BauskasDzive.lv ARHĪVS

VIDEO: Ar šodienu sākas novadu apceļošanas akcija «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!»

www.bauskasdzive.lv

2021. gada 11. jūnijs 16:35

858
VIDEO: Ar šodienu sākas novadu apceļošanas akcija «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!»

Piektdien, 11.jūnijā, uz Latvijas-Lietuvas robežas Īslīces pagasta Ādžūnos tika dots starts šīs sezonas ceļošanas akcijai «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!».

Uz ceļa Bauska-Žeimelis pierobežā satikās četru mūsu novadu vadības pārstāvji un četru Lietuvas rajonu pašvaldību priekšsēdētāji. Īsās uzrunās visi pauda cerību, ka reiz koronavīrusa diktētā epidemioloģiskā situācija normalizēsies un atkal varēs «ieiet sliedēs», droši šķērsot robežu. Ceļošanas akcijā iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties no šodienas, 11.jūnija, līdz 30.augustam.

Šogad ir vairāki jauninājumi, kas ceļotājiem, kuri vēlas piedalīties arī balvu (velosipēdu un elektrisko skrejriteņu) izlozē, būtu jāzina. Par tiem informē akcijas organizatore, Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure: «Šovasar akcijas dalībnieki Latvijā un Lietuvā apmeklē apskates objektus katrs tikai savā valstī – tie ir 16 mūspuses novados, pa četriem Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā. Tāpat lietuviešiem savos četros rajonos – Pasvales, Pakrojas, Biržu un Jonišķu – jāapmeklē 16 apskates vietas. Pie katra objekta jānofotografējas, bildes lejuplādējot mobilajā aplikācijā «Kaimini Zemgale». Šosezon Tūrisma informācijas centros netiks pieņemti papīra formātā bukleti un nekādi zīmodziņi netiks spiesti; darbosies tikai mobilā aplikācija kā pierādījums objektu apmeklējumam. Turklāt akcentēju, ka fotogrāfijas katram jāsaglabā līdz akcijas beigām un kamēr tiek paziņoti rezultāti. Šie jaunievedumi ir tālab, ka abās mūsu kaimiņvalstīs jārēķinās ar epidemioloģisko situāciju.»

Vēl ir kāds jaunums, papildus objekts gan ceļotājiem Latvijā, gan Lietuvā – atzīmējot Latvijas-Lietuvas robežas simtgadi, uz Latvijas-Lietuvas robežas Ādžūnos/ Žeimelis  izveidots īpašs kontrolpunkts –  virtuālie vārti, kas redzami viedtālrunī ar SAN aplikāciju. Lai redzētu virtuālās realitātes vārtus,  ierīcē ir jābūt žiroskopam, tas ir sensors, kas ļauj redzēt paplašinātās realitātes objektus, skaidro I. Turkupole-Zilpure. Tātad, lai piedalītos balvu izlozē, jābūt fotogrāfijām 16 objektos un vēl ceļotāja bildei ar virtuālās realitātes vārtiem uz robežas. SAN aplikācija lejupielādei: http://web.san.lv/

Tikšanās reizē, kas pēdējā laikā ir pavisam reti, kaimiņi no abu valstu pašvaldībām pārrunāja arī citas aktualitātes – «Covid-19» situāciju un novadu reformu un Bauskas novada domes vēlēšanas. Pasvales rajona pašvaldības vadītājs Gintauts Gegužinsks, «Bauskas Dzīvei» raksturojot epidemioloģisko situāciju pierobežas rajonā, akcentēja, ka Pasvales reģionā saslimstība ļoti samazinājusies – 14 dienu kumulatīvais «Covid-19» gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju tikai 36 gadījumi, Pakrojas rajonā vēl mazāk – 33. Tādēļ arī sākuši rīkot pasākumus – šodien pat atzīmēšot jubileju vietējai folkloras kopai, jau iepriekš sporta hallē sarīkots augstākās līgas basketbola komandu mačs ar skatītāju klātbūtni, protams, līdzjutēji bija maskās un sēdēja attālināti cits no cita. Lietuvā jau maijā ieviesta tā sauktā iespēju pase, kura katru nedēļu tiek atjaunota, – tiem iedzīvotājiem, kuri vai nu vakcinējušies pret «Covid-19», vai infekciju izslimojuši. Tās iespējas ir apmēram tādas pašas, kādas dod digitālais «Covid-19» sertifikāts, bet pase Lietuvā ieviesta pirms sertifikāta, tagad šie dokumenti it kā dublējas, esot informācija, ka ar 1.jūliju iespēju pases vairs nebūšot. Priekšrocības tādas pašas kā Latvijā – pasākumu apmeklēšana brīvāka, kafejnīcās un restorānos drīkst ēst iekštelpās, kamēr nevakcinētie un neslimojušie – tikai terasēs. Tomēr arī Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, rit debates par nevakcinēto iedzīvotāju diskrimināciju.

Vērtējot Latvijā notiekošo administratīvi teritoriālo reformu, mūspuses četru novadu apvienošanu un Bauskas novada domes vēlēšanu rezultātu, Pakrojas rajona pašvaldības priekšsēdētājs Sauļus Margis «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka jebkurai reformai svarīgi, lai tā nenotiktu varas un birokrātisku papīru dēļ, bet gan – iedzīvotāju labākas dzīves dēļ. Svarīgi jaunievēlētajai domei to apzināties un darīt visu, lai nevienā pagastā nepasliktinātos pieejamo pakalpojumu līmenis.

Akcijas balvu fonds kā allaž  – 4 velosipēdi un 4 elektriskie skrejriteņi: 4 (četri) Latvijas apceļotāji, kuri būs apmeklējuši visus 16 (sešpadsmit) Latvijas akcijas objektus (katrā pašvaldībā četrus) un virtuālos vārtus uz Latvijas Lietuvas robežas Ādžūnos/ Žeimelis (redzami izmantojot SAN aplikāciju), varēs iegūt 2 (divus) velosipēdus un 2 (divus) elektriskos skrejriteņus no Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldībām (Bauskas novada pašvaldība pēc administratīvi teritoriālās reformas). Tā pat 4 (četri) Lietuvas apceļotāji, kuri būs apmeklējuši visus Lietuvas 16 (sešpadsmit) akcijas objektus (katrā pašvaldībā četrus) un virtuālos vārtus uz Latvijas Lietuvas robežas Ādžūnos/ Žeimelis (redzami izmantojot SAN aplikāciju), varēs iegūt 2 (divus) velosipēdus un 2 (divus) elektriskos skrejriteņus no Biržu, Pasvales, Pakrojas un Jonišķu rajona pašvaldībām. Akcijas balvas nodrošina iesaistītās pašvaldības.

Ceļošanas akcijas objekti, kas mūspuses novados apmeklējami (akcijas objekti un karte: https://sites.google.com/view/kaiminizemgale/akcijas-objekti-akcijos-objektai)
Vecumnieku novadā
Vecumnieku Vecais ezers.
Labiekārtota un skaista pludmale ar bērnu rotaļu laukumu, volejbola laukumiem, galdiņiem, piknika vietām, nojumi virs ūdens, bezmaksas wifi, plašu autosstāvvietu ar vietām arī kemperiem un teltīm, SUP noma un apmācība.
Zvirgzdes kāpa.
Zvirgzdes kāpa ir viena no senākajām un augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā, sasniedzot 32,5 m augstumu austrumu daļā. No kāpas skatu platformas paveras gleznains skats uz Zvirgzdes mežu masīvu.
Sporta un atpūtas parks „Pīlādži” (sporta informācijas stends).
Parkam ir 25 ha teritorija ar dīķi, sakoptu vidi un visu infrastruktūru, atbilstoši pasaules līmeņa motokrosu, sporta un kultūras pasākumu organizēšanai līdz 25 000 apmeklētāju skaitam.
Skaistkalnes karsta kritenes.
Latvijas varenākās karsta kritenes ir zemes virsējo slāņu piltuvveida iegruvumi, kas izveidojušies vietās, kur, pazemes ūdeņiem izskalojot ģipšu iegulas un iežus, rodas tukšumi. Skaistkalnes karsta kritenēm doti savi nosaukumi – Siena dobe, Kazas dobe, Nāves dobe u.c.

Iecavas novadā

Iecavas muižas sarga namiņš.
Viens no trijiem Iecavas muižas sarga namiņiem, renovēts 2014. gadā un tagad kalpo kā Iecavas dārznieces rezidence. Kādreiz šis bijis galvenais no visiem sargu namiņiem un tā sargs uzraudzījis ieeju muižas parkā gar Iecavas upes labo krastu.
Fotogrāfa Bidega māja.
Jānis Teodors Bidegs (1904.-1949.) no 1926. līdz 1945. gadam Iecavā darbojies kā fotogrāfs. Pateicoties fotogrāfa un viņa sievas Emmas atstātajam mantojumam, iecavniekiem ir iespēja ielūkoties tā laika iezīmēs, iecavnieku fotoportretos, kuri tapuši gan fotosalonā gan ģimenes godos, gan svētku reizēs un ikdienas darbos.
Iecavas pulkstenis.
Pulkstenis pašvaldības īpašumā ir kopš 2015.gada. Laiks vislabāk ir aprakstāms trīs formās – pagātne, tagadne un nākotne, jo viss, kas notiek Pasaulē, ir pakļauts laika ritējumam. Iecavai nozīmīgs laiks ir šī gada 1.jūlijs, kad tā kļūs par pilsētu.
Iecavas muižas klēts.
Tā ir otra senākā ēka Iecavā aiz luterāņu baznīcas un veido vēsturisku saikni ar muižas pastāvēšanas laiku 17. un 18. gadsimtā. Gadsimtu gaitā ēka pildījusi klēts un noliktavas funkcijas, bet 2011. gadā biedrība «Arhīvs» šeit izveidojusi Iecavas novadam un sportam veltītu vēsturisku ekspozīciju. Ēka kopš 2020. gada nogales ir pašvaldības īpašums.

Bauskas novadā
Sinagogas dārzs Bauskā.
Piemiņas vieta izveidota kādreizējās Bauskas Lielās sinagogas vietā. Akmens tēli simbolizē ebrejus, kas iznāk no dievnama pēc dievkalpojuma. Memoriāla centrā ir simboliska bima, uz kuras rakstīts: „Veltījums Bauskas ebrejiem, kas gadsimtiem dzīvoja šeit un cēla šo pilsētu, un kurus 1941. gadā nogalināja nacisti un viņu vietējie palīgi”.
Bauskas pilsētas promenāde. Izveidota 2021.gadā gar Mēmeles ielu ar skatu platformām uz Bauskas vecpilsētu un pastaigu dabas taku.
Vides objekts “Lielupes sākums.
Satekot Mūsai un Mēmelei - sākas Lielupe, vietējie šo vietu sauc par Ķirbaksalu. Objekts izveidots 2019.gadā kā simbols upes sākumam. Pēc seniem nostāstiem Lielais Murza sateces vietā (Ķirbaksalā) ņēmis maģisko ūdeni, ar kuru ieteicis mazgāties Kurzemes dāmām skaistumkopšanas nolūkos, lai gūtu mūžīgo jaunību, un kuru kundzēm Jelgavā un Rīgā, “speciāli apstrādātu”, pārdevis pat muciņās.
Igo mūzikas un mākslas centrs “Ceplis”. 20. gs sākumā ciematā Ceplis izveidojās rūpniecisks komplekss - kaļķu dedzinātava, ķieģeļu ceplis, dakstiņu ražotne, krāsns podiņu ražotne, glazēšanas cehs u.c., kurš darbojās arī padomju laikā. Šobrīd ir apskatāma vēsturiskā Kaļķu dedzinātavas ēka un bijušās kopmītnes logos apskatāmi 12 Zibensplenēra mākslinieku darbi. Iepriekš piesakot, tiek vadītas ekskursijas pa kompleksu.

Rundāles novadā
Mežotnes baznīcas tornis.
Baznīca celta ap 1711. gadu, bet tornis 1817. gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca stipri cieta. Atjaunošanas darbi pabeigti 1930. gadā. Otrā pasaules kara laikā baznīca daļēji sagrauta, un pēc kara tajā ierīkota minerālmēslu noliktava. Uz doto brīdi notiek vērienīgi baznīcas torņa atjaunošanas darbi.
Mežotnes pilskalna virtuālie tēli.
Pēc septiņiem gadsimtiem Mežotnes pilskalnā atkal var satikt senos zemgaļus. Šoreiz gan tie ir trīsdimensiju telpiski objekti, kas pastaigā dodas ar bezmaksas lietotnes palīdzību. Virtuālajiem tēliem doti arī vārdi, un tie ietērpti autentiskā vēsturiskā apģērbā. Atrodi tēlus ar SAN aplikāciju.
Pilsrundāles promenāde un vides objekts - rats.
Promenāde izveidota 2020.gadā, ar apgaismotu gājēju celiņu tā savieno ciematu ar Dzirnavu dīķa ūdenskrātuvi un muzeju. Promenādi noslēdz vides objekts “Dzirnavu rats”.
Rundāles ūdensdzirnavu tvaika mašīna.
Tvaikmašīna ir ārdedzes siltuma dzinējs, kas par darba vielu izmanto ūdens tvaiku, kuras potenciālā enerģija tiek pārvērsta kinētiskajā enerģijā. Šī veida tvaika mašīnas tika izmantotas pagājušā gadsimta sākumā, kā pārvietojams enerģijas avots dažādu mehānismu darbības nodrošināšanai. Izmantojot siksnas piedziņu, tvaika mašīna varēja darbināt kuļmašīnu, pārvietojamos dzirnakmeņus - miltu malšanai, kā arī tika izmantota pārvietojamā gatera vajadzībām.

Virtuālie vārti uz Latvijas Lietuvas robežas Ādžūnos/ Žeimelis
Tieši pirms 100 gadiem tika izveidota valsts robeža starp Lietuvu un Latviju. 1921. gadā abas jaunās valstis apmainījās teritorijām un pilnīgi nostiprināja savu neatkarību. Robeža līdz šim nemainījās, tā ir abu kaimiņvalstu draudzības garants. Šajā gadā projektā mēs atceramies valsts robežas vēsturi un ticam, ka drīz varēsim atkal viesoties pie brāļu tautas.