Pērn sarucis laulību skaits

Pandēmijas ietekme un tendence – ar katru gadu vidējais laulībā stājušos vecums pieaug
Latvijā 2020. gadā reģistrētas 10 702 laulības, kas ir par 2159 laulībām jeb 17% mazāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Laulību skaita sarukumu ietekmēja ārkārtējā situācija «Covid-19» pandēmijas laikā, kā arī pulcēšanās un citi ierobežojumi. Uz 1000 iedzīvotājiem laulību skaits samazinājās par 1,1 – no 6,7 2019. gadā līdz 5,6 pērn.
Valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam laulību ceremonijā klātienē drīkstēja piedalīties tikai abi laulājamie un divi pilngadīgi liecinieki. Noslēgto laulību skaits šajos trīs mēnešos strauji saruka un bija par 36% mazāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Vislielākais laulību skaita kritums salīdzinājumā ar 2019. gadu bija maijā un jūnijā, kad katru mēnesi tika reģistrēts par aptuveni 500 laulībām mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Otrreiz ārkārtējā situācija ar ievērojamiem ierobežojumiem tika izsludināta 2020. gada 9. novembrī un bija spēkā piecus mēnešus līdz šī gada 6. aprīlim. Kā liecina provizoriskie reģistrēto laulību dati, samazinoties ierobežojumiem, 2021. gada aprīlī un maijā reģistrēts vairāk laulību nekā attiecīgajos mēnešos pērn.
Mainās tendences dažādās vecuma grupās
Pirmo laulību skaits 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 15%, atkārtoto laulību – par 21%. Mazāk bija Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu un nepilsoņu) laulību ar citu valstu pilsoņiem – 2019. gadā šādu laulību īpatsvars bija 4,8%, pērn – 3,5%.
Pirmo laulību skaits samazinājās visās vecuma grupās, bet vairāk vecuma grupās no 20 līdz 24 gadiem (uz 1000 attiecīgā vecuma iedzīvotāju par 14%), no 25 līdz 29 gadiem (par 11%) un no 30 līdz 34 gadiem (par 15%).
Pērn salaulāja 7,2% jeb 1542 seniorus vecumā no 60 gadiem, par 30% mazāk nekā 2019. gadā, kad laulību noslēdza 8,6% jeb 2217 seniori. Iepriekšējos gados (2018., 2019. g.) bija vērojams straujš senioru laulību skaita pieaugums, ko veicināja grozījumi likumā «Par valsts pensijām».
Sieviešu atraitņu vairāk nekā vīriešu
Šī gada sākumā Latvijā 49% pilngadīgu vīriešu un 41% pilngadīgu sieviešu bija precēti, 35% vīriešu un 25% sieviešu – neprecēti. Šķīrušies ir 12% vīriešu un 18% sieviešu. 16% sieviešu ir atraitnes, kas ir četrreiz biežāk nekā vīrieši atraitņi (3,4%), un tas saistāms ar sieviešu skaita pārsvaru senioru grupā un garāku mūža ilgumu.
Augstāks neprecēto vīriešu īpatsvars daļēji saistāms ar tendenci vīriešiem noslēgt laulības vēlāk nekā sievietēm: vidējais pirmajā laulībā stājušos vīriešu vecums ir 32 gadi, sieviešu – 29,7 gadi. Ar katru gadu vidējais laulībā stājušos vecums pieaug.
Vismazāk pārmaiņu Igaunijā
Salīdzinājumā ar 2019. gadu Igaunijā pērn laulību skaita samazinājums bijis vien par 4,6%. Gada otrajā pusē Igaunijā laulību skaits pat pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Visvairāk laulību skaits sarucis Lietuvā – gada griezumā laulības noslēgtas par 22% retāk nekā 2019. gadā, turklāt visaugstākā starpība bijusi maijā, kad salīdzinājumā ar 2019. gadu laulību skaits samazinājies pat par 67%.
Īsi pirms pulcēšanās ierobežojumiem 2020. gada februārī daudzi Baltijas valstu iedzīvotāji izmantoja iespēju reģistrēt laulību 20.02.2020., kas radījis laulību skaita pieaugumu februārī.
FAKTI
Reģistrētas laulības 2020. gadā mūspuses novados: Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļā ir sastādīti 33 laulību reģistri, 10 no tiem ir par laulībām baznīcā. Iecavas novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 22 laulības. Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļā 2020.gadā reģistrētas 16 laulības.
Avots: pašvaldības dzimtsarakstu nodaļas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»