Meditācija un ikdienas atpūta visa gada garumā

2021. gada 15. jūnijs 00:00

Rokdarbnieces Bauskā sanāk kopā Pasaules publiskās adīšanas dienā

Sestdien, 12. jūnijā, Bauskas muzeja pagalmā Pasaules publiskās adīšanas dienā kopā ar rīkotājiem sanāca mazliet vairāk nekā desmit adītāju – gan rokdarbnieces no tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Bauska», gan arī vairākas interesentes.

Adītājas apciemoja arī televīzija «ReTV». Organizatore – TLMS «Bauska» vadītāja Sanita Behmane-Baibakova – pēc rokdarbnieču pieprasījuma uzmanību veltīja bārkstīm, šoreiz pavisam īpašām – kas veidotas dūraiņa iekšpusē, tādējādi izadot ļoti siltus ikdienas cimdus, kas īpaši piemēroti bērniem pikojoties un vīriem meža darbos. Savukārt pērn tapušie rakstainie vairāk esot izejamie cimdi.

Ragavas taisa vasarā
Karstā vasaras dienā domāt par dūraiņiem sākotnēji liekas neparasti, tikai ne rokdarbniecēm, kas pieradušas «ragavas taisīt vasarā», lielākā daļa sanākušo dāmu atzina, ka adīšanai laiku rodot visu gadu, arī vasarā pēc darba dārzā tā esot brīnišķa atpūta. «Vienmēr ir kaut kas iesākts,» atklāj Sanita. Esot pat ideja, ka, vasarā adīts, ziemā esot siltāks apģērba gabals.

Vēl pirms nodošanās bārkšu adīšanai dāmas izlika savus darbus izstādē. Cita jau bija tērpusies savā darbā, kā studijas dalībniece Rasma Trubača apgleznotā linu kleitā, kas tapusi kopdarbā ar muzeja speciālisti, studijas darbinieci Aivu Linkeviču.

Tā «salidoja» dzelteni taureņi uz melniem dūraiņiem, tika pakārts apskatei «kodīgs» džemperis, apgleznota kleita un citas skaistas, pašu rokām tapušas lietas.

Baušķeniece Ingūna Škutāne Publiskās adīšanas dienu apmeklējot otro reizi, sevi nedēvējot par aktīvu adītāju. Arī Lolita Vaivare no Codes iesaistās pasākumā otro reizi, savukārt studijā viņa darbojas jau piecus gadus. «Adu un tamborēju sev un citiem dāvanām. Adīšana sākās skolas laikā padomju gados, kad nekā veikalos nebija, – tā jau parasti visa jaunrade saistīta ar to, ka kaut kā trūkst. Pašlaik rokdarbi ir relaksācija un dziju izvēlē ir paradīze,» teic Lolita.

«Adīšana ir laba – adi, un ir jāskaita, nav laika domāt muļķīgas domas,» teic kāda dāma. «Kad tad tās domāsi?!» tomēr nepiekrīt cita.
Rokdarbnieces esot iecienījušas veikalu «Fiifa» Bauskā, kur esot plaša dziju un adāmadatu izvēle. Izrādās, arī adatām esot «mode», tā divām rokās zibēja «Knit Pro Zing» adāmadatas smailes. Un no somas tika izvilktas un parādītas arīdzan koka četrkantīgas adāmadatas.

Dūraiņi vējainām un aukstām dienām
Kad darbiņi bija izlikti izstādē un, pēc ilga laika neredzēšanās pirmoreiz satiekoties mazliet plašākā lokā, pārmīti daži vārdi, sākās bārkšu adīšanas apguve. Ideju palīdzēja realizēt Rīgas tautas lietišķās mākslas studijas «Valdziņš» vadītāja Sandra Lismane. Viņa atsūtīja video, kā izadīt šādas specifiskas bārkstis. Esot vismaz trīs veidi, kā to izdarīt, Bauskā S. Behmanes-Baibakovas vadībā bija paredzēts apgūt divus.

Šādi īpaši cimdi ieraudzīti muzeja krājumā, Bauskas muzejā tāds ir viens pāris – no 1970. gada, muzeja darbinieces Ilgas Balodes bērnības cimdi. Pie lāpījuma vainojams nolietojums, nevis kodes. Savukārt Latgales pusē tādi neesot retums. Rokdarbniecēm allaž aktuāli, kā pasargāt darinājumus no kodēm. Pret tām derot vaivariņi, salauzītas lauru lapas, melnie piparu graudi, lavandas zariņi un ziepes. Tomēr no tām sastāva dēļ varot izveidoties taukaini traipi.

Iesākts adīklis uz četrām adatām dāmām bija līdzi. Bija vajadzīgi arī triju krāsu kamolīši. Veidojot iekšējo bārksti, adata jāliek nevis valdziņā, bet gan starp tiem. Adīja ar vienu krāsu, savukārt bārkstij atvēlēja citu krāsu, tādējādi cimda virspusē pamazām bija paredzēts izveidot zīlītes rakstu. «Sarežģīta adīšana, tāpēc maz šādu cimdu,» darba gaitā izskanēja arī tāda atziņa. «Viena rindiņa atpūtai, tad atkal adām bārkstis!» ik pa brīdim mudināja Sanita un apstaigāja visas rokdarbnieces, lai pārliecinātos, ka viss apgūts pareizi. «Ko darīt, ja bārkstis neklausa un pirksti nezina, ko dara?» dāmas nepadevās pie pirmajām grūtībām, bet labāk pajokoja. «Dariet lēnām, nav sacensību un diploma nebūs!» mierināja Sanita. «Kā nebūs?!» atsmēja adītājas.
Bārkstīm vēlams izvēlēties pat trīs reizes biezāku, dabisku dziju, slidena nederot. Labāk, ja pēc mazgāšanas bārkstis nedaudz saveltos, jo tad, velkot dūraiņus, pirksti neķertos bārkstīs, tās izraustot.

Sarežģīta tehnika
Pirmoreiz bārkšu adīšanai ķērusies klāt baušķeniece Dana Želamska, bet iznāk raiti un skaisti. Kādu laiku adatas kustas klusējot, jo tehnika nav vienkārša, prasa precizitāti un koncentrēšanos. Turklāt dāmām tiek prasītas vismaz trīs rindas pareizi noadītu bārkšu vienā tehnikā, lai varētu ķerties pie otras. «Smadzenes apmeta kūleni,» izskan pat šādas atziņas.

Otrais veids, no malas veroties, izskatās vēl sarežģītāks, jo paģēr bārksti izveidot, trīs reizes aptinot ap pirkstu tā, «lai tas nekļūst zils», un tad izadot, bet Sanita tomēr teic, ka tas esot vienkāršāks variants. Darba gaitā nākas secināt, ka bez garākiem nagiem grūti savaldīt bārkstis, atliek tikai minēt, vai senajām latvietēm arī bija kaut mazliet garāki nagi. Cita dāma mēģina uz diviem pirkstiem izveidot pamatīgākas bārkstis.

Muzeja pagalmā rīta pusē saule vēl nebija ielauzusies, tādējādi nekarsējot un nežilbinot acis. Savukārt bezdelīgas pažobelē bija sarīkojušas «skandālu», kaut ko nevarot sadalīt, tikai pēc brīža iestājās miers un klusums. Adatu «ieskanēšanos» vien apklusināja garām braucošu automašīnu troksnis.

Divas stundas darbā aizrit nemanot. Kas padomā nākamā gada Publiskās adīšanas dienai? Sanita atklāj, iespējams, tas būs adatas pinums – adīšanas «vecmāmiņa», kad darbs tika veidots uz vienas adatas. Tā tapuši arheoloģiskā laika tērpi, arī Grieķijā esot tādi adījumi. Uz atvadām Sanita piekodina vakarā vēl paadīt, lai nostiprinātu prasmes.

UZZIŅAI
Kopš 2005. gada Pasaules publiskās adīšanas diena («World Wide Knit in Public Day») tiek atzīmēta jūnija otrās nedēļas nogalē. To plašai publikai pieejamās vietās – uz ielas soliņiem, parkos, āra kafejnīcās un līdzīgās vietās – organizē dažādi rokdarbnieču klubi, dziju veikali un adīšanas entuziasti.

Pasākuma mērķis ir popularizēt šo radošo vaļasprieku un satikt domubiedrus. Ir jauki apzināties, ka reizē adatas zibina un jautri čalo adītāju grupiņas daudzviet pasaulē. Šogad šāds pasākums Bauskā notika trešo reizi.

2010. gadā Bauska pievienojās akcijai «Dzijām savienotas pilsētas». Toreiz dažu stundu laikā Mēmeles tilts Bauskā kļuva krāsains. Vietējo adītāju rokām darinātas slejas pārklāja tilta margas un laternu stabus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Meditācija un ikdienas atpūta visa gada garumā

Kategorijas