BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

VIDEO: Bauskas pilskalna parkā atdzimst uguns rituāls

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2021. gada 21. jūnijs 14:04

3404
VIDEO: Bauskas pilskalna parkā atdzimst uguns rituāls

Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, Bauskas kultūras centra speciālisti pirms Līgo svētkiem nolēma sarīkot daudzviet jau zināmu, bet Bauskā maz redzētu pasākumu – saullēkta sagaidīšanas ceremoniju laikā, kad lielākā daļa cilvēku vēl guļ.

Ceremonijai ar nosaukumu «Spīgo» bija noslēpumainības plīvurs, jo pirms tam netika atklāts, kurā vietā tas notiks. Iemesls bija epidemioloģiskās drošības noteikumi. Bija svarīgi, lai pasākuma vietā ierastos tikai pieteikušies interesenti un apmeklētāju pulciņš nepārsniegtu noteikumos minēto cilvēku skaitu. Tiesa, tas, ka pasākums notiks pie Ķirbaksalas, īsti kā noslēpums nesanāca, bet cilvēku skaits netika pārsniegts – saldais rīta miedziņš daudziem izrādījās nepārvarams šķērslis.

Sanākušie izkārtojās pļavā uz plediem un dažādiem paklājiņiem. Daudzas daiļā dzimuma pārstāves bija ģērbušās atbilstoši pasākumam – tautastērpā vai baltā kleitā. Vispirms ar klusām dabas skaņām un tautasdziesmu motīviem sanākušos gandrīz atkal miegā ieaijāja grupa «Kanisaifa mistērijas». Koncertam agrajā rītā pievienojās dabas skaņas. Saulīte gan lēca aiz kokiem, bet pamazām kļuva gaišāks, un pasākums – aktīvāks.

Galvenais bija uguns rituāls. Dziedātāja, mūziķe un rituāla vadītāja Maija Sējāne-Īle aicināja liesmu pabarot, atdot to, ko nevajag, un prasīt to, ko vēlas piepildīt. Bauskas kultūras centra darbinieki visiem sanākušajiem iedeva maisiņu ar dažādiem piederumiem, bija arī linu maisiņi, kuros ievietoti elementi, ar kuriem uguni barot, – maizīte, čiekurs, graudi.

M. Sējāne-Īle iemeta ugunī arī vara monētas. «Var pagaidīt, kamēr ugunskurs izdziest, sameklēt naudiņu un ielikt maciņā. Veiksme jūs neatstās. Var arī nākamajā rītā parušināt pelnus un aiznest atrasto mājās – tā būs aizsargāta un mīlestības piepildīta,» pauda rituāla vadītāja.

Koncertu un uguns rituālu baudīja rīdziniece Liesma Grīnberga. Viņa saullēktu Bauskā sagaidīja pirmo reizi. «Šis rīts ir saistīts ar manām saknēm, ar to, ka esmu latviete. Mums ir saknes un tradīcijas, bet daudzām tautām tās nav saglabājušās. Caur visiem gadiem, visām svešām varām esam saglabājuši tās līdz šim laikam,» pauž L. Grīnberga.

Visvairāk viņai patika kopības sajūta. «Visi laimīgi, priecīgi, aktīvi uzlādēti. Un šī vienotība ar dabu – zemi, ūdeni un sauli! Lakstīgalas ar saviem treļļiem jūk prātā, ūdens čalo... Novelc čības un basām kājām lec pa zāli,» smej sieviete.

Daudzi šādā pasākumā bija pirmo reizi, bet pieredzējušākie latviešu rituālu dalībnieki saka, ka tā ir ierasta tradīcija, pat ja ne visiem. «Saules sagaidīšana, arī Jāņu rītā, ir tāds tradicionāls brīdis, kas katram jāpiedzīvo,» atzīst L. Grīnberga. Uz Ķirbaksalu šajā rītā devās arī Iveta Kalniņa. Viņa pastāstīja, ka saules sagaidīšana saulgriežos viņai ir svarīgs notikums. Agrāk devusies uz «Evertu» sētu Bārbeles pagastā, bet tur epidemioloģisko ierobežojumu dēļ šogad pasākumus nerīko, tāpēc par rituāla vietu izvēlēta Ķirbaksala Bauskā, kas šajā laikā ir īsts spēka punkts.

«Mums bija doma sarīkot pasākumu, ņemot vērā pašreizējos ierobežojumus. Un bija sajūta, ka vajag celties šajā saullēktā. Sanākušie apmeklētāji arī parādīja, ka to vajadzēja, – pieteicās gan vairāk nekā atnāca, bet tas vienalga bija iedvesmojošs pasākums. Par citiem gadiem vēl domāsim – iespējams, ja rīkojam, tad vajag meklēt citas sagaidīšanas vietas. Pati esmu noilgojusies pēc apmeklētājiem, un var pamanīt, ka arī citiem vajag komunikāciju,» saka Līga Stankeviča no Bauskas kultūras centra.
+ 12
Kategorijas

Kategorijas