Laiks visu nostāda pareizajās vietās

2021. gada 22. jūnijs 00:00

1005

Iecavnieks Jānis Caune – nacionālo putnu šķirņu ģenētisko resursu glabātājs

Septīto gadu Jānis Caune kopā ar ģimeni saimnieko Iecavas novadā, vien kādus 15 kilometrus no Iecavas uz Rīgas pusi, nost no burzmas un trokšņa, meža vidū un klusumā.

Jānis ir klusuma un miera piekritējs, taču viņam ir stingrs viedoklis gan par administratīvi teritoriālo reformu, gan par pašvaldību vēlēšanām, gan «Covid-19». Ne viens, ne otrs, ne trešais viņam un ģimenei netraucējot pilnvērtīgi dzīvot, tāpēc tiem laiks netiek tērēts. Viņaprāt, visos šajos procesos ir gana daudz nezināmā un nepateiktā, tāpēc «lai viss iet savu gaitu, jo ar laiku viss nostāsies pareizajās vietās».

Jānis dara to, kas ir atkarīgs no viņa un ko viņš var ietekmēt.

Īsts un uzticams draugs
Viens hektārs zemes un sabrukusi māja – tāds bijis sākums. Jānis māju atjaunojis savām rokām. Saimniecībā tagad mīt 120 vistas, 40 baloži, četri pāvi, trīs tītari, 20 truši, suns un kaķis.

Visi putnu, dzīvnieku aprūpes un lauku darbi saimniekam ir labi zināmi, jo bērnība pagājusi lauku sētā Iecavas upes krastā pie Grienvaldes dzirnavām. Mammai bijušas trīs govis un vistas.

Mācoties Iecavas pamatskolā, ne ar ko īpašu neesot izcēlies, dažādās aktivitātēs neesot iesaistījies. Taču klasesbiedrs Māris Rāzmanis, ar ko joprojām vieno ciešas draudzības saites, stāsta: «Ar Jāni draudzējamies kopš piektās klases. Ar viņu ir ļoti interesanti – Jānis ir jautrs, vienmēr kaut ko izdomā, prot ap sevi radīt labu noskaņu un draudzīgu gaisotni. Mums abiem jau kopš bērnības sirdslieta ir makšķerēšana. Cik mācību stundu skolā esam «nobastojuši» makšķerēšanas dēļ! Jānim ir ļoti plašas zināšanas visā, kas saistīts ar dabu, – viņš ļoti daudz zina par augiem, zivīm un putniem. Jānis ir praktiskas dabas cilvēks, kad braucu uz Jāņiem pie viņa, allaž konsultējos ar viņa Ieviņu, ko dāvināt, tas var būt volejbola tīkls un bumba vai arī kāds īstajā vietā stādāms koks. Jānis ir īsts un uzticams draugs.»

Šogad Līgosvētkos Mārim ir dežūra, viņš ir ugunsdzēsējs glābējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas Iecavas postenī. Pie Jāņa viņš aizbraukšot kādu dienu agrāk.

Praktisks cilvēks
Iecavnieka praktiskā daba «ierunājās» jau pamatskolas laikā, jo izvēle krita uz praktiskas profesijas izvēli un patstāvīgu dzīvi. Rīgā tika apgūta galdnieka profesija, tolaik celtniecībā varēja labi pelnīt, un puisim ļoti gribējās būt neatkarīgam. Piecu gadu laikā no palīgstrādnieka kļuva par meistaru – būvēja mājas no pamatiem līdz pat jumtam. Tad būvniecībā sākās krīze, darbi apstājās.
Septiņus gadus Jānis strādājis a/s «Balticovo» par operatoru olu pārstrādes cehā. «Regulēju un pieskatīju iekārtas – robotus, ražojām galvenokārt eksportam «šķidrās olas», atdalot dzeltenumu no baltuma, šo produktu izmanto konditorejā,» stāsta J. Caune.

Vēlāk mēģinājis atgriezties celtniecībā, bet ikdienas darba režīms ar vajadzībām savā saimniecībā nav bijis salāgojams. Jānis uzskata, ka pašreizējais operatora darbs maiņās koģenerācijas uzņēmumā Salaspilī ir labs risinājums ģimenei un saimniecībai. Kamēr Jānis darbā, par saimniecību rūpējas dzīvesbiedre Ieva un uzticami palīgi.

Jāņa zināšanas galdniecībā un celtniecībā izcili noder paša sētā un mājā, kad jābūvē mītnes saimniecībā esošajiem putniem un trušiem.

Audzē baložus, cukurvistiņas un krūpiņus
Jānis audzē un saglabā Latvijas baložu šķirnes – ‘Rīgas baltsvītru’, ‘Rīgas vairogspārneni’, ‘Rīgas spoguļasti’, ‘Rīgas krāsasti’ un ‘Liepājas baltasti’, kā arī pavisam mazās vistiņas – Latvijas cukurvistiņas un krūpiņus.

Var droši teikt, ka J. Caune ir šo mūsu nacionālo šķirņu ģenētisko resursu glabātājs. Šādai nodarbei vajadzīga ne tikai gribēšana un varēšana, bet arī zināšanas un to nemitīga papildināšana. Par savu skolotāju Jānis sauc Juriju Dmitrijevu, autoritāti putnkopju aprindās arī tālu aiz Latvijas robežām, vairāku specializētu grāmatu autoru.

Arī šī raksta autorei ir tas gods nu jau vismaz 25 gadus būt regulārā saziņā ar J. Dmitrijevu. Jurijs neslēpj prieku par jauniem, zinātkāriem, talantīgiem cilvēkiem, kas savus spēkus, laiku un arī naudu velta ģenētisko resursu saglabāšanai. J. Dmitrijevs uzskata, ka varam ievest jebkādus aizjūras putnus, bet daudz svarīgāk ir rūpēties un saglabāt unikālās vērtības, kas atrodamas tikai mūsu zemē. Viņš uzteic Jāņa perfekcionismu, mērķtiecību, kā arī vēlmi pētīt un mācīties. Par J. Caunes pētniecisko darbu liecina viņa savāktā putnkopības literatūras kolekcija un arī tas, ka Jānis apguvis gan inkubatoru, gan cāļu sildīšanas ierīču būvniecību.

Sarunā viņš vairākkārt uzsver sava vaļasprieka nekomerciālo raksturu. Jānis nepārdod ne putnus, ne olas, ne cāļus, ne inkubatorus un pirktgribētājus lūdz netērēt velti ne savu, ne viņa laiku. Taču viņš neatsaka padomu tiem, kas nodarbojas ar šo šķirņu saglabāšanu vai lūdz kādu tehnisku konsultāciju. Par pēdējo pārliecinājos, kad mēs abi pacietīgi un neatlaidīgi centāmies atminēt mana digitālā inkubatora stiķus un niķus.

Ugunskurs, kronis, pīrāgi un buča
Jānis meklē un arī cieši sadarbojas ar domubiedriem. Par domubiedri kļuvusi arī Jolanta Daudze, putnkopības entuziaste un nu jau populārā Lauku festivāla rīkotāja Birzgales pagasta Rūķu parkā. Viņa stāsta: «Jāni pazīstu tikai divus gadus, mūs satuvināja kopīga mīlestība pret putniem. Kā izrādījās nedaudz vēlāk, arī vēlme saglabāt Latvijā selekcionētos putnus – cukurvistiņas, krūpiņus un baložus. Jāni esmu iepazinusi kā perfekcionistu – visu viņš dara ar atbildību un rūpību. Ļoti atsaucīgs un izpalīdzīgs cilvēks, labprāt dalās ar padomu. Novēlu Jānim sasniegt to mērķi, ko pats sev uzstādījis. Zinu, ka mērķa sasniegšanai nepieciešama pacietība, vēlme mācīties un mīlestība pret darbu. Sirsnīgi sveicieni Jānim vārdadienā!»

Svētku priekšvakarā Jāņa dzīvesbiedre Ieva atzīst, ka viņas Jānis nav liels svinētājs, – maiņa darbā var gadīties jebkurā laikā. Faktu, ka svētki tiks pavadīti darbā, ģimene uztver mierīgi.

Jāņa dzīvesbiedre pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas pārziņā ir mājas rūpes un truši. Ieva sarunā ir tikpat atvērta un pozitīva kā Jānis: «Šogad svētkos Jānītim ir brīvdiena, tāpēc būs ugunskurs, Jāņa mamma, kā katru gadu, dāvinās kroni un ceps pīrāgus, būs siers, un no pusotru gadu vecā dēliņa gādīgajam tētim tiks arī sirsnīga, liela buča.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laiks visu nostāda pareizajās vietās

Kategorijas