«Brakšķu» atkritumu poligona vadītājs: Ceļā uz apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu jāiesaistās arī ražotājiem
Ceļā uz apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu jāiesaistās visām iesaistītajām pusēm, arī produktu ražotājiem, apliecina Jelgavā bāzētā «Brakšķu» atkritumu poligona vadītājs Jānis Plucis.
«Brakšķu» poligonā un šķirošanas stacijā nonāk sadzīves atkritumi no visas Jelgavas, Jelgavas novada, Iecavas, Rundāles, Vecumniekiem un citām Zemgales pašvaldībām. Daļu samaļ, un tā kļūst par kurināmo, citus virza tālākai pārstrādei, bet vienu daļu apglabā poligonā.
J. Plucis atgādina – Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2035. gada poligonos jāapglabā tikai 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Gandrīz viss – 90% – jānodod tālākai pārstrādei. Viņš uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešama arī ražotāju atbildība. Pēc J. Pluča paustā, pašlaik atbildība gulstas tikai uz poligoniem, atkritumu apsaimniekotājiem un iedzīvotāju sirdsapziņas.
«Iepakojumu un preču ražotājiem jau produkta izstrādes un dizainēšanas stadijā būtu jādomā, kas notiks ar mantu, kad tā nonāks atkritumos. Piemēram, papīra maisiņš ar plastikāta lodziņu. No vienas puses jauki – mēs redzam, kāda smalkmaizīte tur ievietota. Bet kā šo iepakojumu pārstrādāt?» spriež poligona vadītājs. Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā maisiņš nav papīrs un nav arī plastmasa.
«Mūsdienās arvien vairāk ražo iepakojumus un preces, ko nav iespējams izmantot atkārtoti – skaisti izskatās veikalu plauktos, labāk pērk, bet sarežģītais iepakojums, kas sastāv no vairākiem materiāliem, padara pārstrādi gandrīz neiespējamu. Daļa neder arī kurināmā sagatavošanai,» skaidro J. Plucis.
Viņš uzver, ka sabiedrībā un politiķu vidū valda pārliecība, ka poligoni paši ar visu tiks galā.
«Sašķirot mēs varam visu ko, bet jautājums – kur tas nonāks tālāk? Pēc depozīta sistēmas ieviešanas pie mums paliks arvien nekvalitatīvāks materiāls, daļu no tā vispār nav iespējams nodot pārstrādei,» pārliecināts «Brakšķu» vadītājs.
Pašlaik no pārstrādātājiem ir pieprasījums pēc tīrām un sausām PET pudelēm, metāla. Drīz Latvijā darbosies depozīta sistēma, un tad dzērienu iepakojums vairs gandrīz nenonāks poligonā. Taču jādomā arī, ko iesākt ar citiem izstrādājumiem, komentē J. Plucis.
«Zinu no pārstrādātajiem, ka lielas problēmas ir ar ziepju vai šampūna iepakojumu. Pārstrādes rūpnīcā tāda pudele var veidot divu metru putu slāni un uz pāris stundām paralizēt ceha darbību. Tās mazgājot, rodas arī citas problēmas, piemēram, ar notekūdeņiem,» teic J. Plucis.
Pēc viņa paustā, vēl viena rūpe ir jogurta un margarīna trauciņi. Rūpnīcas tos nevēlas pieņemt, jo tauku atliekas kaitē rūpnieciskajām līnijām.
Atkritumu apsaimniekotāji uzskata – jo sarežģītāks iepakojums vai materiāls, jo grūtāk to pārstrādāt vai arī pārstrāde vispār nav iespējama. J. Plucis ir pārliecināts, ka jāievieš arī ražotāja atbildība, lai ceļā uz apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu iesaistītos visas puses – ražotāji, lietotāji un patērētāji un apsaimniekotāji.
«Brakšķus» apsaimnieko Jelgavas pašvaldībai daļēji piederošā SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi». «Jelgavas komunālie pakalpojumi» 2020. gadā strādāja ar 3,974 miljonu eiro apgrozījumu un 267 380 eiro peļņu, liecina informācija firmas.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»