BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

KOMENTĀRI: LAUKSAIMNIEKI GATAVOJAS PROTESTAM

Sandra Giptere-Ivanova, Sandra Danosa, Anita Moora-Tropa
Laikraksta arhīvs

2021. gada 11. jūnijs 00:00

8
KOMENTĀRI: LAUKSAIMNIEKI GATAVOJAS PROTESTAM

Cik pamatotas ir zemkopju pretenzijas un plāni rīkot protesta akcijas?

Valērijs Gabrāns,
vides inženierzinātņu maģistrs

Nav dūmu bez uguns
– Zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka lauksaimnieki ne mazāk kā 80% ir pie vainas piesārņojuma sakarā, kas nonāk ūdeņos. No augsnes izskalojas barības vielas un arī, protams, pesticīdi, un ūdeņi ar šīm vielām pārbagāti, visredzamākās sekas ir upju aizaugšana. Vainojama arī Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika. Tiek stimulēta lielražošana, mazie saimnieki neinteresē. Priekšplānā ir subsīdijas (turklāt mums pat tās tiek mazākas) par katru hektāru un ražas daudzums.

Tas viss nav pareizi, tā vides jautājumos rodas strupceļš. Mēs nemaz īsti vēl neapjaušam, cik trakoti daudz būsim pazaudējuši. Normatīvi izdomāti, bet neviens taču īsti nevar pateikt, kad vadzis dabā lūzīs... Pesticīdu daudzums, kas nonāk ūdeņos, īpaši netiek kontrolēts. Esam izvēlējušies vieglāko ceļu – pārtiku, kas «aug» lielveikalā, tādējādi tiekot pie nosacīti ēdamas pārtikas. Bet saknes ir dziļas – vai vairs būsim ar mieru ravēt dārzus ar kaplīti? Vai esam gatavi maksāt par kvalitatīvu pārtiku tik, cik tā maksā?!

Kas notiktu, ja cilvēkus visu laiku barotu tikai ar uztura bagātinātājiem?! Cik ilgi izvilktu? Bet arī zeme ir dzīvs organisms. Veiciet eksperimentu – paņemiet lāpstu un mēģiniet atrast zemē slieku rapšu laukā!

Lauksaimniekiem, manuprāt, nevajadzētu apvainoties par šo tēlaino izteikumu, jo nav dūmu bez uguns.


Otto Lodiņš,
biškopis saimniecībā «Rāmriti» Iecavā

Uz tīrāku lauksaimniecību
– Uzskatu, ka radiopārraidē, ko projektā līdzfinansējis Latvijas Vides aizsardzības fonds, pausta daļēja taisnība, kaut gan izteikšanas veids bija gana rupjš un, saprotams, aizvaino lauksaimniekus. Man kā biškopim ir absolūti skaidrs, ka glifosātu saturošus preparātus vajag ja ne pilnīgi aizliegt, tad kardināli samazināt to lietošanu, jo to atliekvielas galu galā nonāk mums visiem uz galda. Vai lauksaimnieki paši apzinās, ka viņu bērni ēd maizi un citus produktus ar indi?

Mums ir jāsaprot, ka Eiropa nepārprotami iet uz tīrāku lauksaimniecību, glifosātu lietošana tiek drastiski samazināta, bioloģiskai lauksaimniecībai tiek piešķirtas milzu subsīdijas. Latvijas lauksaimniecībai ir vēl joprojām iespēja veiksmīgi attīstīt šo nozari un būt konkurētspējīgai ar savu produkciju ne tikai Eiropas, bet arī Āzijas tirgos.

Tā kā braukt ar traktoriem uz Rīgu vajag, bet ar citiem mērķiem – lielākas subsīdijas bioloģiskajām saimniecībām un pilnīga pāreja skolās un bērnudārzos uz vietējo bioloģisko pārtiku!


Arnis Vējš,
SIA «Uzvara-Lauks» īpašnieks

Kas segs ienākumu kritumu?
– Esam vairāku lauksaimniecības organizāciju biedri un līdz ar viņiem uzstājam, lai ministrs Artūrs Toms Plešs atbild uz viņam iesniegtajiem jautājumiem un piedāvā problēmu risinājumus. Nepavisam neesam pret virzību uz «zaļo kursu», bet – vai tiešām Latvijas lauku attīstību un labklājību esam gatavi upurēt, lai tikai būtu pirmrindnieki? Vai intensīvā lauksaimniekošana jāpārvērš par nekādu lauksaimniecību? Vai varbūt ir kādas ziņas par to, ka valsts vai ES paredz segt ievērojamo ienākumu kritumu laukos strādājošajiem?

Aizskāra un apbēdināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša izteikumi. No valsts budžeta tiek finansēta reklāma, kurā lauksaimnieki nosaukti par «masu slepkavām», tas absolūti nav pieņemami. Mūsu laukos gan bites zum, gan putni vītero. Augu aizsardzības līdzekļus lietojam likuma ietvaros.

Iespējams, ministra pieredzes trūkums ir viņa klupšanas akmens, bet tālab ir dota iespēja laboties. Tomēr joprojām  jūnijā paredzētie protesti ir spēkā, un patlaban organizācijas vienojas par konkrētu datumu. Mums ir pietiekami daudz tehnikas – gan jaunas, gan no muzeja vēsturiskie lauksaimnieku braucamrīki, kurus varam virzīt protesta akcijas atbalstam.


Kategorijas

Kategorijas