BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pieredzējušajam aldarim – 95

Uldis Varnevičs

2021. gada 9. jūlijs 00:00

16
Pieredzējušajam aldarim – 95

«Bauskas alus» leģenda Kārlis Zālītis nosvinējis jubileju

Vienam no leģendārākajiem Bauskas novada iedzīvotājiem, kam pirmajam 2012. gadā piešķirts pašvaldības augstākais apbalvojums «Mūža ieguldījums», Kārlim Zālītim apritējuši 95 gadi. Šonedēļ viņu sveica novada pašvaldība, kas jau daudzus gadus piekopj šādu tradīciju – atcerēties sirmgalvjus nozīmīgās jubilejās.

Jaunajam apvienotā Bauskas novada domes priekšsēdētājam Ai-varam Okmanim jau trešajā darba dienā, 5. jūlijā, iznāca sveikt Kārli Zālīti. Priekšsēdētājs atcerējās, ka savulaik jau saticis pazīstamo aldari, kad ieņēmis Bauskas rajona padomes priekšsēdētāja amatu.

Nosvinēja klusi
Kārlis Zālītis kopā ar ģimeni savu 95 gadu jubileju nosvinējis īstajā dzimšanas dienā – sestdien, 3. jūlijā. Atzīmējuši dzīvoklī klusi un mierīgi, jo «Covid-19» infekcijas ierobežošanas dēļ pat gribot plašas svinības sarīkot nesanāks.

Savukārt A. Okmanis jubilāru sveikt ieradās pirmdien – Kārlim Zālītim pasniedza naudas balvu, ziedus un veltīja viņam sirsnīgus vārdus. Viesus namatēvs cienāja ar «Veselības dzērienu», kā arī pastāstīja par savu darba mūžu, ikdienu, jaunību un virkni piedzīvojumu aldara gaitās.

Fotogrāfa prasmes glābj
Bērnību nākamais aldaris pavadījis Mazsalacā, kur tēvam bija ādas ģērētava. Pats atzīst, ka bijusi liela iespējamība, ka ar ādu arī pats nostrādātu visu dzīvi, jo šī profesija tāpat kļuvusi ierasta un iemīļota.

Ļoti daudz dzīvē mainījuši kara gadi un padomju varas ienākšana. Vācu armijā viņu nepaņēma – 1926. gadā dzimušais puisis 1943. gadā likās vēl jauns, bet jau 1944. gadā viņu iesauca Padomju Savienības armijā – kopā 16 puišus no Mazsalacas.

Pašam K. Zālītim paveicās, bet pārējo puišu liktenis parāda, ka arī uz kara beigām Padomju Savienības ģenerāļiem un virsniekiem ierindnieku liktenis bija lielā mērā vienaldzīgs – no 16 puišiem deviņi krita kaujās, pieci bija ievainoti. Kārļa Zālīša jaunībā apgūtās fotogrāfa prasmes ļoti noderēja arī karā, un tik vērtīgu kadru virsnieki uz pirmajām rindām nesūtīja. Vēlāk tēvam ar ļoti vērtīgām ādas izstrādājumu dāvanām izdevās viņu no armijas izpirkt.

Pats alkoholu nelieto
Aldara darbu K. Zālītis sācis Rīgā, kur tapuši pirmie produkti, un pēc tam turpinājis jau strādāt Tērvetē, kur arī pēc viņa receptēm brūvēts alus.

Pats vairs precīzu datumu neatceras, kad ieradies Bauskā, – tas bijis pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad Bauskā darbojies vēl tikai neliels alus brūzis. Par «Bauskas alus» darītavas vadītāju sāka strādāt 1981. gadā, no uzņēmuma ražošanas procesa uzsākšanas brīža.

Pats lepojas, ka esot vecākais aldaris Latvijā, kurš nelieto alkoholu un pat ne alu. Viņš vērtē, ka tā ir lielākā problēma šādu produktu ražotājiem – nenodzerties. Tāpēc viņš visvairāk lepojas ar «Veselības dzēriena» recepti, kuru var dot pat maziem bērniem. «Man ir septiņdesmit gadu darba stāžs alus brūžos – vēl aizvien skaitos darbinieks,» stāsta K. Zālītis.

DZĪVES FAKTI

Kārlis Zālītis savulaik beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāti. Viņš strādājis liķiera un degvīna fabrikā Rīgā, bet nedaudz vēlāk Alus darītavā Nr. 2.

Vadījis arī Iļģuciema alus darītavu, izstrādājis «Veselības dzēriena» un «Senču alus» recepti.

1970. gadā K. Zālītis sācis strādāt Tērvetē, kur izveidojis alus cehu, apmācījis komandu un radījis jaunu alus šķirni – Tērvetes alu.  Tāpat meistars piedalījies arī Pāvilostas un Bauskas alus darītavas izveidē.

1981. gadā viņš kļuvis par Bauskas alus darītavas vadītāju. K. Zālītis izstrādājis Bauskas tumšā alus un Bauskas gaišā alus recepti, iesaistījies arī citu alus šķirņu izveidē.

Kārlis Zālītis 2001. gadā saņēma visaugstāko valsts apbalvojumu – 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

2006. gadā saņēmis Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu – sudraba medaļu «Par centību». 2012. gadā viņam pasniegts Bauskas novada pašvaldības augstākais apbalvojums «Mūža ieguldījums».

Avots – bauska.lv un Viļņa Auzāna grāmata «Sirds pareizajā pusē».