Trīs dienas pie Svitenes gleznotājiem

Zaļā prakse Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienības mākslas nodaļas audzēkņiem rosina pārdomas par vietējo mākslinieku devumu
Autobusā iekāpj dāma pelēkā mētelītī un, pārmetusi pār plecu austrumnieciski ornamentētas oranži brūnas zīda šalles galu, stalti apsēžas man pretī. «Biruta,» galvā uzzibsnī doma; tad atjēdzos, ka savu mīļo skolotāju realitātē nekad vairs nevarēšu apciemot viņas mājā Rīgā, Vienības gatves 112. numurā. Kad tur viesojos pēdējo reizi, viņas dārzā krāšņi ziedēja hortenzijas. Šķiroties norunājām, ka atkal atbraukšu, lai abas kopā tās gleznotu...
Birutu un Zigurdu Gustiņus atminoties
Kad 1. jūnijā Birutas svin savu vārdadienu, es dodos uz Svitenes pili, lai vadītu zaļo praksi mūsu Mākslas skolas audzēkņiem. Domās aizstaigāju līdz Kalna Anzēnu mājām Svitenes pagastā, kur Otrā pasaules kara laikā ieprecējās Mākslas akadēmijas studente Biruta Cildermane no Apriķiem. Viņas vīrs bija izcilais grafiķis, zīmētājs un akvarelists Zigurds Gustiņš. Atceros – jaunībā veidoju vienu televīzijas raidījumu par abiem māksliniekiem. Zigurds 1950./51. gada mijā aizgāja mūžībā, un Biruta viena izaudzināja un izskoloja abu trīs dēlus – Zigurdu junioru, Rolandu un Ati. Pašlaik «Kalna Anzēnos» dzīvo Zigurda meita Māra Zvirgzda ar ģimeni. Visa Zvirgzdu ģimene aktīvi piedalās manis vadītajos plenēros, un vecākās meitas Rasa un Irbe ir jau saņēmušas dokumentus par plastiskās mākslas programmas apguvi Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienībā Mūzikas un mākslas skolā.
Jā, temperamentīgā gleznotāja Biruta Gustiņa ir mana pirmā skolotāja glezniecībā. Man bija četri gadi, kad viņa, atsaucoties manu vecāku lūgumam, sāka gleznot kopā ar mani. Tā arī var visvairāk iemācīties – kad meistars un māceklis reizē darina katrs savu darbu.
Tikko plaukušais zaļums
Esmu atbraukusi, bet, tā kā bērni gleznot nāks tikai plkst. 10, aizeju līdz Svitenes saieta namam, kur logos skatāma Rundāles novada mākslas studijas jubilejas izstāde. Ir eksponēti arī desmit gadus veci gleznojumi, kas, pateicoties «Daler-Rowney» firmas krāsām, izskatās kā vakar pindzelēti. Skatītāji balsojot varēja izvēlēties labāko gleznu. Tiks apbalvoti trīs mazie gleznotāji (toreiz – mazie): Kristaps Kristians Beitiņš, Elizabete Saltā un Liliāna Indāne.
Atceros, kā Elizabete radīja savu darbu. Todien mūsu modele, kura sēdēja uz podesta, tērpusies sarkanā žaketē ar lielu platmali galvā, bija Svitenes skolas ilggadējā direktore Gunta Novika. Pils ēdamzāle, kurā bija iekārtota gleznošanas darbnīca, bija stāvgrūdām pilna ar gleznotājiem – lieliem un maziem. Katram uz molberta bija 80x60 cm liels audekls ar jau iesāktu pusfigūru. Elizabete ieradās pēdējā un nometās uz grīdas pie modeļa kājām (molbertam vienkārši nebija vietas). Bet portrets izdevās spožs. Kad atgriezos pie Svitenes pils kolonnām, tur mani jau gaidīja deviņi gleznotāji – Mākslas skolas audzēkņi, lai ķertos pie visgrūtākā ainavistu uzdevuma – tikko plaukuša zaļuma attēlošanas.
Industriāla ainava un dalība konkursos
3. jūnijs ir zaļās prakses otrā diena. Labs gleznotājs prot arī zīmēt. Protams, viņa zīmējumi parasti atšķiras no akadēmiska grafiķa darinātajiem. Tie ir mīkstāki, telpiskāki, varētu teikt, – gleznieciskāki, bieži zīmēti uz tonētiem vai speciāli gruntētiem papīriem. Un šogad mūsu tēma ir industriāla ainava, lai bērni varētu piedalīties Bauskas mākslas skolas izsludinātajā konkursā.
Priecē, ka vecāki aizveda savas atvases parādīt graudu kaltes. Bērni skicēja un fotografēja. 3. jūnijā jaunie mākslinieki gleznoja pasteļus un zīmēja ar sangīnu, ogli un krītu. Ričards Amoliņš ieradās pirmais un saņēma pasteļu kasti. Man bija iespēja dalīties ar viņu savos daiļrades noslēpumos. Ketija Feldmane bija pamanījusi putniņus – balodīšus, kuri uzturas kaltes tuvumā. Viņas darbs ir dekoratīvs un reizē ļoti aizkustinošs. Lauris Lapsa, apskatījies Katrīnas Makārovas un Madaras Leines, kura ir vairākkārtēja konkursu laureāte, zīmējumus, iesaucās: «Tā tak ir mana tēta kalte!» Arī Lauris jāpaslavē, jo starptautiskajā konkursā «Vērtību sakta» viņš ieguva otro vietu un saņēma Kultūras ministrijas balvu.
Tālāk aiz zīmējamās kaltes kādreiz bija mājas, kurās piedzima talantīgais zemes toņu gleznotājs un populārais karikatūrists Uģis Mežavilks. Arī no «Kožeļiem» pie Svitenes upītes nāk trīs Mākslas akadēmijas absolventi: Harijs Purviņš un viņa meitas Mārīte Siliņa un Dzirkstīte Purviņa.
Zināmi 11 svitenieki – gleznotāji
Mana mamma stāstīja par savas bērnības rotaļu biedriem. Tika pieminēta arī Svitenes pagasta šveiciešu izcelsmes siera meistara meita Mazalda. Ģimene 1940. gadā emigrēja uz Šveici, kur Mazalda Viesta-Imoberstega kļuva pazīstama gleznotāja. Arī vairāki manas paaudzes svitenieki par savu «alma mater» ir izvēlējušies Mākslas akadēmiju (LMA). Reiz mēģināju skaitīt man zināmos Svitenes māksliniekus – iznāca 11. Uģa Mežavilka meita Rūta arī ir beigusi LMA Grafikas nodaļu un ilustrē savas grāmatas.
Kādreiz Svitenes pilī glabājās iespaidīga gleznu kolekcija ar Aivazovska, itāļu, vācu vecmeistaru un citiem šedevriem. Mana naivā vīzija ir reiz atjaunotajā pilī (jumta izpēte ir paveikta, projektē siju rekonstrukciju, kas noteikti tiks realizēta) izvietot Svitenes glezniecības simpozijos desmit gados sagleznotos un Rundāles novada domei dāvinātos 150 mākslas darbus. Paldies krājuma glabātājai Sandrai Kerēvicai!
Skolas nobeiguma darbs
Lielo dzīvības koku ēnā 4. jūnijā notiek Roberta Zvirgzda mākslas nodaļas nobeiguma darba aizstāvēšana. Reizē ar Robertu pirmajā kursā iestājās vēl četri puikas, kuriem diemžēl pietrūka enerģijas apgūt visu programmu. Toties Roberts mani kārtējo reizi pārsteidz. Viņš ir veicis teorētisku pētījumu par Pablo Pikaso daiļradi, kā arī, mākslas nodaļas vadītājas Ineses Mežkazes mudināts, darinājis kartona griezumu kubistiskā stilistikā «Melne atpūšas». Paskaidrošu, ka Melne ir Zvirgzdu ģimenes kaķenīte. 55x88 cm lielais darbs iepriecina ar kompozicionālo risinājumu un faktūru daudzveidību. Krāsa nav izmantota, bet dažādos apgaismojumos skatīts darbs ir suģestējošs.
Ceru, ka arī Zvirgzdu ģimenes pastarīte Madara, kura tikko absolvēja pirmsskolas izglītības iestādi «Svitenes skola», nepametīs gleznošanu. Galu galā arī Lielbritānijas karaliene Elizabete II katru dienu glezno akvarelī.
***
Starp citu, šodien, 11. jūnijā, koši zaļajā brīvdabā Rundālē tiek atklāta kāda grāmata, kas 2020. gada decembrī tika nodrukāta Jelgavas tipogrāfijā – vietā, kur Latvijā viskvalitatīvāk iespiež gleznu reprodukcijas. Biedrības «Meistars Gothards» izdevumā «Mākslinieki. Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki» varam skatīt arī brīnišķīgu Mazaldas Viestas-Imoberstegas ziedu gleznojumu no Bauskas muzeja krājuma.
Meklējiet šo grāmatu mūsu novadu bibliotēkās!
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»