BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

VIDEO: Gaismas ceļš iemirdzas mūspuses novados

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2021. gada 19. jūnijs 12:02

902
VIDEO: Gaismas ceļš iemirdzas mūspuses novados

Trešdienas, 16. jūnija, rītā Kolkas ragā iededza divas lāpas, kas kopā ar divām skrējēju komadām – «Ziemeļaustreni» un «Dienvidrieteni» – sākušas ceļu apkārt Latvijai. Katrā komandā ir vairāk nekā 40 vienību, kas veic aptuveni 20 kilometru un tikšanās vietā lāpu nodod nākamajai. Dalībnieki, beidzot savu skrējiena posmu, iekur ugunskuru, tā izgaismojot Latvijas robežu. Plānots, ka abas lāpas satiksies 20. jūnija vakarā Krāslavā.

Gaismu komandas nes pa 1836 kilometru garu ceļu, kas vijas pa valsts pierobežu. Ziemeļu pusi aptvers 46 komandas, dienvidu – 41, iededzot 87 ugunskurus.

Pagājušā gada skrējiens ir bijis puse no darba. Pērn divas komandas virzījās no Krāslavas līdz Kolkai, šogad komandām jādodas pretējā virzienā, lai aplis noslēgtos pilnībā, stāsta «Gaismas ceļa» organizētājs, skrējiena seriāla «Stirnu buks» radītājs Rimants Liepiņš.
«Ir būtiski atgādināt, ka Latvija ir skaista valsts, ar kuru lepoties. Šis skrējiens ir tikai par un ap Latviju,» uzsver biedrības «1836» vadītājs Enriko Podnieks. Distance – 1836 kilometru garais ceļš – izveidota par godu Latvijas simtgadei, simbolizējot ceļu uz brīvību un ļaujot ieraudzīt Latvijas unikalitāti dabā, vēsturē un cilvēkos.

Sadarbojoties ar Latvijas pierobežas pašvaldībām, katru vienību maiņas punktos sagaida «Gaismas ceļa» vēstneši, kas kopā ar akcijas dalībniekiem iededz ugunskurus, izgaismojot pierobežas ceļu.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad jāievēro valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi, stafetes komandās iekļauti trīs līdz pieci cilvēki, ceļā tos pavada tehniskais auto, taču ikviens var pievienoties un atbalstīt komandas, nesot gaismu apkārt Latvijai, skrējiena grafiks ir aplūkojams organizatoru mājaslapā.

Šajā naktī «Gaismas ceļš» sasniedza Sviteni. Skrējējus viesmīlīgi uzņēma vietējā folkloras kopa, un katram tika pa gabaliņam no «Gaismas ceļa» dalībnieces rundālietes Gitas Mucenieces ceptās kūkas. 19 kilometru distancē Rundāles novadā devās Gita Muceniece, Skaidrīte Šnitkus, Evita Ozola, Sintija Benuža un Māra Ļevčenko, kas starta vietā bija ieradušās jau pusnaktī.  Pusceļā klāt nāca vēl pieci dalībnieki, kas veica pusi distances, jo nepilnie 20 kilometri nebija pa spēkam. Nākamajam posmam, kas noslēdzās Viļa Plūdoņa muzejā Ceraukstes pagasta «Lejeniekos», Bauskas skrējēju komandai – Aivai Kramiņai, Jānim un Lienei Rotbergiem – pievienojās iepriekšējā posma dalībnieces G. Muceniece un E. Ozola.

Baušķeniece Evita Ozola  pirms četriem gadiem atbalstījusi garo distanču skrējēju Dinu Vecānu, kas bija apņēmies pirmais apskriet Latviju.  Kad pērn izsludināts biedrības «1836» rīkotais skrējiens, bijis skaidrs, ka jāpiedalās, un arī šis gads nav bijis izņēmums. E. Ozola bija noskaņojusies skriet līdz Saulainei un lūkot – ja spēki ļauj, sasniegt arī «Lejeniekus», tas arī izdevies.

Par aktīvu dzīvesveidu un garo distanču skriešanu G. Muceniece teic: «Tās ir sava veida narkotikas, kas ievelk ar pirmo reizi, un atpakaļceļa nav». Skrējiena dalībnieki visi kā viens apliecināja, ka grūtības ir, bet, izkāpjot no komforta zonas, finišā ir neizsakāms gandarījums.

«No mums šeit neprasīja tempu, tās nebija sacensības, bet gan vienojošs skrējiens. Patiess prieks un lepnums, ka bijām daļiņa no šī ceļa, kas jau otro gadu tiek aizvadīts pirmsjāņu laikā,» teic E. Ozola. Viņa piebilda, ka viens no neaizmirstamākajiem un maģiskākajiem brīžiem bijis saullēkts, kad debesu spīdeklis pie apvāršņa parādījies pagriezienā no A7 lielceļa uz grantēto ceļu virzienā uz Brunavu. Pavadītāju automašīnā tika atskaņots veltījums Latvijas simtgadē – dziesma «Lec saulīte», kā arī Imanta Kalniņa un Māras Zālītes veltījums laimīgajai zemei «Piena ceļš». «Sajūtas vārdos neizsakāmas, tik aizraujoši mirkļi ir ļoti vajadzīgi, tie uzlādē pašu tālākam ceļam,» teic E. Ozola un neslēpj, ka šādos brīžos ir gana sentimentāla un arī šis nebija izņēmums, aizkustinājuma asaras noritējušas pār skrējējas vaigu. Arī pērn skrējienā piedzīvoti īpaši skati un sajūtas – bijusi pilnīga tumsa, pamalē zibeņojis, – tas uzbūris nereālas ainas un iespiedies atmiņā uz mūžu.

Rundālē un Bauskā skrējienos dominēja daiļais dzimums. Kā raksturoja viens no pasākuma organizatoriem Rimants Liepiņš: «Rundālē dzīvo varen brašas meitenes, bet puiši dus pirms Līgo svētkiem.» Bauskas komandā bija arī stiprais dzimums.
«Man uzrakstīja un vaicāja, vai nevēlos skriet. Neiedziļinājos, bet apliecināju, ka noteikti piedalīšos. Aizvakar vēlreiz man pajautāja, vai esmu gatavs, un tikai tad pievērsu uzmanību attēlam, kur bija minēts starta laiks – pulksten 4 no rīta, kas patiešām samulsināja. Taču bija vērts celties trijos naktī, lai dotos uz sava posma startu un noskrietu 14 kilometru par godu mūsu zemei un mīlestībai pret to,» teic J. Rotbergs.

Par mazo atsaucību Bauskā skrējējiem nav īsta skaidrojuma, iespējams, cilvēki baidās, kautrējas, trūkst motivācijas. Pērn arī bijusi svelme, bet vairākos posmos veldzējis lietus, šogad pagaidām bez nokrišņiem. No «Lejeniekiem» «Gaismas ceļš» mūspusē šodien tālāk vijās caur Jaunsauli, Skaistkalni un Kurmeni.
+ 1
Kategorijas

Kategorijas