Ar savu pļavu

2021. gada 22. jūnijs 00:00

Rundāles novada Viesturu pagasta lauku māju «Īslīči» saimniecei Līgai Valnerei Līgosvētki katru gadu bijis īpašs laiks, turklāt ne tikai vārdadienas dēļ, bet arī tāpēc, ka gandrīz vienlaikus ir arī dzimšanas diena, tādēļ parasti sveikta dubultā.

Sarunājoties ar «Bauskas Dzīvi», Līga atceras, kas šī ir trešā intervija, kas saistīta ar Līgosvētkiem. Pirmā saruna bijusi drīz vien pēc Atmodas laika sākuma, kad vēl dzīvojusi Iecavā, bet otrā – jau «Īslīčos», kad ciemos atbraukusi žurnāliste Aina Ušča. Taču katru reizi sarunas risinājušās citā noskaņā.

Naktsvijoļu rīti
Viesturietei jau kopš bērnības ir jaukas atmiņas par Līgosvētkiem. «Paldies vecākiem, kas man deva šo vārdu! Līgodienas rīts man allaž bijis pārsteigumu pilns – vecāki vienmēr no rīta pie gultas atnesa naktsvijoles, pat tad, kad pārcēlos dzīvot uz Iecavu,» atminas gaviļniece.

Bērnībā Madlienā Līgo bija gaidīti svētki. Vietējās lielsaimniecības vadītājs Jūlijs Beļavnieks mācējis svētkus skaisti organizēt. «Tāpēc Līgo gaidījām – bija teātris, zaļumballe, labāko darbinieku sveikšana, sēdējām pie galdiem, bija ugunskuri. Atceros izrādi «No saldenās pudeles»,» stāsta Līga.

Viņa atzīst, ka svētku izjūta gadu gaitā nemainās: «Joprojām izjūtas ir tādas pašas kā agrāk, padomju laikos. Toreiz jau mēs, bērni, nezinājām, ka kaut kas ir aizliegts, jo svētki tāpat tika svinēti,» stāsta «Īslīču» saimniece. Viņa atminas, ka Atmodas laika sākumā Jāņu svinēšana pārvērtusies par publiskiem pasākumiem, bet pamazām tie kļuva par ģimenes svētkiem.

Sportiskās tradīcijas
Atšķirībā no sportistiem, kas piedalās sacensībās Eiropā, Līgai vasaras saulgriežu svinības sacensības nav traucējušas. «Savulaik Jāņos sacīkšu nebija. Arī veterānu vecumā tās organizēja vai nu pirms, vai pēc Jāņiem. Valmierā vienu brīdi rīkoja Jāņu un Līgu mačus, bet arī tie notika dienu pirms Līgosvētkiem. Jaunatnes izlasei, kas Padomju Savienības laikos devās mačos uz Krieviju, Jāņos sacensību nebija, jo arī Krievijā tie daudzviet bija svētki. Mūspusē Jāņos neviens nerīko sacensības,» stāsta Līga.

Viņai vēl aizvien pieder Bauskas novada rekords lodes grūšanā. Bauskas novada domes sporta darba organizatore Inga Ūbele atradusi informāciju, ka 1980. gada 17. maijā Liepājā Līga, tolaik meitas uzvārdā Skrūdere, aizgrūdusi lodi 13,86 metru tālumā.
Savulaik «Īslīčos» sportošana bija Jāņu tradīcija. Līgas dzīvesbiedrs Alfrēds Graudiņš rīkoja stafeti ar «viltīgiem» sporta veidiem – šāva balonus, lēca mērķī, līda cauri dažādiem apļiem. Neatkarīgi no laika apstākļiem vajadzēja piedalīties. Alfrēds skaitīja rezultātus un pēc pusnakts pasniedza balvas.

Vainagus pin paši
Tagad Līgosvētkus uz «Īslīčiem» ar savu kompāniju brauc svinēt jaunā paaudze, kas ievieš citas tradīcijas. Pagājušajā gadā izrādījās, ka puiši un meitas nav pinuši Jāņu vainagus, tas bija izaicinājums visiem nopīt vainagus. Paši meklējuši puķes un griezuši zarus. Pērnie vainagi šogad sadegs ugunskurā un taps jauni.

Puiši vainagos biežāk iepinuši ozola lapas. Darināti arī bērza lapu vainadziņi, bet tie vairāk domāti bērniem, kam ozola lapu vainagi ir par lielu.

Gan viesu dēļ, gan pašas priekam pie mājas ir nepļauta pļava, lai pilsētnieki var meklēt jāņuzāles. Kādreiz pie pļavas bijusi arī zāļu dobe, bet tai neveiksmīgi pārstūrēts pāri ar traktoru. Toties tagad daudz kas no dobes izplatījies pļavā – baldriāns izsējies pa visu pļavu, var pamanīt raudenes, bija ļoti laba gaiļbikšu raža, saaugušas mazās zemenes.

Spēka laiks
Saimniece vainagus bieži darinājusi – kad Iecavā dejojusi tautas deju ansamblī, viņai bijis uzdevums nopīt visām meitām vainagus. Nodarbībās «Baltajā mājā» ziemā tapis kronis, kas labi izskatās atšķirīgā gaismā.

Līgo vainags ir kā sava veida rituāls. «Eju pļavā, un tā ir meditācija vairāk nekā stundas garumā, kuras laikā ņemu visu, kur roka stiepjas. Margrietiņas un rudzupuķes vainagu dara krāsaināku. Iepīta vainagā, skaista ir arī gārsa. Jauki smaržo vainagā ievīts baldriāns. Tagad sākas spēka laiks – ieej pļavā, apgulies, paveries apkārt esošajās smilgās un sajūti dabas spēku! Galvenais tam nobriest, nenobīties no kukaiņiem un izbaudīt visu, ko dod zeme,» saka Līga.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar savu pļavu

Kategorijas