Ar pozitīvu gaisotni sabiedrībā

2021. gada 6. jūlijs 00:00

Bijusī Iecavas vidusskolas vadītāja Agra Zaķe – autoritāte ar dzirkstošu enerģiju, kas iedvesmo

Iecavas vidusskolas direktorei Agrai Zaķei 30. jūnijs bija pēdējā darbdiena – pēc 28 gadu pieredzes Iecavas vidusskolas direktores amatā viņa nolēmusi doties pelnītā atpūtā, pedagoģiskā darba mūžs vairāk nekā 40 gadu garumā veltīts Iecavai.

Kad saņemtas pašvaldības pateicības un apbalvojumi, pieklusušas svinīgās uzrunas, «Bauskas Dzīve» jautā skolotājai, kas viņai sniedzis vislielāko gandarījumu. A. Zaķe uzreiz min trīs lietas: «Tas, ka mani skolēni iet manās pēdās un ka viņi ir izauguši par viediem cilvēkiem, realizē sevi, un, protams, arī tas, ka man līdzās ir mani domu un gara biedri.»

«Vēlos uzdrīkstēties mūs saukt par draugiem»
Jānis Beķeris, tagad Ārlietu ministrijas preses sekretārs, Iecavas vidusskolas absolvents un bijušais skolotājs, atceras – Agra Zaķe reiz viņam teikusi, ka viņai nepatīk vārds «direktore», daudz labprātāk sevi sauktu par skolas vadītāju: «Patiesi viņa šī vārda visplašākajā nozīmē ir vadītāja un līdere – viena no manām vislielākajām dzīves autoritātēm. Agra Zaķe mani vienmēr ir iedvesmojusi ar savu dzirkstošo enerģiju, aizkustinošo cilvēcību un apbrīnojamo drosmi, rādot izcilas līderes piemēru liela skolas kolektīva vadīšanā un arī visikdienišķākajās situācijās. Vienmēr būšu no sirds pateicīgs par manis pamanīšanu, kad kā diezgan noslēgts skolēns ierados Iecavas vidusskolas 7. klasē.»

A.Zaķe nekavējoties nolikusi Jāni uz skatuves vadīt lielus pasākumus. Mācījusi arī publiski runāt, un nu jau viņš esot aizrunājies diezgan tālu. Bijusi cieša sadarbība skolas dzīves organizēšanā, kad visus vidusskolas gadus J. Beķerim A. Zaķe pilnībā uzticējusies kā skolēnu domes vadītājam un Jāņa komandai ļāvusi īstenot pat visdrosmīgākās ieceres.

«Vēlos uzdrīkstēties mūs saukt par draugiem, jo sirsnīgas attiecības esam saglabājuši visus šos jau vairāk nekā 15 gadus, kopš pabeidzu vidusskolu. Īpaša atkalsatikšanās bija mana atgriešanās skolā jau kā skolotājam. Ir neaizvietojami cilvēki, un Agra Zaķe ir viena no viņiem. Iecavas vidusskola vairs nebūs tāda kā iepriekš, taču neatkarīgi no tā savu tradīciju katrā pirmajā septembrī nosūtīt Agrai garu ziņu sirsnīgā pateicībā par visu man iemācīto un kopā pieredzēto noteikti turpināšu.»

No bērnības sapņiem
«Bērnībā man bija divi sapņi, gribēju kļūt par ārsti. Saliku rindiņā lelles, ķiršus un tomātus, potēju un gaidīju, kad visi izveseļosies. Otrs sapnis bija kļūt par skolotāju un nedarīt daudz ko no tā, ko darīja to laiku skolotāji. Gribēju līdzināties savai lieliskajai klases audzinātājai Birutai Šņorei,» stāsta Agra.

A. Zaķe Iecavā ieprecējusies, bet piedzimusi Neretā. Tētis bijis vadošs milicijas darbinieks, tad izceļojušies pa Priekuli, Vaiņodi, Liepāju un Limbažiem. Darba pienākumu dēļ viņam bija nemitīgi jārotē, un ģimene «rotēja» līdzi. «No manu vecāku divām laulībām kopā esam piecas atvases. Visvairāk sanāk radoties ar māsu Anitu, jo viņa dzīvo tepat Bauskā. Vecmāmiņa Emīlija Zelma man ierādīja šūšanas, adīšanas, aušanas, uzvedības prasmes, viņa bija mācījusies Kaucmindes mājturības seminārā – savulaik prestižākajā mājturības skolā. Otra ome Erna bija ļoti darbīga, izturīga un prata saturēt kopā visu dzimtu. Es savā raksturā un temperamentā jūtu abas vecmāmiņas – esmu mantojusi viņu vitalitāti, atbildības izjūtu, milzīgas darbaspējas un dzīvesprieku,» par savu dzimtu stāsta A. Zaķe.

Izskoloti trīs bērni – dēls un meitas, tagad katrs ir savā dzīvē. Skolotājas prieks, lepnums un arī sirdssāpe ir seši mazbērni. «Tagad visi esam cieši kopā, kaut arī savulaik darba dēļ nevarēju būt kopā ar savējiem tik daudz, cik visiem būtu gribējies. Tagad manos plānos ir grāmatu lasīšana, ceļošana un dzīves baudīšana,» ieceres atklāj Agra.

Mērķtiecīga skološanās dzīves garumā
«Mana skološanās bija ļoti mērķtiecīga. Liepājā ieguvu tiesības strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Ļoti patika literatūra, bet tolaik nesapratu, cik grūtu ceļu esmu izvēlējusies. Tajā laikā dzima bērni, strādāju bērnudārzā «Cālītis», jo bērniem vajadzēja vietu dārziņā, tad vidusskolā biju tautisko deju skolotāja, pastrādāju arī par sākumskolas skolotāju. Kad pirms 28 gadiem kļuvu par direktori Iecavas vidusskolā – divplūsmu skolā ar 1200 skolēniem –, nedomāju, ka šajā amatā būšu tik ilgi. Toreizējais pagastvecis Jānis Pelsis teica, lai izturu, līdz nāks direktors – vīrietis, tagad tas ir noticis,» atmiņās dalās A. Zaķe.

Lai strādātu ar ļoti lielu kolektīvu, viņa studējusi psiholoģiju, par pētījuma bāzi ņemot kolēģus. Līdz ar pedagoģiskās korekcijas klases atvēršanu, studēju sociālo pedagoģiju, lai iegūtu zināšanas darbam ar šiem skolēniem. Iegūtās zināšanas lieti noderēja, strādājot skolas atbalsta speciālistu komandā.

«Bija jāveic lielas pārmaiņas darbinieku vidū, bija arī tiesu darbi, uzlabojām fizisko vidi, mikroklimatu, cēlām mācību kvalitāti. Akreditācijas vienmēr saņēmām uz maksimālajiem sešiem gadiem. Deviņus gadus nevarēju aiziet atvaļinājumā, līdz darbu saimnieciskajā jomā sāka Daiga Skuja, kurai varēju pilnībā uzticēties. Ar laiku uz katru vadības komandas kolēģi varēju paļauties. Katrs ir atradis savu īsto vietu, mērķtiecīgi izglītojies un spēj radoši un profesionāli iesaistīties kopdarbā,» vērtē bijusī direktore.

Svarīgākā ir savstarpēja cieņa
Rolands Radziņš, Iecavas vidusskolas izglītības psihologs, kas Agru Zaķi pazīst jau vairāk nekā desmit gadus, stāsta: «Tiku aicināts piedalīties Iecavas vidusskolas rīkotajos Ziemassvētku sarīkojumos. Inteliģence, sirsnība, atvērtība un uzticēšanās kolēģiem ir vienas no raksturīgākajām direktores personības iezīmēm. Skolā par izglītības psihologu sāku strādāt pirms pieciem gadiem. Mana maģistra darba tēma Latvijas Universitātē bija cieši saistīta ar skolu – «Skolotāju apmierinātība ar darbu, stresa un pašefektivitātes sakarības». No kādas sarunas ar direktori sapratu, ka tiek meklēts psihologs, un tad atklājās mūsu līdzīgā psiholoģiskā izglītība un intereses».

A. Zaķe Daugavpils Universitātē ir ieguvusi psiholoģijas maģistra izglītību. Strādājot ar bērniem un vadot skolotāju kolektīvu, šīs zināšanas bijušas ļoti noderīgas. «Taču kādā sarunā A. Zaķe sacīja (un tam arī es pievienojos) – svarīgākā ir savstarpēja cieņa. Mācību metodes, izglītības mērķi, standarti laika gaitā var mainīties, bet paliek stabilas vispārcilvēciskās vērtības un cieņa pret bērniem, vecākiem un kolēģiem. Viena no sekmīga darba atslēgām ir cieņa un cilvēkmīlestība. Daudzi neredzami pavedieni, sadzirdot, saredzot, sajūtot otru cilvēku, veido attiecību kvalitāti. Agra Zaķe vienmēr ir uzsvērusi šīs cilvēciskās kvalitātes, kas, manuprāt, bija viens no viņas ilggadējā un sekmīgā darba noslēpumiem. Mainoties izglītības ministriem, brīžam ambivalento prasību priekšā bijis jāprot atdot tam pienākošos daļu, nepazaudējot skolai būtisko, kas palīdzējis attīstīties, saglabāt stabilitāti un aug-stus izglītības kvalitātes rādītājus,» uzsver R. Radziņš.

Skolas labais vārds veido pozitīvu gaisotni sabiedrībā. Agra Zaķe ar godu un cieņu skolas vārdu ir sargājusi un kopusi. Viņas padoms un atbalsts pēc tik daudziem nostrādātiem gadiem arī turpmāk būs skolā gaidīts un iedrošinošs. Rolands Radziņš teic: «Skolotāja darbs ir salīdzināms ar lauksaimnieku, kas tīrumā iesēj sēklas. Un mēs zinām – ja sēklas ir labas, ja ar mīlestību sētas un kritušas auglīgā augsnē, tās nesīs labus augļus. Mums visiem ir bijis gods strādāt kopā ar Agru Zaķi. Viņas labais vārds nešķirami paliks saistīts ar Iecavas vidusskolu – ar cieņu un mīlestību!»

Paldies, mana mīļā Skolotāja!

Ilze Kalniņa-Dauga, Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja, savai skolotājai Agrai Zaķei velta šīs pārdomas:
– Cik daudzi no mums tiekas ar savu skolotāju katru gadu, aicina viņu uz savas dzīves nozīmīgākajiem notikumiem arī 32 gadus pēc vidusskolas absolvēšanas? Es aicinu un katru gadu 1. septembrī nesu savai Skolotājai ziedus, jo tieši viņa padarīja mani par labāku cilvēku, par to, kas es esmu šodien – par noderīgu sabiedrībai, kas turpina viņas iesākto gan izglītībā, gan prasmē ap sevi pulcēt ļaudis. Esmu pateicīga liktenim, ka man bija iespēja satikt Skolotāju ar lielo burtu – viņa ir mans etalons, piemērs un iedvesma. Zinu, ka ne tikai mans. Paldies, mana mīļā Skolotāja!

Satikāmies, kad sāku mācīties Iecavas vidusskolas ceturtajā klasē. Atceros pirmo tikšanos: viņa ienāca klasē augstpapēdenēs, džinsu kleitā, ar pusgariem ilgviļņotiem matiem – viņa bija tik skaista! Es gribēju viņai līdzināties, viņai līdzināties gribēja ikviena manas klases meitene. Pēc mācībām dežurantam bija jāpaliek ilgāk, lai sakoptu klasi, es to darīju ar prieku, pa kluso «uzcirtu» kājās savas skolotājas augstpapēdenes un jutos kā īsta dāma. To gan neviens neredzēja, jo drošībai klases durvis tika pieslēgtas...

Agra ir mana dzīves Skolotāja, kura ir nesavtīgi dalījusies ar savu optimismu, dzīvesprieku, aizrautību. Viņa ir iemācījusi saskatīt «monētas divas puses», attīstījusi ikvienā savā skolēnā kritisko domāšanu. Viņa teica: «Domā ar savu galvu, neej kā auns barā!» Zinu, ka par saviem dzīves sasniegumiem man jāpateicas tieši skolotājai Zaķei – par to, ka spēju uzdrošināties un izveidot pirmo tālmācības skolu Latvijā, par to, ka arī es varu sevi prezentēt kā skaistu, koptu, reprezentablu sievieti, jo man katru dienu klases priekšā stāvēja sievietes etalona paraugs – vitālā Agra Zaķe.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar pozitīvu gaisotni sabiedrībā

Kategorijas