ES ierobežo plastmasas atkritumu eksportu
2021. gada 29. jūnijs 00:00
Vides aizstāvji aicina aizliegt pavisam, savukārt iebilst eksportētāji
Eiropas Savienība (ES) tiecas uz arvien ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku saimniekošanu. Atkritumu pārstrādāšana ir būtisks elements, lai bloks varētu sasniegt savus mērķus.
Taču līdz šim ES ar to nav sekmējies. Ievērojams daudzums Eiropas iedzīvotāju saražoto plastmasas atkritumu tiek eksportēti uz trešajām valstīm, kur tos visbiežāk nepārstrādā. Vides aizstāvji mudina Briseli aizliegt ES plastmasas atkritumu eksportu. Pret to iebilst atkritumu eksportētāji, kuri norāda uz ES atkarību no pārstrādātājiem ārvalstīs.
Pārstrādā tikai 30%
Eiropas iedzīvotāji katru gadu rada vidēji 25 miljonus tonnu plastmasas atkritumu, no kuriem pārstrādā tikai 30%. 2019. gadā ES eksportēja 1,5 miljonus tonnu plastmasas atkritumu, galvenokārt uz Turciju, Malaiziju un Indonēziju. Tas bija ievērojami mazāk nekā 2016. gadā, kad no bloka teritorijas izveda 2,6 miljonus tonnu plastmasas atkritumu.
Šāds kritums lielā mērā bija saistīts ar to, ka Ķīnā 2018. gadā stājās spēkā stingri plastmasas atkritumu importa ierobežojumi. Iepriekš ES dalībvalstis plastmasas atkritumus eksportēja galvenokārt uz Ķīnu.
Vides aktīvisti apgalvo, ka liels daudzums ES eksportēto plastmasas atkritumu galamērķa valstīs netiek pārstrādāti, bet gan nonāk izgāztuvēs, okeānā vai arī tos sadedzina. Visā pasaulē aptuveni 85% pludmalēs savākto atkritumu ir no plastmasas, bet mikroplastmasas piesārņojums jūrās un okeānos apdraud tur mītošos augus un dzīvniekus.
1. janvārī ES spēkā stājās jauni noteikumi plastmasas atkritumu eksportēšanai un importēšanai. Tie aizliedz nešķirotu, bīstamu un grūti pārstrādājamu plastmasas atkritumu eksportu uz valstīm, kuras nav Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD biedres.
Atkritumu straumes nonāk Turcijā
Nevalstiskās organizācijas «Zero Waste Europe» atkritumu politikas eksperts Pjērs Kondamēns uzskata, ka ES jaunie noteikumi nav pietiekami stingri un nerisina plastmasas atkritumu radītā piesārņojuma ietekmi uz vidi valstīs, uz kurām tos eksportē. «Plastmasas atkritumu straumes, kuras vairs nevar eksportēt uz valstīm ārpus OECD, piemēram, Dienvidaustrumāziju, tagad nonāk pārsvarā Turcijā, kas ir OECD dalībvalsts. Mēs esam redzējuši, kāda tam ir ietekme Adanas pilsētā, kur regulāri deg nelegāli izgāzti atkritumi un liels daudzums Eiropā saražotu atkritumu nonāk dabā,» P. Kondamēns sacīja «Euranet Plus News Agency».
2020. gadā Turcijā nonāca
447 tūkstoši tonnu plastmasas atkritumu no ES dalībvalstīm. Tas bija 20 reižu vairāk nekā 2016. gadā, kad ES uz Turciju eksportēja 22 tūkstošus tonnu plastmasas atkritumu. Taču no jūlija Turcijā būs aizliegts importēt vairumu plastmasas atkritumu. Aizliegumu pieņēma pēc tam, kad vides aizstāvju organizācija «Green-peace» publicēja video, kurā redzams, kā netālu no Adanas pilsētas ceļmalā deg nelegāli izgāzti atkritumi. Tie pārsvarā bija polietilēna maisiņi un plastmasas iepakojumi produktiem, ko pārdod ES un Lielbritānijas veikalos.
Vides aizstāvji uzsver, ka Eiropas uzņēmumi turpina eksportēt nešķirotus un bīstamus plastmasas atkritumus uz attīstības valstīm, kas neietilpst OECD, pārkāpjot ES noteikumus. Maija sākumā nevalstiskās organizācijas ziņoja par 282 konteineriem ar nešķirotiem plastmasas atkritumiem, kas no Itālijas aizceļoja uz Tunisiju.
«Zero Waste Europe» pārstāvis P. Kondamēns ir pārliecināts, ka tas nav atsevišķs gadījums. Viņaprāt, plastmasas atkritumu pārvadāšanas bizness ir necaurredzams un grūti kontrolējams. Tāpēc ES esot pilnībā jāaizliedz plastmasas atkritumu eksports un līdz minimumam jāsamazina atkritumu eksports starp bloka dalībvalstīm.
Nav pārstrādes rūpnīcu
«Mēs vēlamies pilnīgu plastmasas atkritumu eksporta aizliegumu. Aizveram durvis, nevis atstājam tās pusvirus. Ja mēs skaidri un gaiši nepateiksim, ka mums vairs nav tiesību eksportēt plastmasas atkritumus, tad nebūs cita ceļa, nekādu likumisko neskaidrību, ko var izmantot, lai tomēr kaut ko nosūtītu. Nē, mums ir jāpasaka: tas ir pilnīgs aizliegums, tāpēc neviens konteiners ar atkritumiem nedosies prom,» pauda vides aizstāvis.
Šādu aizliegumu neatbalsta juriste un atkritumu eksportētāju konsultante Eižēnija Dereviankina. «Ja plastmasas atkritumus neeksportēs, tad kur tos liks?» viņa jautā. «Ja mēs esam masveida produktu importētāji, nevis ražotāji, tad es neredzu, kā mēs šos produktus varētu pārstrādāt. Mums nav nozares, kas spēj tos pārstrādāt. Nav tā, ka mēs vēlamies atbrīvoties no saviem atkritumiem un nosūtīt tos uz trešajām valstīm, sakot: mēs nevēlamies pārstrādāt savus atkritumus. Mums vienkārši nav tādu iespēju. Mēs varam uzbūvēt šķirošanas centrus un ražot gandrīz tīru plastmasu. Bet, ja nav pārstrādes rūpnīcu, tad ko mums ar to darīt? Mēs esam radījuši lielisku izejmateriālu, bet beigu beigās neviens to nevēlas,» sacīja E. Dereviankina.
Viņa neslēpa, ka nozare izmanto neskaidrības starptautiskajos noteikumos. Piemēram, Bāzeles konvencijā, kas regulē kaitīgo atkritumu pārrobežu transportēšanu, teikts, ka eksportētajiem plastmasas atkritumiem jābūt pareizi sašķirotiem. Vides aizstāvjiem un atkritumu eksportētājiem ir atšķirīgs viedoklis par to, kas ir pareizi sašķiroti plastmasas atkritumi.
Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums
- Šomēnes Latvijā izsludināts likums par plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanu, ar ko tiek noteikts vienreizlietojamās plastmasas daļējs aizliegums.
- No 3. jūlija aizliegts laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, noteikti pasākumi to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.
- Vienreizlietojamās plastmasas preces varēs izpārdot, ja tās būs laistas tirgū līdz 2. jūlijam.
- No 3. jūlija ražotājiem un tirgotājiem būs jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošās preces – higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu glāzes.
- Ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū dažādas vienreizlietojamās plastmasas preces – vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus.
- Tāpat aizliegts no putupolistirola izgatavots pārtikas un dzērienu iepakojums, tā korķīši un vāciņi, dzērienu glāzes un to vāciņi, kā arī vienreizlietojamie un atkārtoti lietojamie no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotie izstrādājumi.
- Aizliegums netiks attiecināts uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies arī uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likuma prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.
- Ražotājam paredzēts pienākums kā alternatīvu patērētājiem piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu, vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus.
- Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem noteiktas prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030. gada 1. janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.
- Likums arī nosaka administratīvo atbildību par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 175 eiro, bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro.
Avots: ziņu aģentūra LETA.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»