Smiltis un šamots pārtop skulptūrās

2021. gada 9. jūlijs 00:00

289

Pasta salā Jelgavā aicina skatīt latviešu nozīmīgākos sasniegumus pasaulē

Arī šovasar apmeklētājiem apskatei atklātas smilšu un šamota skulptūras Pasta salā Jelgavā. Atzīmējot smilšu festivāla 15 gadu jubileju, skulptūrās tiek atainoti latviešu nozīmīgākie sasniegumi pasaulē, savukārt četros šamota darbos dažādās interpretācijās attēlota saulgriežu tēma. Smilšu skulptūru parkā objekti aplūkojami līdz pat 1. oktobrim.

Apjomīgākais darbs veltīts Kristapam Porziņģim
Pieci Latvijas un divi Lietuvas tēlnieki šogad smilšu skulptūrās atveido latviešus, kas kļuvuši ievērojami pasaulē. Kopā parkā būs apskatāmi 13 smilšu tēlniecības darbi, no kuriem vairāki izcelsies ar līdz šim neredzētiem izmēriem. Apjomīgākais mākslas darbs, kas sasniegs gandrīz 8 metru augstumu, ir veltīts Latvijas basketbolistam Kristapam Porziņģim, to veido skulptūru parka koncepcijas mākslinieciskais vadītājs Kārlis Īle kopā ar tēlnieci Maiju Īli. K. Porziņģis ir mūsdienu sporta leģenda, kuru pazīst visā pasaulē. Sava unikālā spēles stila dēļ viņš ticis pie iesaukas Vienradzis, kas simbolizē ko mistisku un neatkārtojamu. Turpat līdzās basketbolistam pie zvaigžņu debesīm spīd saule, mēness un Porziņģa bumba.

«Viena skulptūra top aptuveni nedēļu, bet Porziņģa skulptūra aizņēma gandrīz divas. Lielākais izaicinājums, to veidojot, bija noturēt portretisko līdzību. Smiltis diktē savus noteikumus, un tas atsaucas arī uz to, kā tiek veidotas atbalsta formas, kas nodrošina skulptūras stabilitāti. Ja taisa kādu abstraktu portretu, ir vieglāk, tikko ir konkrēts cilvēks, tam vairs nevar izmantot zināmos atbalsta trikus – resnāku kaklu, lielāku žokli vai kuplākus matus, jo tad jau viņš vairs neizskatīsies pēc sevis. Skulptūra ir ļoti augsta, tādēļ īpašas bija arī sajūtas, to veidojot, – jo zemāk es biju, jo pašam palika aizvien vairāk bail, paskatoties uz lielo stāvu augšā,» iespaidos dalās K. Īle, apliecinot, ka skulptūras veidošana ir saskaņota ar basketbolista menedžmentu, un, cerams, viņš pats arī atbrauks to apskatīt.

Abi latviešu mākslinieki kopā strādā arī pie Jelgavas lielā ģerboņa restaurācijas, kā arī skulptūras, kas veltīta amerikāņu māksliniekam Markam Rotko, kura dzimtā pilsēta ir Daugavpils. Skulptūra «Ekspresijas lielos krāsas laukumos» simbolizē M. Rotko glezniecības stilu, kas koncentrējas uz lielu krāsu laukumu ekspresīvo potenciālu. Nereti gleznās ir attēlotas divas vai trīs taisnstūrainas formas, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, spēj radīt melanholiski mirdzošu, optisku efektu.

Supervaroņu radītājs
Rīgā dzimušais supervaroņu radītājs Elija Kacs jeb Gils Keins ir viens no tēlnieces Sanitas Rāviņas veidotās skulptūras tēliem. Aizsācis žurnālkomiksu žanru, viņš strādājis pie tādiem mūsdienās populāriem supervaroņiem kā Zirnekļcilvēks, kapteinis Mārvels, Neticamais Halks.

Otrs S.Rāviņas smilšu varonis ir latviešu izcelsmes fotogrāfs Filips Halsmans, kurš veidojis neaizmirstamus portretus tādām slavenībām kā Merilinai Monro, Dalī, Vinstonam Čērčilam, Alfrēdam Hičkokam, Džonam Kenedijam un daudzām citām ievērojamām personībām. Viena no slavenākajām Halsmana fotogrāfijām, kas nonāca uz žurnāla «Time» vāka, ir skumjš Alberts Einšteins, kurš sēro par ASV iesaistīšanos atombumbas izstrādāšanā.

Savukārt trešā skulptūra veltīta Annai Kopčovskai, kura dzimusi Rīgā, bet 23 gadu vecumā veikusi ceļojumu apkārt pasaulei ar velosipēdu. 15 mēnešu garajā ceļojumā sieviete devās ar Annijas Londonderijas vārdu, tādējādi reklamējot savu sponsoru. Laikraksts «The New York World» viņas ceļojumu nosauca par «visneparastāko ceļojumu, ko jebkad paveikusi sieviete».

Krokodilu Harijs un «Porsche» dizainers
Tikmēr Agnese Rudzīte-Kirillova pievērsusies Dundagas apkaimē dzimušā latvieša Arvīda Blūmentāla atveidošanai. Pasaulē viņš pazīstams kā Austrālijas pētnieks un krokodilu mednieks Krokodilu Harijs, kurš tiek uzskatīts par pasaulslavenās kinolentes «Krokodils Dandijs» galvenā varoņa prototipu. Par A. Blūmentālu un viņa dzīvesvietai izvēlēto kādreizējo opālu racēju alu uzņemtas vismaz 30 dokumentālās filmas un sižeti.

Otra skulptūra veltīta pasaulslavenā autobūves zīmola «Porsche» latviešu izcelsmes inženierim un dizaineram Anatolam Lapiņam. No 1969. līdz 1988. gadam viņš vadīja «Porsche» dizaina studiju un noteica šī zīmola sporta automobiļu dizainu.

Savukārt unikālo pasaulē apbrīnoto foto minikameru «Minox», kuru «nav iespējams aizmirst mājās», 20. gadsimta 30. gados veidojis latviešu izgudrotājs un konstruktors Valters Caps. Viņa veikums ir Latvijas dizaina piemērs un vērtība, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Kamera tās niecīgo izmēru dēļ vairākās mākslas filmās izmantota kā spiegu aksesuārs, un to savulaik lietojusi britu karaliskā ģimene un mākslinieks Endijs Vorhols.

Latvieši piedalījušies arī pie «Levi Strauss&Co» un «Kapp&Peterson»
Tēlnieces Zīles Ozoliņas-Šneideres veidotā skulptūra veltīta latviešu zinātniekam, inženierim, vienam no vadošajiem ASV aviācijas pionieriem Jānim Akermanim, kurš 1930. gados ASV projektējis vairākus vēsturiskus lidaparātus, tostarp pirmo iznīcinātāju, kā arī izstrādājis un patentējis pilotiem atbilstošu ekipējumu.

Savukārt Zaļenieku pusē dzimušais Kārlis Pētersons 1890. gadā Lielbritānijā patentēja pavisam jaunas konstrukcijas pīpi «Peterson System Pipe», kas saņēmusi vairākas prestižas balvas starptautiskās izstādēs. Jābilst, ka ērtības labad viņš sevi pieteicis kā Čārlzu Pētersonu un vēlāk kļuvis arī par pīpju ražotnes «Kapp&Peterson» direktoru.

Lietuvas tēlnieks Tautvils Povilonis veido skulptūru pasaulē pirmajam trīsdimensiju hologrammas attēlam, ko 1964. gadā radījis Latvijā dzimušais fiziķis Juris Upatnieks kopā ar Mičiganas Universitātes kolēģi Emetu Lītu. Savukārt Martina Gauba smilšu skulptūra veltīta Latvijas izcelsmes amerikānim Džeikobam Deivisam, kurš kopā ar Levi Štrausu 1873. gadā patentējis oriģinālos džinsus «Levi Strauss&Co», kas nopērkami vēl šodien. Deiviss bija pirmais, kurš izdomāja, kā atrisināt džinsu iršanu kritiskākajās vietās, piemēram, kabatu stūros, uzliekot vara kniedes.

Veltījums Aleksandram Djačenko
Jau tradicionāli kopā ar smilšu skulptūrām Pasta salā tiek veidotas arī šamota skulptūras. Tās top no īpaša, Zemgalei raksturīga māla, kas sajaukts ar sīki sasmalcinātām, apdedzinātām māla daļiņām un vēlāk tiek dedzinātas 1200 grādu karstumā. Lielformāta keramikas uguns skulptūras šogad rada seši mākslinieki no Latvijas un Lietuvas – Ilze Emse-Grīnberga, Mārīte Margareta Djačenko kopā ar Kristīni Djačenko, Jānis Leimanis, Viļus Šļuzelis un Irēna Šļuzeliene.

«Šeit top pateicība mūsu Aleksandram Djačenko, kurš nesavtīgi dalījās savā pieredzē. Mans darbs saucas «Asni», tas veidots, mīlot jokus, kas arī Aleksandram bija draudzīga lieta. Ir zināms, ka Latvijā gada balva kultūrā ir kartupelis, savukārt Jelgavai, pateicoties universitātei, ir tuva lauksaimniecības tēma. Tādēļ man liekas, ka Aleksandra devums Jelgavai nav tikai viens kartupelis, bet gan vesels maiss, no kura jau spraucas ārā jauni asni. Pieredze, ar ko Aleksandrs ir dalījies ar jaunajiem kolēģiem, nekur nepazūd, tā aizvien tiek attīstīta, un tā mēs augam visi kopā,» ar topošo skulptūru sirsnīgi iepazīstina I.Emse-Grīnberga, piezīmējot, ka arī pati gaida sava darba rezultātu, jo šamotu ļoti ietekmē laika apstākļi un ne vienmēr izdodas tas, kas skicēs iecerēts.

Savukārt A. Djačenko meita Kristīne iepazīstina ar ļoti personisku veikumu: «Tā kā simpozijs šogad ir veltīts manam tētim, tad mēs ar mammu nolēmām izmantot viņa paša rokām taisīto pašportretu. Viens no viņa pēdējiem darbiem bija skaisti veidoti koki, liekot tos kopā ar portretu, mamma izdomāja, ka tas varētu būt darbs ar nosaukumu «Krauja».»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Smiltis un šamots pārtop skulptūrās

Kategorijas