BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saulainei saskata savu ceļu

Uldis Varnevičs

2021. gada 22. jūnijs 00:00

1572
Saulainei saskata savu ceļu

Apvienotā novada vadība vēlas saglabāt un attīstīt patstāvīgu izglītības iestādi

Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā pagājušajā nedēļā notika gan praktiskie eksāmeni, gan arī jaunu audzēkņu uzņemšana. Tikmēr topošā apvienotā novada vadītāji un deputāti domā par to, kā atgūt izglītības iestādei patstāvību un palīdzēt attīstībai.

Visskarbāk no aptaujātajiem par tagadējo situāciju Saulaines struktūrvienībā izsakās pašreizējais Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks: «Attālinātā Kandavas tehnikuma vadība neder. Tā nav vadība, kas strādā par labu Saulainei. Kandavas tehnikums šai laikā ir saņēmis milzīgas investīcijas, bet Saulaine palikusi bez nekā.» Tādēļ topošā apvienotā novada vadība meklē risinājumus, kā šo situāciju mainīt.

Praktiskā daļa laba

Tikmēr Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā aizvadītajā nedēļā turpinājās eksāmeni praktiskajās iemaņās. Tā 15. jūnijā apgūto tēmu praktisko daļu kārtoja lauksaimniecības un viesmīlības speciālisti.

Augkopības tehniķiem šogad ir desmit absolventu. «Kursā ir arī divas meitenes. Par kopējiem eksāmenu rezultātiem man grūti spriest, bet praktiskā daļa bija ļoti laba – vairāki jaunieši ieguva gandrīz maksimālo punktu skaitu,» skaidro pedagogs Ivars Straņķis.

Praktisko daļu, kas saistīta ar tehniku, šīs jomas speciālistiem pieņēma SIA «Uzvara-lauks» galvenais inženieris Armands Štraumanis, kurš piekrita, ka šo daļu visi nokārtojuši ļoti labi. Vērtējot Saulaines izglītības iestādes ieguldījumu, viņš atzina, ka tas vienmēr bijis vērā ņemams. «Pie mums «SIA «Uzvara-lauks» gandrīz visi esam Saulaines absolventi,» smaidot atklāj A. Štraumanis.

Pietrūkst darba vidē balstītas mācības

Šajā pašā dienā augkopības mehāniķi kārtoja arī eksāmenu par daļu, kas skāra programmas augkopības zināšanu jomu, – tur jauniešus eksaminēja lauku konsultante Eleonora Maisaka, un no malas savu audzēkņu veikumu rūpīgi vēroja pasniedzējs Valdis Ūbelis. «Praktiskā ziņā jaunieši ir labi, jo bijuši praksē dažādās saimniecībās. Tomēr vajadzētu vēl vairāk prakses savā nozarē. Jāatzīst, ka ir «robi» grāmatvedības zināšanās. Pietrūkst darba vidē balstītas mācības,» vērtē E. Maisaka.

Savukārt viesmīlības pakalpojumu speciālistus šoreiz eksaminēja Solveiga Ikerte no Rundāles «Baltās mājas», «Rožmalu» atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka un Rundāles pils direktores vietniece Inga Pudenko.

Jaunieši ar paveikto bija apmierināti. Viesmīlības nozares pārstāvji ne visi zināja, kur tālāk strādās, bet augkopības tehniķiem jau darba lietas bija skaidras – pat tik ļoti, ka atzina, ka uz augstskolu pašlaik neviens neplāno doties. «Jau zinu, kur strādāšu,» atzīst Edijs Puks no Iecavas. Savukārt Viktorija Samsonova no Jelgavas novada mācījusies, lai turpinātu darbu savu vecāku saimniecībā, – tāpēc iegūtas zināšanas gan augkopībā, gan arī darbā ar tehniku. «Varēšu palīdzēt savai ģimenei,» saka jauniete.

Potenciāls jāizmanto
Tikmēr iestādes pedagogi gana daudz domā arī par nākotni. Katrs neuzņemtais vai neapmācītais audzēknis, pēc viņu vērtējuma, atstāj ietekmi arī uz novadu. «Ja bērni brauc mācīties kaut kur citur, viņi visbiežāk citos novados arī paliek. Un tagad jau nerunāsim par to, ka brauc uz augstskolām, – ja dosies mācīties citur arī uz profesionālajām vidusskolām, tad pazudīs no novada jau šajā vecumā,» situāciju analizē profesionālo mācību priekšmetu skolotājs Vismants Šulcs.

Tehnikuma Saulaines struktūrvienības vadītāja Iveta Leitlante nākotnes attīstību saskata sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU). «Profesijām, ko piedāvājam Saulainē, ir saistība ar LLU fakultātēm. Lai panāktu izmaiņas, būs jāsadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, un liela loma būs tieši Bauskas novada vadības ieinteresētībai,» uzsver I. Leitlante.

Izglītības iestādes nākotni viņa arī saskata pieaugušo tālākizglītībā – potenciāls ir, atliek tikai izmantot. Jau tagad gatavo izglītības programmas vairāku veidu apmācībai – metālapstrādei, grāmatvedībai un datorapmācībai un vēl citās nozarēs. «Nākotnē pieaugušo apmācībai varētu pievienot arī konditoru un pavāru. Visai izglītības iestādei būs jādomā par darba kvalitātes paaugstināšanu – kvalitāte tomēr ir galvenais,» pauž I. Leitlante.

Negatīvs vērtējums vadībai
Pašreizējais Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks stāsta, ka uzmanību notiekošajam pievērsis pagājušā gada rudenī. «Kopā esmu iesaistījies jau sešās sarunās, tai skaitā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju. Runājām arī par profesionālo izglītību vispār. Par savām aktivitātēm esmu ne pārāk cienīts Kandavas tehnikuma vadības acīs, bet ir skaidrs, ka Saulaines teritoriālajai struktūrvienībai vajag finansējumu un jaunas programmas,» teic A. Jātnieks.

Kandavas tehnikuma vadības paveikto viņš vērtē ļoti negatīvi: «Likvidēti vecie mācību kabineti. Virpas aizvestas, vecās iekārtas nolaistas, dzelži atdoti metāllūžņos, bet investīciju Saulainē nav, lai mācību procesu modernizētu. Par to vaicāju arī Izglītības un zinātnes ministrijā un sapratu, ka vadības procesa no Kandavas puses praktiski nav.»

Iesaistās priekšsēdētāji
A. Jātnieks vērtē, ka tieši tāpēc, ka šādus jautājumus aktualizēja arī iepriekšējais Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadītājs Nils Šastakovičs, viņš esot zaudējis darbu. «Saprotu, ka struktūrvienības vadītājs ir ļoti ierobežots savas darbības iespējās. Lai situācijā kaut ko mainītu, aicināju iesaistīties arī Rundāles novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani. Viņš Saulaines notikumos iesaistījās arī iepriekš,» stāsta A. Jātnieks.

Notikusi metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozares ekspertu padomes sēde, no kuras gaidītas prasības Kandavas tehnikuma vadībai, bet beigās pieņemts lēmums, ka viss ir nolaists un automehāniķa programmu vairs nevar mācīt. «Mēs tomēr uzskatām, ka mācību bāze ir pietiekama. Teikšu, ka pašlaik Saulaini kā filiāli praktiski pamazām likvidē. Arī skolotājiem vairs nav tās iedvesmas plānot un domāt par skolas attīstību,» secina Bauskas novada domes priekšsēdētājs.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, kas pašlaik ir potenciālais apvienotā Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, vērtē, ka varbūt jāskata kompromisa iespējas. «Profesionālās izglītības skolai ir jābūt! Tomēr, pirms lemt par tās iespējamo pārņemšanu pašvaldības pārziņā, jāiepazīstas ar Bauskas pašvaldības budžeta tēriņiem, finansējuma nepieciešamību skolai un izglītības iestādes vadības profesionālajām aktivitātēm skolas pastāvēšanai. Pagaidām neesmu pārliecināts, ka darīts viss iespējamais un izskatīti visi modeļi skolas turpmākajai eksistencei,» tā A. Mačeks.

Pārņemt pašvaldībai
A. Jātnieks uzskata, ka novada domju priekšsēdētāju aktivitātes ir izjaukušas Kandavas tehnikuma vadības izveidoto sistēmu, kad bez iebildumiem lauvas tiesa investīciju palikusi Kandavā. Lai gan pat neesot izdevies iegūt no izglītības iestādes budžeta datus, tomēr pašvaldībai sanāca iekļūt izglītības iestādes padomē, un martā notika sēde, kur runāja par investīcijām visās Kandavas tehnikuma vadībai pakļautajās iestādēs. «Runāja par 5,7 miljonu eiro ieguldījumiem, no kuriem Saulainei bija atvēlēti apmēram 250 tūkstoši eiro. Tā arī iepriekš notika – Kandavas tehnikumā ieguldīja miljonus, bet Saulainē – praktiski neko. Tagad struktūrvienības vadītāja taisa plānu un Saulainei prasīs kopējās investīcijas apmēram 2,7 miljonu eiro apmērā,» atklāja A. Jātnieks.

Kā nākotnes risinājumu viņš saskata iespēju pārņemt Saulaini kā Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādi. «Ja būtu pašvaldības profesionālā vidusskola, tad pēc pašu novada un apkārtējo novadu pasūtījuma varētu veidot mācību programmas un gatavot speciālistus, kas ir nepieciešami mūsu novados tieši tagad,» saka Bauskas novada domes priekšsēdētājs. Viņš saskata sadarbību arī ar LLU – ja izdotos sasaistīt skolas programmas ar augstāko izglītību, ieguvēji būtu visi.

Optimālākais scenārijs
Saulaines teritoriālās struktūrvienības aizstāvībā iesaistījies arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņš
16. jūnijā tikās ar LLU studiju prorektoru Aigaru Laizānu. «Pārrunājām, ka patstāvīga Saulaines profesionālā vidusskola varētu būt LLU pakļautībā. Tā ir arī viņu interese – izvērst sadarbību ar reģioniem. Bioekonomikas specialitātes ir lauksaimniecība, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, ar ekonomiku saistītās lietas, un Saulainei ir bāze šajā izglītībā. Viņu pakļautībā jau ir Bulduru tehnikums, nonāks pakļautībā arī Malnavas koledža Latgalē. Zemgalē universitātei pagaidām tādas bāzes nav, un viņi labprāt to šeit iegūtu,» stāsta
A. Okmanis.

Tiesa, process nav tik vienkāršs – pirms tam Saulaines izglītības iestādei ir jākļūst par patstāvīgu iestādi – pagaidām tā ir tikai izglītības programmas īstenošanas vieta. «Jaunajai domei būs jāorganizē tikšanās, iesaistot Zemkopības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, lai izpētītu, kā tas iespējams. Tas ir viens no iespējamajiem scenārijiem un varētu būt no optimālākajiem,» pauž A. Okmanis. Viņš atzīst, ka finansējuma apmēru izmaiņas nepalielinās, – jautājums ir par pašas izglītības iestādes attīstību. Kas nozīmē, ka, pat atgūstot patstāvīgas skolas statusu, vēl daudz darba priekšā.

Neatbilstoša materiāltehniskā bāze – tehnikuma direktores skaidrojums
Notikums, kas šogad izraisīja protestus, ir lēmums par automehāniķu mācību grupas likvidēšanu. Saulaines pedagogi par to ir izbrīnīti, jo ir apstiprināta apmācību programma. «Tā ir pieprasīta programma – gan nāk audzēkņi, kas vēlas mācīties, gan vietējie servisi prasa apmācītus darbiniekus,» informē izglītības iestādes vietniece mācību darbā Iveta Marušēna.

Par šāda lēmuma iemesliem informē Kandavas lauksaimniecības tehnikuma direktore Dace Rozentāle: «Lēmums šajā struktūrvienībā ar 2021./22. mācību gadu pārtraukt uzņemšanu izglītības programmā «Autotransports» izriet no Nozares ekspertu padomes rekomendācijas, kas sniegta Izglītības un zinātnes ministrijai. Proti, 2020. gada 15. aprīlī notika Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozares ekspertu padomes sēde, kurā izstrādāja priekšlikumus izglītojamo skaita plānam profesionālās izglītības programmās 2021. un 2022. gadam.

Pamatojoties uz šo nozares rekomendāciju, kas tapa, vērtējot arī materiāltehniskās bāzes neatbilstību mūsdienu prasībām un salīdzinoši zemos kvalifikācijas eksāmenu rezultātus, ministrija ņēma vērā šo nozares ekspertu aicinājumu, un no 2021./22. mācību gada Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā izglītojamie šajā programmā netiek uzņemti. Kā arguments šādam lēmumam minēts arī šīs profesijas apguves iespēju piedāvājums tuvākajā apkārtnē – šādus speciālistus ar labāku materiāltehniskās bāzes pieejamību un rezultātiem jau gatavo Rīgā, Jelgavā, Dobelē un citviet.

Kandavas lauksaimniecības tehnikums ir ieinteresēts piedāvāt audzēkņiem pēc iespējas plašākas izglītības iespējas daudzveidīgās specialitātēs. Taču tajā pašā laikā ir kritiski jāizvērtē konkrētās profesijas piedāvājums tuvākajā apkaimē, lai būtu iespēja nokomplektēt mācību grupu. Svarīgi arī, lai piedāvātā izglītība būtu pēc iespējas kvalitatīvāka, – tas attiecas ne tikai uz labiem pedagogiem, bet arī uz reālajai darba videi atbilstīgu materiāltehnisko bāzi. Pozitīvi, ka ar 2021./22. mācību gadu Saulaines tehnikumā sāk piedāvāt ļoti perspektīvu profesiju «Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis». Struktūrvienība būs vienīgā profesionālās izglītības iestāde Zemgalē, kur var apgūt šo specialitāti. Esam gandarīti par šādu iespēju, ņemot vērā, ka šajā reģionā lauksaimniecība ir ļoti augstā līmenī un jauni speciālisti ir ļoti vajadzīgi.

Kandavas lauksaimniecības tehnikums ļoti augstu vērtē sadarbību ar nozares ekspertu padomēm, jo tajās apvienojušies nākotnes darba devēji mūsu jauniešiem. Esam ieinteresēti sniegt mūsu jauniešiem pašu labāko izglītību, ieklausoties nozaru vajadzībās. Te jāuzsver, ka profesiju piedāvājums nav akmenī iekalts. Atkarībā no Latvijas darba tirgus tendencēm un pieejamajiem iestādes resursiem, strādājam pie jaunu izglītības programmu piedāvājumu ieviešanas, neizslēdzot, ka automehāniķa profesija nākotnē var atkal atgriezties Saulaines tehnikumā.»

Izmantojot pašreizējās iespējas, Saulaines pedagogi plāno sagatavot autoatslēdznieka programmu – šīs programmas prasībām struktūrvienības aprīkojums atbilst.