Lepni būt pilsētnieki

2021. gada 6. jūlijs 00:00

Iecavas parkā un ap to iedzīvotājiem sarūpēta daudzveidīga svētku programma

Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Iecava ne tikai pievienojusies Bauskas novadam, bet arī no 1. jūlija ieguvusi pilsētas statusu, un sestdien, 3. jūlijā, iecavnieki svinēja pirmos pilsētas svētkus.

Daudziem iecavniekiem svētku rītu ieskandināja mūzikas skaņas un baznīcu zvani, kas priecēja jau pulksten 10. Visvairāk aktivitāšu risinājās parkā un pie Iecavas mūzikas un mākslas skolas.

Iecavas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un pedagogi demonstrēja savu sniegumu, uz skolas balkona muzicējot un pa visu parku rībinot bungas. Svētku apmeklētāji varēja aplūkot vairāku šķirņu trušus, piedalīties dažādās aktivitātēs, klausīties muzikantus, kas brauca automašīnā un pieskandināja parku. Bija dažādas izstādes, varēja izzināt Iecavas vēsturi un svētku noslēgumā vairākās Iecavas vietās priecāties par gaismas efektu priekšnesumiem.

Pēdējā brīdī atceļ mākslinieku koncertu
Svētku noslēgumā bija plānots arī koncerts, taču pēdējā brīdī to atcēla. Iecavas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Laimrota Jaunzeme sacīja, ka pasākuma organizatori katru dienu pētīja valdības izsludinātos grozījumus epidemioloģiskajos noteikumos, taču pēdējā brīdī bija jāizšķiras par koncerta atcelšanu. «Svētkiem bijām sagatavojuši četrus variantus. Šoreiz svinības tika veidotas kā pastaigu taka – dažādas norises varēja vērot pastaigājoties. No mūsu puses nebija šķēršļu, lai koncerti varētu notikt,» teic L. Jaunzeme.
«Bauskas Dzīve» svētku dienā uzrunāja bijušo Iecavas novada domes deputāti, tagad Bauskas novada domes deputāti Solveigu Lineju, kas darbojās izglītības komitejā, kad lēma par koncertu iespējamību Iecavas pilsētas svētku laikā. Viņas komentārs: «Nevēlējāmies šķirot cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos, tāpēc mākslinieku koncertus atcēlām. Līdz pēdējam brīdim gaidījām epidemioloģisko noteikumu atvieglojumus. Pēc pēdējās komitejas sēdes diskutējām par to, vai koncertu var apmeklēt tikai vakcinētie un pārslimojušie vai ar negatīvu «Covid-19» testu, bet sapratām, ka tas nebūs godīgi pret iecavniekiem. Līgumi ar māksliniekiem tā arī netika noslēgti.»

Piederīgi Iecavai
Iecavas jauniešu centra vadītājas pienākumu izpildītāja Līga Briģe kopā ar jauniešiem rosināja radīt svētku sajūtu, dekorējot Iecavas nosaukuma burtus. «Aicinājām iecavniekus dāvināt sajūtu, ar ko katram asociējas Iecava. Tas varēja būt plaukstas zīmējums, dzeja, izdekorēts vārds,» stāsta L. Briģe, «ikviens varēja vērot bērnu un jauniešu veidoto fotoizstādi uz kanvām «Mana Iecava». Ar šiem svētkiem vēlamies pateikt, ka esam piederīgi nu jau pilsētai Iecavai.»

Iecavas mūzikas un mākslas skolas direktore Zane Andžāne kopā ar skolas pedagogiem un audzēkņiem priecēja ar saksofona, čella, klavieru, perkusiju un bungu spēli Grāfa laukumā. «Gribējām radīt noskaņu, kāda ir tad, kad audzēknis spēlē kopā ar skolotāju. Muzicējām, lai arī šis laukums svētku laikā nebūtu kluss,» sacīja Z. Andžāne.

Iecavniekus Kristeru un Evu Vežbickus no rīta pamodinājuši muzikanti pie mājas loga. «Dzirdējām, ka spēlē, un skrējām ārā dejot. Bija ļoti laba sajūta – beidzot svētkos visi varējām satikties. Esam lepni sevi saukt par pilsētniekiem, bet žēl, ka nācās apvienoties ar Bauskas novadu. Labi, ka Iecava nu kļuvusi par pilsētu,» teic brālis un māsa Kristers un Eva.

Izveidota pils kontūra
Amatnieku tirdziņā «Bauskas Dzīve» tirgotāju pulciņā satika Gitu Kravalu, kas pārdeva savas gleznas. «Esmu juriste, taču gleznoju 14 gadu, bet ar mākslu uz «tu» esmu jau kopš skolas laikiem. Iecava man ir mīļa vieta, te dzīvoju 26 gadus,» atklāja G. Kravala. Viņa parādīja biedrības «RaDam» veidoto izstādi «Apgleznotie keramikas šķīvji» – tajā varēja skatīt dažādas interpretācijas par Iecavu. «Tagad iespējams uzzināt, cik liela bijusi Iecavas pils, – Iecavas parkā izveidota oriģināla tās kontūra. Plānojam to kaut kā iezīmēt, lai būtu labāk redzama,» stāsta G. Kravala.

Iecavniece Astrīda Vītola svētku tirdziņā pārdeva pašas veidotos keramikas izstrādājumus. «No pašvaldības darbinieces un ekonomistes esmu kļuvusi par to, par ko sapņoju jau bērnībā, – esmu keramiķe. Izveidoju biznesa plānu un ieguvu līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Iecavai pilsētas statusu vajadzēja jau sen, jo te ir pietiekami daudz iedzīvotāju, lai ciems kļūtu par pilsētu,» spriež A. Vītola.

Par apvienošanos neskumst
«Bauskas Dzīve» svētkos satika Tauriņu ģimeni – Andu, Baibu, Abitu, Jēkabu, Robertu un Artūru. «Esam priecīgi sevi saukt par pilsētniekiem. Jauki, ka svētki nav centrā, bet plašajā parkā, kur iespējams izstaigāties. Mums patika Iecavas mūzikas un mākslas skolas pedagogu un audzēkņu priekšnesumi. Žēl, ka atcēla koncertus, bijām tos jau ieplānojuši. Ticam, ka viss notiek tā, kā tam jābūt. Paši esam muzikāli un situāciju izprotam,» stāsta iecavnieki Tauriņi.

Laini Bahu kopā ar ģimeni «Bauskas Dzīve» satika Grāfa laukumā. «Šie svētki ir nedaudz citādāki. Tagad esam lepnāki, jo esam pilsētnieki. Svētku rītā gar māju brauca muzikanti ar priekšnesumiem, steidzāmies pie loga un mājām viņiem. Par apvienošanos Bauskas novadā neskumstu, jo esmu dzīvojusi arī rajona laikos, kur Bauska, Iecava, Vecumnieki un Rundāle strādāja kopā. Nav sajūtas, ka būtu pazuduši,» vērtē L. Baha.

Iz Iecavas vēstures
Iecavnieku biedrība «Arhīvs» sagatavojusi vēstures apskatu – kopš Iecavas dibināšanas. Sniedzam dažus faktus gadu skrējienā:
1492. gadā Iecavas vārds pirmo reizi minēts rakstos. Livonijas ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofens izdeva dokumentu par Iecavas un Mežotnes zemnieku pienākumiem pret muižu. Šo laiku tradicionāli pieņemts uzskatīt par Iecavas muižas dibināšanas gadu.
Kurzemes hercogistes laikā Iecava kļuva par vietējās rūpniecības centru ar vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļiem, dolomīta lauztuvēm, papīrdzirnavām, linu vadmalas austuvi un mucinieku darbnīcām.

1567. gadā ar hercoga Gotharda Ketlera pavēli nodibināta atsevišķa Iecavas-Lambārtes draudze, kuras vajadzībām 1641. gadā sāka celt luterāņu baznīcu. Būvniecība pabeigta 1657. gadā.

Lielā ziemeļu kara laikā, no 1709. līdz 1711. gadam, arī Iecavu skāra mēris. No 153 mājām, kas tolaik bija Iecavas pagasta teritorijā, pa diviem trim iedzīvotājiem bija tikai 72 mājās.

1773. gadā Lieliecavas muižu sāka rentēt Pēteris fon der Pālens, bet jau 1795. gadā, kad beidza pastāvēt Kurzemes hercogiste un tās teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, Lieliecavas muižu saņēma dzimtīpašumā «uz mūžīgiem laikiem».

1801. – 1807. gadā grāfs muižā uzbūvēja jaunas ēkas – Iecavas pili, dārznieka māju, alus brūzi un doktorātu.

1812. gada 17. jūlijā Napoleona Krievijas kampaņas laikā risinājās Iecavas kauja, kurā 10. Prūšu korpuss sakāva Lēvisa of Menāra Krievijas armijas daļas. Dižozols pie ēkas Virzas ielā ap 1840. gadu stādīts uz kaujā kritušo karavīru apbedījuma.
1858. gadā Pēteris fon der Pālens uzcēla pirmo draudzes skolu Iecavas pagastā uz Zorģu muižas zemes, Rīgas–Bauskas lielceļa malā.
1864. gadā pēc Pētera nāves Lieliecavas muižu mantoja viņa brālis Nikolajs. Ar viņa līdzfinansējumu 1876. gadā uzcelta «Sarkanā skola».

1884. gadā Iecavas muižu mantojumā ieguva Pētera Ludviga fon der Pālena mazdēls Leonīds fon der Pālens. Viņš Iecavā uzbūvēja spirta brūzi, jaunus staļļus, 1885. gadā Iecavā sāka darboties aptieka. 1889. gadā viņa jaunuzceltajā ēkā Rīgas–Bauskas lielceļa malā sāka darboties policijas iecirknis, miertiesa, 1892. gadā pasts, 1896. gadā – telefona stacija. Iepretī baznīcai uzbūvēts amatnieku nams, netālu no tā, parka malā, – parka sarga namiņš. 20. gadsimta pašos pirmajos gados uzcēla Iecavas staciju un slimnīcu, pilij piebūvēja bibliotēkas korpusu.

1920. gada Iecavā notika pirmā tautas skaitīšana.

1921. gada rudenī atsākās mācības Iecavas skolā.

1922. gadā Lieliecava tika pārdēvēta par Iecavu, bet 1925. gadā Iecavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

1952. gadā Iecavas skola pārveidota par vidusskolu.

1956. gadā uzcelta Iecavas autoosta.

1957. gadā Iecavas parks iekļauts republikas nozīmes aizsargājamo dabas objektu sarakstā.

1963. gada 1. februārī Iecavas strādnieku ciemats pārveidots par pilsētciematu.

1972. gadā Iecavas centrā uzcelts ūdenstornis.

1978. gadā atklāts sporta nams «Dartija».

UZZIŅAI
Galvenie pilsētas statusa kritēriji: vismaz 2000 iedzīvotāju, attīstīta kultūras dzīve, komercdarbība un infrastruktūra. Iedzīvotāju skaits Iecavā – 5 736.
Pilsētas statusu piešķir ar Saeimas lēmumu, pamatojoties uz Ministru kabineta atzinumu.
Normatīvajos aktos attiecībā uz tiesību normām parasti ciemu teritoriju pielīdzina pilsētu teritorijai.
Ar 1. jūliju Bauskas novadā ir divas pilsētas, bet Latvijā – 78.

+ 5

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lepni būt pilsētnieki

Kategorijas