iztērētu un tas nenokļūtu gruntsūdeņos. Tad nāk vasaras kvieši, zirņi, auzas, pupas, cukurbietes. Sējam praktiski visas lauksaimniecības kultūras, kas Latvijā aug,» atklāj J. Vackars.

Novāktos graudus saimniecība lielākoties realizē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā «Saimnieks-V», jo ir tās dalībnieki. Pagājušajā gadā pārdevuši graudus arī «Rīgas dzirnavniekam».

«Bauskas Dzīve» saimnieku apmeklēja, kad labības kulšana nav sākusies, bet Jānis stāsta, ka paspējuši iesēt graudus jau divreiz. «Pēc maija nokrišņiem, kas mūspusē bija, manuprāt, lielākie Latvijā, sējumi izslīka un sanāca daudz atjaunot. Pārsējām vasaras kviešus, tie izskatījās diezgan žēlīgi. Lietavas mums ir daudz kaitējušas, jo ir vairāki tīrumi, kas nav meliorēti, un tajos raža ir uz pusi mazāka. Sākumā likās, ka tur vispār neko neiegūsim, bet tad sapratām, ka nedaudz vairāk kā sēklas tiesu tomēr novāksim,» teic J. Vackars.

Dzērves, gulbji pupu laukā
«Pīles, zosis mums uz laukiem nav retums. Runā, ka lauksaimnieki visu dabu ir sagandējuši – nav ne zaķu, ne citu dzīvnieku, bet, lai tie, kas to saka, atbrauc uz laukiem un paskatās, kā šeit ir. Dzērvju populācija ir palielinājusies. Ja aizbraucam uz purvu un dzirdam dzērves, varbūt tā ir eksotika, bet es redzu šos putnus savā pupu laukā, un tāpat kā zosis, arī dzērves laukus iznīcina. Un tad šķiet, ka to ir tomēr par daudz,» stāsta J. Vackars.

Uz kompensāciju par putnu nodarītajiem postījumiem sējumos «Beķeru» saimnieks pieteicies neesot, jo, iespējams, to pamanījis par vēlu. «Gulbji ir ļoti bezkaunīgi. Viņi sēž un ēd līdz pēdējam brīdim un tikai tad paceļas gaisā un aizlido uz citu stūrīti. Gulbis nevis aizlido no lauka, bet atrod netālu citu vietu,» tā par šiem cēlajiem putniem stāsta lauksaimnieks.

Valsts atbalsts ir pietiekams
Sarunājoties ar «Bauskas Dzīvi», lauksaimnieks reizē arī no automašīnas izkrāva minerālmēslus. «Kuram tad ēst negribas?» retoriski vaicā Jānis, «cits varbūt domā, ka augam minerālmēsli ir kas slikts, bet tas jau nav nekāds idiots, viņam arī gribas pabaroties, ne tikai dzert ūdeni. Arī mums gribas suši, mīdijas un austeres. Zemnieks strādā atbildīgi un nav masu slepkava, kā daži sabiedrībā izsakās.»

Pieminot lauksaimnieku nostāju un samilzušo konfliktu ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, saimnieks pārmet, ka viņam neesot tik daudz sirdsapziņas kā atzīt, ka viņa vadītā ministrija ir kļūdījusies. Situācija neesot savienojama ar valsts politiku. «Kas laukos strādās? Ir cilvēki, kas lauksaimniecībā neko nesaprot, savu dobīti dārzā nevar izravēt un sāk mācīt citus. Latvija jau ir zaļa. Ja pilsētnieks grib dzīvot zaļi, tad lai nopērk mežu, necērt to, bet no kā viņš ēdīs? Kur pelnīs iztiku?» retoriski vaicā J. Vackars.

Tajā pašā laikā zemnieks atzīst, ka ar valsts atbalstu lauksaimniekiem viss ir kārtībā. «Atbalsts ir pietiekams, un visus līdzekļus esam racionāli iztērējuši. Saimniecība ir mehanizēta un attīstīta. Tehnikas parks ir iegādāts par saviem un Eiropas Savienības līdzekļiem. Ar iegādāto precīzo tehniku minerālmēslu daudzums tiek vienmērīgi izkaisīts, un nekur to nav par daudz. Atliek tikai lauka galā traktoru apgriezt,» stāsta lauksaimnieks Jānis.

Jānis Vackars parāda arī no investīciju projekta iegūto sējmašīnu. «Sākumā naudas resursu dēļ projekts tika noraidīts, bet, veicinot ekonomiku «Covid» laikā, tika atrasts finansējums. Varējām iegādāties graudu miglotāju un sējmašīnu.»

Aicina jauniešus kļūt par zemniekiem
Sarunas laikā lauksaimnieks pieminēja arī Ulmaņlaikus, kad attīstība notika tieši laukos un pilsētu bija maz.

«Turamies uz «vecajiem kadriem», pieredzējušajiem darbiniekiem, ir arī jaunietis, kurš ir beidzis Saulaines lauksaimniecības skolu. Uz priekšdienām ceru, ka jaunieši vairāk izvēlēsies strādāt lauksaimniecības jomā, jo šeit vislabāk var redzēt sava darba augļus. Esmu beidzis Kandavas lauksaimniecības tehnikumu un kļuvis par lauksaimniecības tehniķi mehāniķi. Katru gadu pie kāda kursabiedra mēs satiekamies salidojumā un atgriežamies skolas laikos. Mūsu kursa ievirze bija ekonomika, lai labāk sagatavotu jaunos līderus. Skolu beidzu 1991. gadā,» stāsta Jānis Vackars.

Iespēja salīdzināt
Saimnieks «Bauskas Dzīvi» aizved uz laukiem, kur parāda nomarķēto teritoriju, kas apstrādāta ar ekoloģiskiem līdzekļiem. «Mēs veicam nelielu eksperimentu, kur skatāmies, kā aug raža, nelietojot sintētiskos līdzekļus, bet lietojot bioloģiskos. Jāsaprot, cik tas ir labi, kā tas ir iespējams. Varam salīdzināt. Neesam vienīgie, kas to dara. Lai cik tas ir dīvaini, vairums bioloģisko zemnieku tomēr neizmanto bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus,» stāsta J. Vackars, kuram šādi iezīmētie eksperimentālie lauki kopā ir ap 10 hektāriem, «skaidrs, ka visu nevaram veikt ar bioloģiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, bet to, ko var aizstāt, izmantojam.»

Saimnieks parāda arī savu sešu hektāru lielo cukurbiešu lauku. «Laikā, kad cukurbietes bija populāras, sapratu, ka ir jāiztērē lieli līdzekļi, lai saldās saknes aizvestu uz Iecavu. Jau transportā izmaksas bija diezgan dārgas. Cukurbietes bija pelnoša nozare, ja tās prata audzēt. Tagad lielākoties cukurbietes tiek realizētas Vidzemē briežu dārzos,» atklāj J. Vackars.

Laikā, kad radās saimniecība, Jānim bija 30 hektāru zemes, tehnika stāvējusi pie mājas. «Apgrozāmie līdzekļi ražas audzēšanai ir ļoti lieli un ir jārūpējas par visu zemi, lai ieguldījumi neietu postā,» atzīst J. Vackars.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laukos redz sava darba augļus

Kategorijas