BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vecumnieku vidusskolā epidemioloģiski droši aizvada 12. klases izlaidumu

Kaspars Kalējs

2021. gada 14. jūnijs 16:11

1092
Vecumnieku vidusskolā epidemioloģiski droši aizvada 12. klases izlaidumu

Saulainā piektdienas pēcpusdienā, 11. jūnijā, Vecumnieku tautas nama pagalmā Vecumnieku vidusskolas 12. klases absolventi nosvinēja izlaidumu.

Garāmgājējiem varētu likties, ka šī gada izlaidums ne ar ko neatšķiras no iepriekšējiem, bet tā gluži nebija – skanēja ierastie pateicības vārdi, taču nebija apskāvienu, buču un sveikšanas ar ziediem svinīgajā daļā, līdzko audzēknim pasniegtas piemiņas veltes no skolas. Lai gan izlaidums norisinājās ārpus telpām, vecākiem un viesiem vajadzēja vērot jauniešus aiz marķējošās lentes drošā vietā. Skolēni un skolotāja sēdēja, ievērojot divu metru distanci. Vecumnieku vidusskolu šogad absolvē 20 skolēnu, bet izlaiduma ceremonijā piedalījās 18 jauniešu.

Vecumnieku vidusskolas 12. klases audzēkne Laura Undīne Šulce uzskata, ka šāds izlaidums ir intīmāks, viņai tas patīk labāk par iepriekšējiem.

Vecumnieku vidusskolas 12. klases audzinātāja Inga Jankauska izlaidumā sacīja: «12. klase, jūs bijāt mani dzīves skolotāji!» Un ne velti šie skolotājas vārdi, jo I. Jankauska daļu jauniešu audzināja kopš piektās klases. Pedagoģe dalījās atmiņās: «Šai klasei, ienākot kabinetā, patika tējot. Jaunieši šādi vēlējās padarīt mājīgākas klases stundas. Jau pirms attālinātajām mācībām visi bija diezgan patstāvīgi.»

Skolotāja atklāja, ka liels izaicinājums bija komunikācijas uzturēšana virtuālajā vidē. «Reizēm ļoti grūti bija sarunāties ar jauniešiem, jo ne visi slēdza kameras un mikrofonus,» teic I. Jankauska. Viņa atzīst, ka šie gadi bija izaicinājumiem pilni, tomēr «mani skolēni ir paši labākie. Viņi ir jaunas personības, kas sevi pierādīs plašajā pasaulē.»

«Bauskas Dzīve» uz sarunu pēc izlaiduma aicināja Lauru Undīni Šulci, Rūtu Ansoni, Kristiānu Grosbahu un Sandi Dolmatovu.
«Man visvairāk no skolas laikiem atmiņā paliks ekskursijas. Kopā ar skolotāju ir daudz piedzīvots!» teic L. U. Šulce. Rūtai Ansonei atmiņā paliks klases stundas. Kristiānam Grosbaham vismīļākie ir klases neformālie pasākumi, sākot ar sporta sacensībām un starpbrīžiem un beidzot ar kopīgiem pasākumiem pēc skolas.

«Mēs katrs esam personības, kas padara mūs par īpašiem. Mums katram ir savi mērķi un talanti, kas padara mūs unikālus, bet skolotājiem grūti piekopjamus un salīdzināmus, jo mēs katrs esam citādāks. Tas ir liels slogs, lai skolotājs spētu mūs visus apvienot,» pārliecināta L. U. Šulce.

«Manuprāt, mēs visi esam zvaigznes,» kodolīgi saka R. Ansone.

Laura Undīne Šulce kopā ar citiem skolasbiedriem ilgu laiku pavadīja pie mācību sola savās mājās. «Šis laiks parādīja mūsu spējas darboties pašiem, pārvarēt sevi un plānot laiku tā, lai var paspēt gan izmācīties, gan atpūsties. Tas ļāva apliecināt savas spējas nākotnei un to, cik gatavs ir topošais darba ņēmējs,» atklāja jauniete. Viņai piekrīt R. Ansone: «Manuprāt, mēs esam iemācījušies dzīvot un mācīties patstāvīgi, un es domāju, ka šis laiks mums ar to bija vērtīgs un ar to mēs atšķiramies no iepriekšējiem absolventiem.» Turpretī Kristiāns Grosbahs un Sandis Dolmatovs ir apmierināts ar iespēju plānot savu laiku pašam un ilgāk pagulēt. Abi puiši piekrīt iepriekšminētajam un piebilst, ka klase bijusi vienota, draudzīga un saliedēta visu kopābūšanas laiku.

Jaunieši turpmāko dzīvi vēlas saistīt ar studijām Latvijā un ārpus tām. Absolventi izvēlējušies jurisprudenci, medicīnu, inženierzinības un biznesu Dānijā, ir jaunieši ar «māksliniecisko dvēseli» un plāno mācīties humanitārās zinības, daži izvēlējušies studēt mežzinības.
Vecumnieku vidusskola arī nākotnē būšot vieta, kur vienmēr var atgriezties un lūgt palīdzību. «Ja universitātē nesapratīsim augstāko matemātiku, bijušie skolotāji palīdzēs,» domā Laura Undīne Šulce. Arī Kristiānam un Sandim esot jaukas atmiņas par skolu, skolotājiem un draugiem.