Ar zemenēm un āboliem uz «Tu»!

2021. gada 2. jūlijs 00:00

636

Jaunsaimnieks Ēriks Harlamovs atklāj savu saimniekošanas pieredzi un plānus

Agro zemeņu sezona nule kā noslēgusies, un jaunsaimnieks Ēriks Harlamovs jau noņēmis plēvi no tuneļiem. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņš atklāj iegūto pieredzi zemeņu un ābolu realizācijā, stāsta par sezonas īpatnībām un zemnieku darbu.

Izveidojis ogām tuneļus
Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pašnodarbinātais Ēriks Harlamovs pirms sešiem gadiem ierīkoja ābeļdārzu. Pašlaik viņam ir deviņu hektāru liela saimniecība. Visi āboli tika realizēti Rīgas Centrāltirgū, kur šovasar nonākušas arī Ērika stādītās zemenes. Saimnieks pats tur arī tirgojas.

Zemenēm, kas auga plēves tuneļos, jau 27. maijā novākta pirmā raža. Divus tuneļus zemenēm Ēriks izbūvējis projektā par Eiropas Savienības atbalsta līdzekļiem. «Izveidojām lielus tuneļus, jo Latvijā laikapstākļi zemenēm ir ļoti mainīgi. Vajadzēja, lai zemenēm netiek klāt lietus un ir vieglāk tās nolasīt,» skaidro Ēriks. Viens tunelis ir 800 m² liels, bet tādi izbūvēti ir divi. Abos tika audzētas divas zemeņu šķirnes – ‘Asia’ un ‘Malling Centenary’. Jaunsaimniekam Ērikam ir sava laistīšanas iekārta. «Tuneļos ir citādāka temperatūra kā ārpus tiem, un zemenēm nepieciešams ūdens,» sacīja Ēriks, kurš atklāj, ka ar zemeņu slimībām šogad problēmas nav bijušas. «Pirmajā sezonā zemenēm slimību nebija. Esmu no daudziem lauksaimniekiem dzirdējis, ka attīstās zemeņu puve. Skatīsimies, kā veiksies nākamgad. Šogad zemenes tuneļos jau beigušās, bet tagad vēlās zemeņu šķirnes aug ārā.»

Nav problēmu ar lasītājiem
Ēriks sacīja, ka problēmu ar zemeņu lasītājiem viņam nav, jo ogas novāc paša ģimene un radinieki. «Pagaidām tiekam paši galā, bet vēlāk noteikti meklēsim darbiniekus. Problēmas ar darbiniekiem parasti ir tiem, kam zemenes sasniedz vismaz piecu hekt-āru platību. Esmu bijis apskatīties pie citiem zemeņu audzētājiem, kā lasa zemenes. Biju Talsu pusē pieredzes apmaiņā, kur zemenes lasa no platformas, biju Mālpils novada Sidgundā, kur ir viena no lielākajām zemnieku saimniecībām. Zemeņu lasīšana ir grūts darbs, arī platformā nav viegli – sprands pēc dienas beigām sāp. Lai nopelnītu, ir daudz jāstrādā,» atklāja Ēriks Harlamovs.

Centrāltirgū jau 15 gadu
«Visas Īslīces pagastā iegūtās zemenes dodas uz Rīgas Centrāltirgu. Sākotnējā cena tirgū bija 15 eiro par kilogramu, un pašlaik cena ir noslīdējusi līdz 3 eiro kilogramā. Ir iestrādātas vietas, un cilvēki dodas pie konkrēta tirgoņa. Pagaidām neplānoju zemenes realizēt Bauskā, jo sadarbība ar Rīgas tirgu jau ir ilgus gadus. Ja dienā Bauskā es varu pārdot divas kastes ar āboliem, tad Rīgā es dienā pārdodu apmēram 15 kastes. Centrāltirgus ir ļoti specifisks. Bauskas tirgū noiets ir noteiktās dienās, bet Rīgā tirgū ar klientiem var rēķināties katru dienu. Ir daudz ievestās produkcijas, arī vietējo tirgotāju vairāk,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja Ē. Harlamovs, kurš Centrāltirgū produkciju tirgo jau 15 gadus.

«Situācija ar ārzemju ievesto produkciju ir nedaudz uzlabojusies, jo tirgū regulāri pārbauda dokumentus, tirgus ir daudz sakārtotāks, klienti paši zina cilvēkus, kuri pārdod viņiem labu preci,» teic Ēriks. Viņš paskaidro, ka tirgū svarīga neesot vieta, bet gan attieksme. Labu produkciju cilvēks atradīs pat tirgus pašā stūrī. Viss atkarīgs no paša pārdevēja un produkcijas kvalitātes un klāsta. «Man kā saimniekam un realizētājam ir svarīgi, lai klients pie manis nāk gan rīt, gan parīt, gan aizparīt. Ja es viņu apmānīšu vienu dienu, tad es palieku bez klienta, bet man vajag, lai viņš pie manis pērk ābolus, zemenes, avenes un citus produktus,» situāciju paskaidro īslīcietis. Tirgū strādājot ļaudis, kas pārdod iepirkto produkciju, un ir saimnieki, kas piedāvā pašu audzēto. «Man kā saimniekam un pārdevējam ir vieglāk organizēt savu tirgus darbību, jo varu pats plānot savas finanses un ieguldījumus. Man produkcija nav jāiepērk,» stāsta zemnieks.

Paplašinās ābeļdārzu
Ēriks Harlamovs no Eiropas Savienības līdzekļiem lauksaimnieku atbalstam vēl ir ieguvis finansējumu ābeļdārza viena hektāra izveidošanai un aveņu dārza 0,3 ha veidošanai. Šogad esot jāsagatavo abi dārzi, un raža būs nākamgad. Ābolus plānojot jūlija beigās. Salnas nav traucējušas, bet vājākām bumbieru šķirnēm «nav paticis» stiprais sals un kailsals, kad vienu nedēļu turējās 27 grādi zem nulles.

Ērika plānos ir iestādīt vēl piecus hektārus ābeļdārza. «Pagaidām izskatās, ka arī ābolu šogad varētu būt daudz, jo laikapstākļi tiem bija atbilstoši, arī kaitēkļi ābelēm neuzbruka, jo maz lija,» stāsta Ēriks. Ābeļdārzā ir iestādītas četras šķirnes. Jaunsaimnieks uzskata, ka Zemgales līdzenums ir ideāla vieta ābeļdārza veidošanai, jo gan zeme, gan klimats ābelēm šeit ir labvēlīgs. Salīdzinot ar Vidzemi un Latgali, šeit ābolu gatavošanās process norit pat par divām nedēļām ātrāk, teic Ē. Harlamovs.

Ēriks aicina valsts iestādes sadarboties ar jaunsaimniekiem un jauniešiem, kas vēlas izveidot savu zemnieku saimniecību. «Lielais dokumentu apjoms, lai tikai iegūtu finansējumu, ir ļoti smags, un to pieveikt ir sarežģīti. Ja jaunsaimniekam ir vēl jānopērk zeme un nav sava finansējuma, tad ar atbalstu ir sarežģīti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar zemenēm un āboliem uz «Tu»!

Kategorijas