Zaļāk, bet dārgāk

2021. gada 6. jūlijs 00:00

144

Plastmasas daļējs aizliegums var paaugstināt ēdienu izmaksas par desmit procentiem un vairāk

Stājies spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kura mērķis ir patērētājiem piedāvāt preces no videi draudzīgākiem materiāliem.

Likums stājās spēkā 3. jūlijā, un to atzinīgi novērtēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: «Katra mūsu izvēle atstāj pēdas dabā, un katru reizi, kad izdarām izvēli par labu apkārtējai videi, tā ir neliela uzvara cīņā ar piesārņojumu. Dzīvot pilnībā bez plastmasas mēs vēl nevaram, taču plāns ir atteikties no tās pakāpeniski un patērēt atbildīgi. Jaunais likums ir tikai viens plāna punkts ceļā uz zaļāku nākotni, un ministrija paralēli strādā arī pie citām iniciatīvām, kas paātrinās zaļās politikas tempu.»

28 miljoni eiro
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 21. jūnijā organizēja tiešsaistes informatīvo pasākumu par šo likumu. Uzreiz tika uzsvērts, ka normatīvais regulējums, kas aizliegs vairāku vienreizlietojamo plastmasu saturošu preču turpmāku ievešanu un izplatīšanu, 3. jūlijā stāsies spēkā visā Eiropas Savienībā (ES), ne tikai Latvijā. Speciālisti uzsvēra, ka ES vadība apzināti pieņem lēmumus ar mērķi samazināt nepārstrādājamās plastmasas iepakojuma apjomus un, ja nepieņems mērus, maksājums no nodokļu maksātāju maciņiem pieaugs.

«Eiropas Savienības budžetā paredzēta iemaksa par katru nepārstrādāto plastmasas iepakojumu, kas ir 80 eiro centi par kilogramu. Mēs jau maksājam 28 miljonus eiro. Ja nemainīsim savu attieksmi, tāds skaitlis būs arī nākotnē un varbūt pat lielāks,» informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Viņa norādīja, ka viena no galvenajām problēmām ir šo atkritumu nokļūšana jūrās un okeānos, un pat Latvijā ir tendence pieaugt pludmaļu piesārņojumam ar plastmasu. «Latvija jau ir teikusi «jā» depozītu sistēmai, bet tas neaptver visu, un pārējais būs jānodrošina caur ražotāja atbildības sistēmu. Konstatēts, ka pēdējo dažu gadu laikā plastmasas atkritumu, kas parādās pludmalē, kļūst aizvien vairāk. Izsmēķi, dažādu pudeļu vāciņi, korķīši, vates kociņi,» uzskaitīja R. Vesere.

Mainīsies cenas
Likumprojekts attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi.

Aptaujāto Bauskas un apkārtnes kafejnīcu īpašnieki teic, ka jau apzina jaunos piedāvājumus, kas aizstātu vienreizlietojamās plastmasas ražojumus, bet uzreiz atzīst, ka tie sadārdzinās cenu par līdzņemamajiem ēdieniem. «Jārēķinās, ka tie būs dārgāki. Tas noteikti sadārdzinās porcijas cenu, kad pilnībā pāries uz jaunajiem iepakojumiem. Līdz pat 50 centiem dārgāk vienai porcijai uz visu komplektu, un tas ir daudz. Pieļauju, ka šīs izmaksas nevarēs iekļaut tajā pašā cenā, kas līdz šim, kad maksājums bija vienāds uz vietas porcijai un līdzi ņemamajai,» norāda Codes pagastā strādājošas kafejnīcas «Ziediņi» īpašniece Jeļena Šteinarte. Viņa vērtē, ka būs divas cenu stratēģijas – vieni mēģinās piemērot izlīdzinātās cenas visam, tā kompensējot iepakojuma sadārdzinājumu, citi piedāvās atsevišķu iepakojuma cenu.

Gandrīz visi aptaujātie ēstuvju īpašnieki atzīst, ka maksājumi par ēdieniem pēc jaunā gada būs lielāki – līdz pat desmit procentiem un varbūt pat vairāk. To nosaka ne tikai likuma izmaiņas, bet arī pārtikas produktu cenas pieaugums, kas visā pasaulē ir manāms jau globālā mērogā.

Būs jāpielāgojas
Pagaidām cenas varētu nepieaugt, un galvenais iemesls ir tas, ka krājumus vēl aizvien var izmantot. Tirgotāji drīkstēs iztirgot savus krājumus pēc 3. jūlija, ja izstrādājumi būs laisti tirgū līdz 2. jūlijam un ar dokumentiem varēs pamatot krājumu apjomu. Tāpat arī ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji varēs izmantot savus uzkrājumus.

«Ir savi krājumi, bet apzināmies, ka būs izmaiņas. Pašlaik daļēji jaunā veida traukus izmantojam zupām. Cilvēki vēl aizvien vairāk izvēlas ēdienus ņemt līdzi, nevis ēst terasē. Jā, vasarā apmeklētāju vairāk, bet paradumi īpaši nemainās. «Covid-19» infekcija daudz ko ir izmainījusi. Saprotam, ka ar laiku viss būs dārgāks, arī jaunie trauki, bet cilvēki to uztver kā pašu par sevi saprotamu. Nekādu sliktu komentāru nav bijis,» stāsta kafejnīcas «Dravas» vadītāja Rita Drava Vecumnieku ciemā.

Codes pagasta «Ziediņos» gan parādījies, ka cilvēki tagad sāk ēst vairāk uz vietas terasēs. Īpašniece J. Šteinerte uzskata – pat ja kādam jaunie trauki nepatīk, ar laiku pieradīs. «Tāda ir cilvēka daba – sākumā čīkstēt un šausmināties, bet tad jau pierod. Domāju, ka izmaiņas nav sliktas – varu iedomāties, kādi vienreizējo trauku kalni līdz šim izgāja vidē. Mēs, maza kafejnīca, jau tā ļoti daudz tērējām, kur nu vēl lielie. Tagad būs pieejami koka, bambusa un celulozes izstrādājumi. Tik ir skaidrs, ka daudz kam vēl būs jāpiemērojas. Minēšu jaunās koka dakšas – nezinu, kā paēst, pat asu zobu tām nav, bet būs vien jāpielāgojas,» saka J. Šteinerte.

Korķīšus nevarēs nomest
Likumā gan ir diezgan daudz dažādu ierobežojumu, nosacījumu un īpatnību. Piemēram, plastmasas glāzes vēl netiek aizliegtas, jo trūkst alternatīvas, bet plānots veikt pasākumus, lai samazinātu to patēriņu. «Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem,» norāda R. Vesere. Viņa aicina arī pašus patērētājus izvēlēties ilgtspējīgākas preces, kuras iespējams izmantot atkārtoti vai kuras ražotas no videi draudzīgākiem materiāliem.

Sanita Reinerte, Vides aizsardzības departamenta vides kvalitātes eksperte, norāda, ka izmaiņas skars arī smēķētājus. «Rēķināmies ar to, ka būs daudz jautājumu par cigarešu filtriem un cita veida izstrādājumiem. Daudzi pat neiedomājas, ka cigarešu filtri satur plastmasu. Ražotājam būs jāsedz izdevumi, kas saistīti ar šādu izstrādājumu savākšanu un sakopšanu. Būs jāinformē, ka konkrētā prece satur vienreiz lietojamo plastmasu un ir specifiski apsaimniekošanas nosacījumi, kas būs jāievēro, lai pircējs veikalā var izvēlēties preci un izvērtēt visus aspektus,» norāda S. Reinerts.

Vēl viena joma, kuru skars izmaiņas – plastmasas pudeļu korķīši. Paredzēts, ka ražotājiem būs jāveido un jāpiedāvā jauns dizains – korķīšus tagad nevarēs vienkārši noplēst, tiem būs jāpaliek pie pudeles, lai tos nevarētu vienkārši aizmest un lai nodotu kopā ar pudeli depozīta sistēmā. «Tas prasa papildu ieguldījumus ražotājiem, kas izgatavo pudeles,» atzina S. Reinerte, skaidrojot, kāpēc šādas izmaiņas nebūs uzreiz pamanāmas.

UZZIŅAI

Plastmasas izstrādājumu patēriņš strauji pieaug, un daļa no tiem nav pārstrādājami.
Laikā no 2017. līdz 2019. gadam plastmasas daudzums nešķirojamos sadzīves atkritumos pieaudzis no 14 līdz 19 procentiem.
Gadā vidēji pārstrādā un reģenerē apmēram 30 procentus plastmasas atkritumu.
Latvijā 2018. gadā katru dienu patērēja 150 tūkstošus plastmasas salmiņu.
Eiropas Savienībā pašu resursu groza sastāvdaļā ir paredzēta valsts iemaksa, kuru aprēķinās pēc nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojumu apjoma – 0,8 eiro par kilogramu.
Katru gadu pasaules okeānu ūdeņos nonāk astoņi miljoni tonnu plastmasas.
Plastmasas pudelēm vajag 450 gadu, lai tās sadalītos jūras vidē.
260 pasaules sugu ir apdraudētas, jo regulāri norij kādu no plastmasas atkritumiem vai plastmasas tīklu fragmentiem.
Katru gadu mirst apmēram 100 000 jūras dzīvnieku – vaļu, roņu, bruņurupuču, delfīnu un citu, kas cietuši no atkritumiem.

Avots: VARAM

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zaļāk, bet dārgāk

Kategorijas