Pieredze ir, bet vai to izmantos?

Projekts «Iesaukums politikā»-2021

2021. gada 10. jūnijs 16:46

155

Pēcvēlēšanu debate: Nacionālā apvienība pēc četriem gadiem nevarēs neveiksmēs vainot citus

Pēc dažādu aktivitāšu piepildītā pirmsvēlēšanu perioda laikraksts «Bauskas Dzīve» un biedrība «ViedDoma» sarīkoja noslēdzošo tiešsaistes tikšanos ar partijām par vēlēšanu rezultātiem. Uzminiet nu – cik deputātu kandidātu atsaucās?

Viss notiek kā slavenajā teicienā, kuru tikko atkārtoja nu jau bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska: «Moris savu darbu ir padarījis, moris var iet.» Šajā gadījumā, kā izskatās, mora lomā ir sabiedrība – kamēr vēlēšanas nebija noslēgušās, deputātu kandidātiem bija svarīgi uzrunāt klausītājus, bet tagad sabiedrība lielākajai daļai jauno deputātu un bijušo deputātu kandidātu palika kaut kur aiz saspringto dienu darba grafikiem.

Kopēja sacensība
Sarunas un vēlēšanu notikumu apskats «Viss tikai sākas!» notika 8. jūnijā biedrības «ViedDoma» facebook.com lapā. Piedalījās biedrības «Laiks jauniešiem» vadītājs Gints Jankovskis un trīs partiju sarakstu pārstāvji – Zane Andžāne no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Mārtiņš Cimermanis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Helvija Greiere no «KPV LV» saraksta.

Deputātu kandidāti runāja par vairākām apvienotā novada prioritātēm, kuras pieminēja arī diskusijās kā galvenās risināmās problēmas. Jāuzsver, ka ir arguments, kuru Bauskas novada diskusijās nepieminēja, bet citos novados rīkotajās diskusijās, tai skaitā sarunās, kuras rīkoja «Neatkarīgās Tukuma Ziņas», tas bija aktuāli. «Mums ir jāapzinās, ka mēs cīnāmies par jaunajām ģimenēm ar citiem novadiem. Tā ir cīņa par nodokļu maksātāju naudu un novada attīstību,» diskusijā ar tukumnieku laikrakstu norādīja saraksta «Kustība «Par!»», Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji.

Savukārt gan dažādās sarunās un diskusijās Latvijas mērogā un arī Bauskas novada diskusijās pauda, ka šajā ziņā spēcīgākā Latvijā pašlaik ir Valmieras pilsēta, kas veiksmīgi piesaista gan uzņēmējus, gan ģimenes un pat būvē jaunus īres namus.

Gaida stratēģiju
Deputātu kandidāti sacīja, ka no Nacionālās apvienības un partijām, ar kurām tā izvēlēsies sadarboties, sagaida to problēmu risinājumu, kuras parādījās gan priekšvēlēšanu solījumos, gan arī diskusijās.

«Ļoti iestājos par ģimenēm un bērniem. Tas ir jārisina kompleksi jaunajā novadā – jādomā par bērnudārziem, dzīvokļu fondu un par to, lai ģimenēm ar bērniem ir, kur izklaidēties. Lai uz novadu nāktu vairāk jaunu cilvēku, veidotu šeit ģimenes, celtu mājas, iegādātos dzīvokļus, šeit naudiņu tērētu. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir veidot ļoti profesionālu stratēģisku redzējumu – kā novads kopā varēs attīstīties,» komentē Z. Andžāne.

«Gribu cerēt, ka būs ilgtermiņa attīstības plāns. Pats kā ierindas cilvēks no Ceraukstes labprāt piedalītos stratēģijas izstrādē, arī kā uzņēmējs. Mani patiesībā vairāk biedē izpildvaras sistēma, nevis lēmējvara. Mums lēmējvara četros gados nomainās un cenšas kaut ko mainīt, bet izpildvara absorbē to un turpina dzīvot savos rāmjos,» uzskata M. Cimermanis.

Uz viena viļņa
Vērtējot Nacionālās apvienības uzvaru, diskusijas dalībnieki atzīst, ka tas var būt gan ieguvums novadam, gan problēma.
«Ja satiekas kopā vairāki spēcīgi cilvēki, vairāki līderi, ir svarīgi, tautas valodā runājot, lai viņi būtu uz viena viļņa. Ja katrs centīsies vilkt uz savu pusi, tad neko labu neparedzu,» tā Z. Andžāne.

«Būs lielais lēmums – kāda būs pārvaldība. Centralizācija vai decentralizācija? Pie centralizācijas mazāk darba vietu, ietaupām resursus, bet jābūt ļoti gudrai pārvaldībai. Tas ļoti noteiks, kā situācija attīstīsies novadu centros,» pauž M. Cimermanis. Viņš atzīst, ka vēsture atkārtojas, – arī iepriekš, pirmajā novadu veidošanas kārtā, vēlēšanās uzvarēja tie, kas publiski cīnījās par saviem pagastiem. «Lokālpatriotisms mūspusē ir ļoti augsts. Un viņiem toreiz vara iekrita klēpī, bet ilgtermiņa redzējuma, ko darīt ar novadu, nebija,» pauž ceraukstietis, velkot paralēles ar pašlaik notiekošo.

«Svarīga būs Nacionālās apvienības stratēģija. Vari praktiski izdarīt jebko, ko gribi. Bet pēc četriem gadiem nevarēs teikt, ka bija koalīcijas partneri, kas neļāva kaut ko paveikt. Absolūtā vara – tas pārbauda,» saka M. Cimermanis.

Visi teic, ka problēma ir mehāniskā novadu apvienošana, – vēlēšanu rezultāti uzrāda, ka katrs novads palicis par sevi un no jaunās domes būs atkarīgs, vai saplūdīs vienā vai visa darbība būs nepārtraukta «pīrāga» dalīšana.

Trūks atklātības
Iepriekšējās Bauskas novada domes opozīcijas pārstāve Helvija Greiere uzskata, ka atklātības trūkums būs jaunās domes problēma.

«Iespēju cīnīties par savām vajadzībām katram atsevišķajam novada iedzīvotājam jaunajā domē redzu ļoti minimālu. Varu runāt par pieredzi Bauskas novada domē – līdz šim tur neviens nav vēlējies dialogu ar iedzīvotājiem uzturēt un paplašināt, lai pašvaldības darbā un iedzīvotāju dzīves līmenī kaut kas mainītos uz labo pusi. Novadā nebija slikti, bet iedzīvotājs nebija priekšplānā ar savām interesēm un problēmām. Darba gads domē mani pārliecināja, ka tie deputāti, kuri Bauskas domē jau strādāja, nevēlas mainīties,» tā H. Greiere. Viņa arī nesaskata politisko spēku, kas spētu uzņemties lomu atklāti informēt par administrācijas neizdarībām un deputātu ignoranci.
«Bija spārnotais teiciens debatēs par pieredzi. Aivars Mačeks teica, ka Nacionālās apvienības sarak-stam ir liela pieredze, bet es teicu, ka pieredze nestrādā, ja nevēlas to izmantot,» atceras H. Greiere.

Šokējoši zema aktivitāte
Visi diskusijas dalībnieki atzina, ka vēlētāju aktivitāte bijusi ļoti zema. Sociālajos tīklos Mārtiņš Cimermanis jokoja par šo tēmu: «Kārtīgs latvietis nebalsotājs saka: «Paskatīšos, kā jums, balsotājiem, tur iet, un, ja ies labi, tad pievienošos un balsošu.» Spriežot pēc šī ieraksta, mums ar katru gadu labāk noteikti nekļūst.

Kā vienu no risinājumiem saskata apvienību veidošanu – gan starp partijām, gan iedzīvotājiem. «Paskatos sarakstus, kur ir vietējās partijas, – visur tās uzvar. Politiķiem pašlaik nav, par ko priecāties par zemo aktivitāti. Tā ir šokējoša. Kaut kas jādara, jo citādi notiks tā kā Austrijā, kad sabiedrība izveidoja savu organizāciju, sāka apvienoties ap šo veidojumu un organizēt savu dzīvi ārpus likumīgā rāmja,» tā M. Cimermanis.

Vēl ierosinājums – atļaut pašvaldībām rīkot autobusu reisus uz vēlēšanu iecirkņiem vai mobilos iecirkņus. «Daudziem nebija iespējas atbraukt vēlēt no lauku pagastu tālākajām teritorijām. Pašvaldībai vai nu valstiskā līmenī, vai likumdošanā kaut kā tas ir jāatrunā,» uzskata Gints Jankovskis. Viņš uzsver, ka problēma ir arī vājā partiju komunikācija ar sabiedrību, ka partijas «pamostas» tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām, pārējā laikā kā partijas ļoti maz komunicējot. «Paskatīsimies – cik daudz tuvākā pusgada laikā partijas vēl tiksies ar vēlētājiem?» analizē G. Jankovskis.

Mīl, nemīl!?
Balstoties uz plusiem un svītrojumiem vēlēšanu biļetenos, var atzīmēt partiju kandidātus, kurus pašu partiju vēlētāji ne pārāk mīl. Personības gan šoreiz minēsim tikai tās, kuras savu partiju vēlētāji novērtējuši visaugstāk.

Vismazāk mīlētā partija savu vēlētāju vidū tomēr ir Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kuras sastāvā tikai diviem kandidātiem svītrojumu bija mazāk nekā plusu. Četrām partijām tikai pieciem kandidātiem plusu ir vairāk nekā mīnusu – tā ir Nacionālā apvienība, sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa», Jaunā konservatīvā partija un Zaļo un Zemnieku savienība. Starp trim mīlētākajām partijām nosacīti ir «Latvijas attīstībai» – septiņiem kandidātiem vairāk plusu, «KPV LV» – 11 un «Jaunā Vienotība» – 12 kandidātiem ir vairāk plusu.

Visvairāk mīlēto kandidātu sarakstā trešajā vietā ir Inita Nagņibeda no Jaunās konservatīvās partijas – viņu ar plusiņiem novērtējuši 38 procenti saraksta vēlētāju. Guntim Kalniņam no Latvijas Reģionu apvienības» plusus ielikuši 39 procenti, bet visvairāk vēlētāju iemīlēta ir Ināra Pētersone no «Latvijas attīstībai» – 42 procenti saraksta vēlētāju pauduši viņai īpašu atbalstu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pieredze ir, bet vai to izmantos?

Kategorijas